Celulozes rūpnīcas projekta izstrāde turpinās

Darbs pie celulozes rūpnīcas projekta nav pārtraukts, un sarunas ar ārvalstu investoriem - Somijas kompāniju "Metsaliitto Group" un Zviedrijas kompāniju "Sodra Cell" par investīciju nosacījumiem turpinās. Saskaņā ar a/s "Baltic Pulp" akcionāru līgumu trīspusējā vienošanās par rūpnīcas būvniecību jānoslēdz līdz 2002. gada beigām.

Lai samazinātu koksnes piegāžu risku, valdība akceptējusi iespēju garantēt nepieciešamās piegādes no valsts mežiem, un tiek izstrādāts piegāžu modelis. "Latvijai nav nekādu grūtību nodrošināt rūpnīcai nepieciešamās koksnes piegādes," atzīst ZM valsts sekretāres vietnieks un jaunais valdības sarunu grupas ar ārvalstu investoriem vadītājs Marģers Krams. Pašlaik no Latvijas tiek eksportēti 4 miljoni kubikmetru papīrmalkas, bet rūpnīcas vajadzībām nepieciešami 3 miljoni kubikmetru koksnes, tajā skaitā 2 miljoni kubikmetru papīrmalkas, viens miljons kubikmetru šķeldas.

"Celulozes rūpnīcu būvēs, ja tas būs izdevīgi Latvijai. Nepieciešams jauns ekonomiskais izvērtējums par Latvijas tautsaimniecības ieguvumu, jo kopš 2000. gada, kad notika iepriekšējais, meža nozare un Latvijas ekonomika ir ievērojami attīstījusies," atzīst M. Krams.

Šī gada vasarā Skotijas konsultāciju kompānija "LTS International" par ES Phare programmas līdzekļiem analizēja celulozes rūpnīcas projektu. Eksperti atzīst, ka tam nebūs ievērojama negatīva ietekme uz Latvijas mežrūpniecību. Patlaban vidējais koksnes gada pieaugums Latvijas mežos ir 16 miljoni kubikmetru, no kuriem atļauts izcirst 11 miljonus. "LTS International" iesaka valdībai nemainīt savu pašreizējo sarunu pozīciju un nenodot valsts meža īpašumus, kā arī nepiešķirt mežizstrādes tiesības "Baltic Pulp".

Celulozes rūpnīcas ietekme uz vidi galvenokārt būs saistīta ar troksni un vizuālo aspektu. Vides piesārņojuma risks tiešā izmešu vai izplūžu veidā būs zems.