Ārzemju "Lāčplēšu" likteņi

Daudz rakstīts par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem - Latvijas pilsoņiem. Esam izpētījuši savas dzimtās puses varoņus un viņu likteņus.

Mazāk ziņu ir par ārzemniekiem, lai gan diez vai bez citvalstu karavīru atbalsta un palīdzības mums būtu izdevies iegūt neatkarību. Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru (arī ar II un III) apbalvots Igaunijas armijas komandieris ģenerālleitnants Juhans Laidoners. Viņš gāja bojā Vladimiras cietumā Krievijā 1958. gadā.

Ar šī ordeņa II šķiru apbalvoti 10 igauņu karavīri: 7 ģenerāļi, 1 admirālis un 2 pulkveži. Sešus no viņiem padomju vara represēja - izsūtīja vai nogalināja.

Ar ordeņa I šķiru apbalvots Polijas maršals J. Pilsudskis. Viņš mira 1935. gadā Varšavā 68 gadu vecumā, bet viņa sirds apglabāta Viļņā. Ar ordeņa II šķiru apbalvoti arī trīs Polijas ģenerāļi - E. Ridz-Smiglijs (gājis bojā 1941.g. Varšavā, cīnoties pagrīdē), S. Šeptickis un J. Rommels, kuri miruši Polijā. Ar ordeņa III šķiru apbalvotie poļu virsnieki gāja bojā cīņās gan ar vāciešiem, gan ar krieviem. Nezināmie apglabāti galvenokārt Katiņā.

Somijā II šķiras Lāčplēša Kara ordenis piešķirts astoņiem augstākajiem un vecākajiem virsniekiem - ģenerālim K. Vetzeram, ģenerālleitnantam K. Vilkamam, ģenerālleitnantam E. Lāfstromam, ģenerālleitnantam O. Enckelam, ģenerālmajoram E. Kivekam, ģenerālmajoram H. Akermanam (viņš bija Helsinku garnizona priekšnieks), ģenerālmajoram A. Siheram (Somijas Kara akadēmijas priekšnieks), kā arī pulkvedim K. Malmbergam.

Daudz Lāčplēša Kara ordeņu saņēma francūži. Ar LKO I šķiru apbalvots Francijas maršals un sabiedroto armiju virspavēlnieks F. Fošs un Francijas armijas ģenerālis M. Debenejs, bet ar II šķiru - 14 Francijas ģenerāļi un pulkveži, tajā skaitā - admirālis Ž. Brissons, Francijas Jūras spēku komandieris Baltijas jūrā 1919. gadā un Sabiedroto flotes komandieris Bermonta uzbrukuma laikā, ģenerālleitnants E. Du - Parguets, kas 1933. gadā bija Francijas militārās misijas priekšnieks Latvijā, kā arī ģenerālis H. Nisers - Baltijas evakuācijas starpsabiedroto komisijas priekšnieks. Arī pārējiem franču ģenerāļiem bija ievērojami nopelni Latvijas brīvības cīņās un valsts starptautiskajā atzīšanā.

Ar LKO II šķiru apbalvoti 6 Čehoslovākijas virsnieki, diemžēl tuvākas ziņas par viņiem nav atrodamas.

Vienīgais lietuvietis, kas saņēmis Lāčplēša Kara ordeņa II šķiru, ir ģenerālis S. Žukausks.

Ar ordeņa I šķiru apbalvoti pat itālieši. Par nopelniem Latvijas starptautiskajā atzīšanā šo ordeni saņēmis Itālijas karalis V. Emanuels III. Viņš 1947. gadā traģiski gāja bojā Ēģiptē. Ordenis ir piešķirts arī B. Musolīni - Itālijas ministru prezidentam un kara ministram. Viņu partizāņi nošāva 1945. gada 28. aprīlī.

Par nopelniem I Pasaules karā ar LKO I šķiru apbalvots Beļģijas karalis Alberts I. 1934. gada 8. aprīlī viņš gāja bojā, kāpjot klintī.

Kā redzams, arī ārzemju Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, tāpat kā latviešiem, lielākoties ir traģiski likteņi.