Kas notiek ar Sedas kūdru?
Vairāki mūsu rajona stādu audzētāji šopavasar piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu - dēstu audzēšanai izmantojot Sedas kūdru, kas fasēta 150 litru tilpuma maisos, izpiķētie stādiņi agrāk vai vēlāk aizgājuši bojā.
Stāda vidus lapiņas, vēl īsti neizdīgušas, palika baltas, un nonīcis arī viss stāds. Daži mēģinājuši Sedas kūdru sajaukt ar Olaines kūdru un arī pārliecinājušies, ka stādi nonīkst. Vairums no stādaudzētājiem lietojuši bagātināto kūdras substrātu Nr. 2, kas, kā norādīts uz iesaiņojuma, piemērots gan stādiem, gan siltumnīcām un laukam.
Tirgū stādu pārdevējas satrauktas stāstīja, ka dažam audzētājam, izmantojot šo substrātu, iznīkuši pilnīgi visi stādiņi. Kad zvanījušas tieši uz Sedu, nācies uzklausīt tikai rupju un neiecietīgu atbildi. Redakcija saņēmusi sešu stādu audzētāju parakstītu vēstuli, kurā viņi brīdina citus dārzkopjus nepirkt šo kūdru, lai nenāktos ciest zaudējumus.
Valsts augu aizsardzības dienesta vecākais referents Jānis Āboliņš sacīja, ka šogad bijis diezgan daudz sūdzību par kūdras slikto kvalitāti. Siltumnīcu saimnieki, kuri Sedas kūdru lietoja tomātu audzēšanai, bija ievērojuši, ka dažviet tomātu stādi iznīkst. Bijušas sūdzības arī par igauņu kūdru, tā pārbaudīta Bioloģijas institūta laboratorijā un atzīts, ka kūdras Ph līmenis nav piemērots kāpostu stādu audzēšanai, kā arī nav sabalansēts barības vielu saturs. Taču kūdras ražotāji pretenzijas nepieņēma, pamatojot, ka Bioloģijas institūta laboratorija nav akreditēta šādām analīzēm. Agroķīmisko pētījumu centra analītiskās nodaļas laboratorijā Rīgā, kur tiek veiktas augsnes paraugu analīzes, nav iespējams veikt kūdras analīzes.
Jānis Āboliņš minēja, ka Sedas kūdrā varētu būt paaugstināts darvas saturs. Tā ir kaitīga augiem, tie neveido mazās saknītes un ātri aiziet bojā. Darva veidojas, ja plēves maisos tiek fasēta mitrāka kūdra, nekā normatīvos pieļaujams. Uzglabāšanas laikā kūdra sāk karst, gruzdēt, un šajā procesā veidojas augiem toksiskā darva. Šādi kūdras maisi veikalā izskatās vidusdaļā it kā iegrimuši, kūdra tajos ir tumšāka nekā parasti, un, atverot maisu, izdalās nepatīkama darvas smaka.
Speciālists iesaka dēstu audzētājiem vispirms savas pretenzijas izteikt pārdevējiem, lai tie savukārt informē piegādātājus un ražotājus. Pat ja ražotāji pretenzijas ignorēs, citugad pircēji lai ignorē šo produkciju.
Citi raksti sadaļā: Ziņas
- Kamerā fiksē lāci 14.04.2026 02:00
- Kurzemē — militārās mācības 14.04.2026
- Avīze šajā nedēļā rakstīja 14.04.2026
- Druvā aptur mēbeļu dedzinātāju 14.04.2026
- Piensaimniecības attīstību saredz robotizācijā 14.04.2026
- VUGD ziņas 10.04.2026
- Projektu rakstītājiem 10.04.2026
- Pārvadā un glabā nelegālās cigaretes 10.04.2026
- Notriec gājēju 10.04.2026
- Tiekas Rēzeknē 07.04.2026
- Pievienojas digitālajai kultūras platformai 07.04.2026
- Pašvaldība pārdod kapitāldaļas 07.04.2026
- Neikenam — 200 07.04.2026
- Mājās pārnes aviācijas bumbu 07.04.2026
- Izdemolē bišu dravu 07.04.2026
- Investē nākotnei 07.04.2026
- Cik droša ir augsne? 07.04.2026
- Cementa rūpnīcā — 19 ēnu 07.04.2026
- Atzinības krusta kavaliere 07.04.2026
- Aicina kļūt par aleju detektīviem 07.04.2026
- VUGD ziņas 31.03.2026 08:19
- Trīs puisēni 31.03.2026 08:19
- STEM sacensības par kosmosa tēmu 31.03.2026 08:19
- Šķiroto atkritumu konteinerā met sadzīves gružus 31.03.2026 08:19
- Izstādē diskutēs par izglītību un karjeru 31.03.2026 08:19
- Driftējot, izraisa sadursmi 31.03.2026 08:19
- Absolventi rīko Saldus 1. vidusskolas salidojumu 31.03.2026 08:19
- VUGD ziņas 27.03.2026
- Lieldienas Saldus novada draudzēs 27.03.2026
- Ar klusuma brīdi piemin deportāciju upurus 27.03.2026