Latvieši triumfē konkursā Tallinā

Ar 2. vietu Baltijas valstu sauso būvju gatavotāju konkursā atgriezušies Saldus tehnikuma 2. kursa būvtehniķi JĀNIS OSIS un NAURIS KOKOREVIČS.

Labākos izvēlas Latvijas konkursā

Konkursa Latvijas kārta notika maija vidū Bukultos, amatniecības kameras mācību centrā. Tajā piedalījās 24 komandas no Zemkopības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas arodskolām un tehnikumiem. Konkursu rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar firmu "Knauf". Katru skolu pārstāvēja viena vai vairākas komandas - katrā divi dalībnieki. Latvijas konkursā Saldus puiši ieguva 2. vietu. Visaugstākais vērtējums - Rīgas amatniecības skolai, 3. vietā - Limbažu arodvidusskola un 4. - Dagdas arodvidusskola. Jāpiebilst, ka šajā "sabiedrībā" Saldus puiši bija vienīgie, kuri netiek mācīti par profesionāliem speciālistiem sauso būvju jomā. Šīs pirmās četras komandas ieguva tiesības piedalīties Baltijas valstu sacensībās Tallinā, tomēr tikai Latvijā iepriekš notika valsts mēroga konkurss pretendentu atlasei.

"Latvijas konkursā bijām uztraukti, bet uz Igauniju braucām ar domu - kā būs, tā būs."

Tallinā piedalījās 13 komandas (Igauniju pārstāvēja 5 komandas). Konkursā, tāpat kā Bukultos, - divas daļas. Vispirms tests ar teorētiskiem jautājumiem (Jānis un Nauris gan sacīja, ka neprecīzās tulkošanas dēļ bijis krietni jāpalauza galva par jautājumu būtību).

Praktiskajās sacensībās - sienas un starpsienas apšūšana ar ģipškartonu, durvju aiļu izveidošana. Arī te jāizmanto firmas "Knauf" materiāli (firmas "Knauf" vienīgā ražotne Baltijā ir Sauriešos, kur ražo ģipškartonu visām Baltijas valstīm). Zinot darba laukumu, vispirms bija precīzi jāaprēķin vajadzīgais materiālu daudzums (par neprecizitāti varēja zaudēt krietnu punktu skaitu). Darbs bija jāpaveic četrās stundās. Interesanti, ka Lietuvas komandai nebija instrumentu, un ik pa laikam Jānis un Nauris ievēroja, ka urbis vai kas cits "aizklīdis" pie lietuviešiem.

"Pamanījām, ka igauņi, arī lietuvieši strādā ļoti ātri. Igauņiem bija arī labi instrumenti," stāsta Jānis.

Saldus puiši nepaguva darbu pabeigt līdz galam (Latvijas konkursā esot bijis mazāk darba, toties Igaunijā - vairāk un sarežģītāks).

Pērn saldeniekiem šādā pašā Baltijas konkursā bijusi 7. vieta, tādēļ, gaidot rezultātu paziņošanu, puiši sprieduši, ka šogad nedrīkst būt sliktāks novērtējums.

Puiši atceras, kā gaidījuši žūrijas vērtējumu. Komandas nosauktas, sākot no pēdējās vietas. "Kad nosauca 10. vietu un teica "Latvija", nodomājām - tie esam mēs. Nē, tā bija Dagdas komanda. Sauca atkal, mēs jau palikām priecīgi, ka neesam zemāk par 7. vietu. Atkal saka: 4. vieta - Latvija. Nē, tā - Limbažu komanda. Tad - igauņi. Mēs - otrie, pirmā - Rīgas amatniecības skolas komanda."

Pirmajām četrām komandām rezultāti bijuši ļoti līdzīgi. Saldeniekiem līdz uzvarai pietrūka 1 punkta, bet nākamajām labākajām rezultātu starpība tikai 0,5 punkti. Latvijas konkursa labākie bija saņēmuši mācekļu apliecības, bet Tallinā Saldus puiši ieguva zeļļa titulu, kā arī vērtīgas balvas.

Pieredzi gūst, strādājot kopā

Pasniedzējs Andris Punculis, kurš puišus sagatavoja sacensībām, sacīja, ka šogad Baltijas konkurss bijis kvalitatīvāk sagatavots un uzdevumi - sarežģīti, piņķerīgi, bet Jānis un Nauris izturējuši pārbaudi godam, ņemot vērā, ka citās komandās audzēkņiem sauso būvju gatavošana ir obligāti apgūstamo priekšmetu skaitā, bet mūsu tehnikumā nē. Toties Saldus tehnikumā gan būvtehniķi, gan pārējo specialitāšu audzēkņi daudz padara skolā, remontē telpas, gatavo logus, durvis - strādā praktiski un pārliecinās paši, ka var izdarīt, ka ir pa spēkam. Patlaban, piemēram, skolas audzēkņi remontē skolotāju istabu. Viss - no grīdas līdz griestiem top pašu spēkiem. Konkursi palīdz paaugstināt meistarību, vairo iemaņas. Gandarīts par audzēkņu panākumiem tehnikuma direktors Ojārs Garoza, direktora vietniece mācību darbā Līga Mežzīle. Saldus tehnikuma komandu, skolas vadību ar panākumiem apsveikusi arī Zemkopības ministrija.

Vai nākamgad Saldus puiši piedalīsies šādā konkursā, Andris Punculis vēl nesola. Šī pati komanda piedalīties nedrīkstēs. Tātad jāizvēlas citi audzēkņi, kuriem būtu liela interese par šādu darbu, kuri vēlēsies papildus mācīties. Un kuri būs tikpat saskanīga komanda, kā Jānis un Nauris. Nākamgad Baltijas konkurss varētu būt interesantāks. Konkursa noslēgumā Tallinā esot spriests, ka dalībvalstu skaits būtu jāpapildina, iespējams, ar Čehiju un Horvātiju.