Ābeļdārzu saimnieki mācās dārzkopību

Visu ziemu Kurzemes rajonu augļudārzu saimnieki, kuri noslēguši līgumus par konsultācijām ar augļkopības reģionālo konsultanti Ligitu Rezgali, mācījās teoriju - kā ierīkot, kopt dārzus, apguva dārzkopības ekonomiku. Nu sākušās praktiskās mācības uz lauka.

Trešdien ābeļdārzu īpašnieki, kopā vairāk nekā 20 cilvēku, interešu grupas jau otrajā praktiskajā nodarbībā šovasar, pulcējās Zirņu pagasta "Lēpītēs", lai reģionālās augļkopības konsultantes Ligitas Rezgales vadībā mācītos ābeļu vainagu veidošanu. Saimnieki gan no mūsu rajona, gan no Pelčiem, Gudeniekiem, Basiem, Kuldīgas, Liepājas, Alsungas. Rīkojot praktiskas nodarbības konkrētai interešu grupai, iespējams apgūt to specifisko, kas, iespējams, nepavisam neinteresē jebkuru, kam pieder dārzs. Nodarbības uz lauka ābeļu audzētājiem turpināsies visu sezonu, šopavasar kopā - sešas, un katru mēnesi šāda mācību diena notiks citā dārzā.

"Lēpītēs" Valdas Viļumas iekārtotais vairāk nekā hektāru lielais ābeļdārzs ir vēl pavisam jauns, stādīts tikai pērn, un tieši tādēļ te varēja skoloties, kā sākt veidot ābeļu vainagus pirmajā gadā pēc stādīšanas; kādas ir vainagu formas; kas jāizvēlas, pirms ķerties pie veidošanas. Kā to darīt vispareizāk, katrs varēja pārliecināties uz lauka, kad, konsultantes pamācīts, pats mēģināja paplatināt ābelīšu atzarošanas leņķi ar parastiem veļas knaģiem. Turpat uz lauka centās atšķirt, kas ir konkurējošie, nevajadzīgie zariņi, un tos jau laikus izņemt, uzzināt par augļaizmetņu retināšanu. Papilnam tika izmantota iespēja izvaicāt ne tikai par šajā dārzā redzēto, bet izstāstīt savu problēmu un saņemt padomu.

Bija interesanti uzzināt par Lietuvas augļkopības zinātniekiem, kuri uzskata, ka intensīvo dārzu stādīšanai stādaudzētavām jāsagatavo divgadīgs stāds ar jau veidotu vainagu, lai saimnieks pēc iespējas ātrāk iegūtu ražu un sāktu atpelnīt dārza ierīkošanā ieguldītos līdzekļus.

Latvijā patlaban stādaudzētavas nav tam gatavas, un paiet vairāki gadi, kamēr var realizēt pirmos ābolus no sava dārza. Lietuvieši iesaka ābelītes uz pundurpotcelma, starp ābelītēm atstājot 1 - 1,5 metrus. Tad no hektāra jau otrajā ražas gadā iegūst 30 - 40 tonnas ābolu. Mūsu augļu dārzu ierīkotāji stāda viengadīgus, tādēļ lētus stādus, pirmos gados tērē prāvus līdzekļus kopšanai, bet ražu dabū pēc trim, četriem gadiem.

Šajā nodarbībā varēja uzzināt arī, kas patlaban darāms, lai augļukociņus (arī avenes un citus ogulājus) pasargātu no slimībām, kaitēkļiem un pārlieka sausuma; kādas ķimikālijas, kādēļ un kad vislabāk lietot un kas varbūt jau ir nokavēts. Līdzīgi arī turpmākajās nodarbībās augu aizsardzības pasākumi un citi dārzā darāmie darbi tiks pārrunāti atbilstoši attiecīgajam periodam. Tādēļ katrs saimnieks, atgriezies mājās, varēs nekavējoties ķerties pie darba.

Jūlijā ābeļdārzu audzētāji pulcēsies Zirņu pagasta "Ziķos", kur ābelītes stādītas agrāk nekā "Lēpītēs". Tur apgūs ābeļu vainagu retināšanu, jūlijā veicamos augu aizsardzības pasākumus. Bet jūnija vidū, pirms vēl sākusies zemeņu lasīšana, kad talkā tiek aicināti zemeņu vācēji un raža būs jāved uz realizācijas vietām, seminārā uzaicinās piedalīties arī Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts darba inspekciijas speciālistus.

Ligita Rezgale atzina, ka mūsu rajona zemnieki tikai tagad sasparojušies stādīt ogulāju un augļukoku intensīvos dārzus, bet Kurzemē šajā ziņā naskākie esot kuldīdznieki. Šopavsar subsīdiju pieprasījumam pieņemti jauni stādījumi sešās Kurzemes reģiona saimniecībās.