Saldus - Pēterburga - Saldus

Sestdiena, 08. jūn., 2002 Jānis Bitāns, Saldus Sv. Jāņa ev. lut. draudzes mācītājs

Previous Next

No Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skolas līdz Sv. Aleksandra Svirska brīnumainajai kapa vietai pēc septītā mācību gada svētceļojumā devās skolas absolventi un darbinieki.

Šis mācību gads, salīdzinājumā ar iepriekšējiem, īpaši bija veltīts ticības dzīves askēzei un lūgšanas izpratnei, tāpēc arī skolas noslēgumā notika šāds īpašs brauciens - lai dotu godu Dievam viņa svēto dzīves piemēros.

Pašlaik īpaši austrumu baznīcās ir vērojamas Dieva brīnumu zīmes, kas izpaužas kā svētbilžu pašu atjaunošanās process, kad no vienas vietas attēls pats no sevis "restaurējas"; kā svētgleznu un krustu "raudāšana", izdalot īpašu aprasojuma asaru asins vai vēl biežāk - smaržīgas eļļas veidā; kā svētbijīgi dzīvojušu cilvēku mirstīgo atlieku netrūdēšana un saglabāšanās pat gadsimtiem ilgi. Dažām no šīm Dievu godinošajām un cilvēku brīdinošajām zīmēm svētceļnieki paši kļuva par aculieciniekiem.

Īpašs mērķis ceļā bija apmeklēt Aleksandra Svirska kapa vietu, kas atrodas apmēram 230 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pēterburgas un kur izsenis uzcelts vīriešu klosteris. Šis klosteris īpašā piemiņā jau vairāk nekā 450 gadu garumā tur brīnumaini saglabātu un netrūdošu svētā miesu. Tās klātienē var just skaistu, patīkamu smaržu, īpašu Dieva klātbūtni. Pie tās ir notikušas neskaitāmas dziedināšanas, un pie tās nav iespējams pietuvoties apsēstam vai ar burvestībām saistītam cilvēkam.

Īpašs notikums Sv. Aleksandra Svirska mūžā, viņa ticības un pazemības dēļ, bija paša Trīsvienīgā Dieva Tēva un Dēla, un Svētā gara atklāsme un parādīšanās trīs eņģeļu izskatā. Par vienu no šādām atklāsmēm lasām Bībelē - kā tas notika ar Abrahamu -, bet šī atklāsme nozīmīga tādēļ, ka Dievs aizskāra svētā miesu. Ar to arī bieži tiek skaidrots šis brīnums.

Nozīmīgas svētceļojumā bija arī citas gan Pēterburgā, gan tās tuvumā ar lūgšanu apmeklētās svētvietas. Pēterburgas Ksenijas kapela un Kronštates Jāņa dievnams un sieviešu klosteris, kurā pati no sevis atjaunojusies Dievmātes svētglezna. Necerēts pārsteigums bija Sv. Serafima Viricka ciema un baznīcas apmeklējums. Šis svētais nes cita svētā vārdu - tas ir Sarovas Serafims, ar kura svētdzīvi Krievijā iesākās pagājušais gadsimts. Ar līdzīgu krievu svētā - Serafima Viricka - dzīvi gadsimts Krievijā ir noslēdzies.

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk