"Birokrātija iet plašumā."

"Man bija 1998. gadā izdota sanitārā grāmatiņa, šogad saka: tā vairs neder, vajadzīga 2001. gadā izdotā," redakcijā sašutusi stāsta "SZ" lasītāja.

"Pirms diviem gadiem strādāju sabiedriskajā ēdināšanā, tāpēc izgāju visas nepieciešamās analīzes un dabūju sanitāro grāmatiņu. Tad no darba aizgāju. Šogad dārzā labi padevās salāti, paši nevaram apēst. Nodomāju - ārā taču nemetīšu, aiznesīšu uz tirgu pārdot.

Atkal bija jāiziet pārbaudes sanitārajai grāmatiņai. Man pret to nav iebildumu - ja reiz vajadzīga drošība, varu pārbaudīties. Taču liels bija mans pārsteigums, kad poliklīnikā pēc pārbaudes teica - šajā grāmatiņā zīmogu nevarot spiest, pērn esot izdota jauna parauga sanitārā grāmatiņa.

Nesaprotu, kāda nozīme ir papīram? Man vecajā grāmatiņā tikai viena lapa ir pierakstīta, vēl tik daudz vietas. Vai tiešām nav vienalga, kur zīmogu iespiež? Galvenais taču, ka analīzes veiktas un esmu vesela. Bez tam šī taču nav nekāda aizvēsturiskā padomjlaiku grāmatiņa, bet tikai pirms dažiem gadiem izdota.

Kādreiz teica - padomju laikos gan bija birokrātija. Man tomēr šķiet, ka tagad mums papīru būšana ir desmitkārt lielāka. Ik pa gadam kaut kas jāmaina, bet cilvēkam tik jāmaksā. Vai tas ir normāli?"