Vietējās zemenes ienākas jau maijā

"No kurām ārzemēm nākušas šīs zemenes?" vaicāju pārdevējai, kura piedāvā tirgū kārdinoši smaržīgas, nesaspaidītas, kā tikko no dobes lasītas ogas. Un viņa jau kuroreiz skaidro: vietējās, kundzīt, mūsu rajona Zutēnos augušas.

Zutēnos ir saldenieku Glūdiņu ģimenes lauku saimniecība, un tieši tajā kopš 23. maija vāc jau ienākušās ogas, lai vestu pircējiem gan uz Saldu, gan Rīgu, kur ir zināmi ogu pārdevēji Āgenskalna tirgū. Saimnieks Elmārs smejas, ka viņu ģimenē ir darbu dalīšana - viņš pie bitēm, bet sieva Rudīte - zemeņu un dārzeņu laukā.

Kā tik agri var tikt pie gatavām ogām? Te nu saimniece skaidro, ka par zemenēm jāsāk rūpēties, kolīdz nokusis sniegs. Šogad daļa zemeņu platības tika apsegta ar plēvi un agrotīklu, kad zeme vēl bija sasalusi tā, ka nevarējuši pat atlauzt kukuržņus plēves malu nostiprināšanai. Agrotīkls viens pats nebūtu nodrošinājis tik agru ražu. Esot jau sava tradīcija ik gadu ar pirmajām zemenēm noteikti mieloties 26. maijā. Salnu naktīs gan nācies uztraukties, jo tikai aptuveni puse stādījuma ir zem apsegiem. Bet laikam Dieviņš stāvēja klāt, un laukam kalna galā meža ielokā salnas necik nekaitēja. Patlaban pirmās ogas ir senai šķirnei ‘Zefīrs\', vēlāk tās ienāksies arī citām. Sausuma dēļ gan ogas nav tik ļoti sulīgas kā citos gados.

Vienā vedumā uz Rīgu aizceļo vairāk nekā 100 kilogramu ogu, bet saimniece spriež, ka īstais ražas laiks sāksies jaunnedēļ. Patlaban Glūdiņu saimniecības zemenes Āgenskalna tirgū ir vienīgās vietējo audzētās, bet konkurentu tomēr netrūkst - ir Lietuvas, Ungārijas, Itālijas un Polijas zemenes. Tomēr pircēji priekšroku dod Latvijā audzētajām, lai gan daudzi netic, ka tās ir vietējās, un pārdevējām neskaitāmas reizes dienā jāskaidro, kur un kā tās var tik agri izaudzēt.

Saimniece stāsta, ka konkurence gaidāma arī dārzeņu tirgū. Šogad arī viņi mēģinās tajā nopietni iekļauties, jo sastādīts un sasēts daudz kas. Rudīte Glūdiņa saka, tiekot audzēti pat tādi dārzeņi, ko pati vēl nekad neesot ēdusi. Ir arī brokoļi, kolrābji, kāposti, šabeļpupas, gurķi, sīpoli - kaut tikai lietus palīdzētu izaudzēt.

Iepriekšējos gados ar Glūdiņu ģimenes zemenēm cienājušies arī liepājnieki. Saimniece saka - ja jau Rīgas tirgū radīsies vairāk Latvijas zemeņu, droši vien arī šogad savējās vedīšot uz Liepāju.

Zemeņu laiks tiek paildzināts pat līdz jūlija beigām, un tur ir pamatā ekonomisks aprēķins. Visagrākās un visvēlākās ogas ir arī visdārgākās. Tad zemenes vairs nepērk groziem un spaiņiem, bet nedaudz - našķim. Tādēļ jau tad, kad ienākas plūmes, ķirši, daudzveidības labad pircējiem piedāvā arī vēlo šķirņu zemenes.

Saimniece atzīstas, ka pašiem zemenes joprojām garšo, un, kamēr pielasa kastītēs, ik pa laikam kādu ogu iemet mutē.