Mana nedēļa (4.06.)

AIVARS SKREBS, SIA "AB autoserviss" direktors

Pagājusī nedēļa saistās ar sērām - mūžībā aizgāja sievas vecvecāki. Viens pēc otra - ar dažu dienu starpību. Abiem bija krietni pēc astoņdesmit, kopā nodzīvojuši vairāk nekā 50 gadus. Mācītājs teica - viņam tāds esot pirmais gadījums. Abi bija ticīgi cilvēki un vēlējās aiziet kopā.

Pagājusi pēdējā mācību gada nedēļa. Esmu apmierināts ar dēlu liecībām. Vecākais dēls 8. klasi beidza tikai ar labām un teicamām atzīmēm, bet arī uz jaunāko nevaru apvainoties - viņš prot pārliecināt, ka bez sešiniekiem iztikt nevar.

Negājām ne uz kādām izklaidēm, uz ģimnāzijas absolventu salidojumu arī ne - nebija ne noskaņojuma, ne laika. Vienīgi svētdien ar dēlu bijām makšķerēt. Redzējām dzērves - dēls nekad nebija redzējis tās tik tuvu -, lapsu un izvilkām divas līdakas. Laika apstākļi nebija ideāli, taču nevaru atpūsties, pēc servisā, eļļas un benzīna smakās pavadītas nedēļas, sēžot istabā pie televizora. Pie ūdens telefons tiek izslēgts, aizmirstas visas problēmas. Makšķerēšana ir mans vienīgais nopietnais hobijs, un pa gadiem esmu sakrājis arī visai nopietnu aprīkojumu. Starp citu, ar servisa darbiniekiem esam norunājuši doties uz kolektīvu copi.

Nupat man piedāvāja, lai remontēju ūdensmotociklus. Tas, protams, ir interesanti, taču prasa nopietnu mācīšanos, tāpēc nesteidzos uzņemties šo darbu. Skūteros jau esmu ielauzies - dēliem tie ir, tāpēc biju spiests pa ziemu izpētīt - kā tie darbojas un kā remontējami.

No Kuldīgas arodskolas praksē pieteikušies divi audzēkņi. Viens man jau pazīstams, par otru nezinu neko. Ja ir interese un vēlēšanās automehāniķa darbu iemācīties, esmu gatavs gan grāmatas dot, gan skaidrot un rādīt. Varbūt iznāks labi meistari un ar laiku strādās pie manis...

Pierakstīja Daina Marcinkus