Atkritumu bizness - nozare, kur konkurē?

Pēc "Karstajā telefonā" publicētā remtenieces stāstījuma par Vikstrautes izgāztuvē it kā sadurtajām riepām p/u "Brocēnu ceļš" direktors piedāvāja, lai avīžnieki paši izvērtē - kāda šeit kārtība.

"Raugiet, kur te var sadurt riepas!" Smilšainais ceļš līdz laukumam tīrs, atkritumi nekur citur, izņemot tiem paredzēto lauku, nemētājas. Izgāztuvē ir tikai viena iebrauktuve, un pa to nevar ne iebraukt, ne izbraukt, darbiniekiem neredzot. Vikstrautes atkritumu pieņēmējs-buldozerists Andris Krūmiņš rausta plecus: "Nav te bijuši nekādi remtenieki! Un riepas sadūris šeit patiešām neviens nav!" Var just, ka avīzē izteiktie pārmetumi viņu patiešām uztraukuši.

Neviens bizness nav peļams

Kopš pērnā gada sākumā Vikstrautes atkritumu izgāztuve nodota p/u "Brocēnu ceļš" pārziņā, safabricētas sūdzības neesot retums. Vai tad atkritumi var būt tik kārojams bizness?

"Šodien labs ir ikviens bizness," saka p/u "Brocēnu ceļš" direktors Alfrēds Šarķis. "Izgāztuve nodrošina piecas darba vietas, neskaitot uzņēmumus, kas šeit apkalpo - pieved degvielu, uztur ceļus.

Atkritumus pieņemam par maksu, tā ka, racionāli izmantojot iekasēto naudu izgāztuves uzturēšanai, apsaimniekotājs var arī gūt peļņu. Vidēji mēnesī te pieņem ap 3000 kubikmetru atkritumu, un nav pamata baidīties par konkurenci. Kādēļ gan par šādu objektu necīnīties?"

Viņš rāda, kas pusotra gada laikā izdarīts, - piemēram, sakopts ceļš līdz izgāztuvei. Agrāk te bijis krūmains, ataugušie alkšņi izauguši cauri nocirstajiem - īsts tanku aizsprosts. Tagad ceļmalas tīras un ceļš pārredzams. Šī ceļa sakopšanai nācies pirkt krūmgriezi, kas tagad tiek izmantots arī citiem darbiem, bet ar kura pirkšanu, iespējams, nebūtu tā steigušies.

Pa ceļam uz atkritumu poligonu, kas atrodas aiz vaļņa, - dīķis, kurā līksmi trokšņo zaļās vardes. Varot vest ārzemniekus, lai priecājas. Ja te būtu netīrs un piesārņots, zaļās ne tuvumā nerādītos - viņām prasības pret apkārtējo vidi augstākas nekā jebkuram inspektoram.

Atlasa izmantojamo

Kaut gan izgāztuve strādā jau sešus gadus, te neredz smirdošus atkritumu kalnus. Nupat uz tiem bērta smilšu kārta, tā noblietēta. Vienā poligona malā sakrautas autoriepas - tās vedīs uz "Brocēniem" sadedzināt. Pēdējā laikā gan šādu priekšmetu atkritumos maz, cilvēki iemācījušies vairāk taupīt un nolietotās riepas pārdod uzpircējiem. Izgāztuves darbinieki paši atlasa dēļu galus, salauztus paliktņus - to pietiek, lai sargu māju varētu apsildīt. Te nedrīkst vest zaļus zarus, lapas, jo, tiem pūstot, rodas viegli uzliesmojoša gāze un rada paaugstinātu ugunsbīstamību.

Dienas laikā neredz izgāztuvju "ārštatniekus" - bomzīšus. Nekur neesot pazuduši, - Andris Krūmiņš atmet ar roku. Viņi šurp nākot, kad satumst un izgāztuves darbinieki vairs nejaudā viņus izdzenāt. Dažs pat aprīkojies ar tādu kā kalnrača cepuri - ar lampu pie pieres. Šie cilvēki nopietni traucē izgāztuves apkārtnes tīrības uzturēšanai. Pa dienu izgāztuves darbinieki savāc drazas, ko vējš viegli iznēsā pa apkārtni, - plēves gabalus, lupatas - maisos, bet naktīs tieši šādi saiņi bomzīšus interesē visvairāk, un maisu saturs atkal tiek izpurināts.

Paredzēts daudziem gadiem

Vikstrautes izgāztuves projekts paredzēts 32 gadiem - tātad vēl 26 gadus uz šo aptuveni 2 ha lielo poligonu varētu vest atkritumus. Vai tā būs - atkarīgs no tā, cik drīz Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Tad Vikstraute vairs neatbildīs ES prasībām, un tā būs jāslēdz. Diemžēl Saldus rajonā pagaidām nav projektēta jauna, Eiropas normatīviem atbilstoša atkritumu novietne, tā ka nākotnē atkritumu saimniecība var izvērsties par visai sāpīgu problēmu.