Čehijā no policista ne tikai prasa, viņam arī dod

Ceļu policijas priekšnieka vietnieks ULDIS PLĀCIS, jau otrreiz uzvarējis konkursā "Rajona labākais policists", maija nogalē kopā ar vēl 35 konkursa uzvarētājiem no citiem Latvijas rajoniem devās 9 dienu ekskursijā uz Čehiju.

"Latvijas Iekšlietu ministrija šo braucienu kā balvu uzvarētājiem bija noorganizējusi kopā ar Čehijas Iekšlietu ministriju. Un noorganizējusi ļoti augstā līmenī," atzīst Uldis. "Uzturējāmies pārsvarā četrzvaigžņu viesnīcās. Kopā ar mums bija ne tikai "Impro" gids, bet arī pārstāvis no čehu Iekšlietu ministrijas. Varbūt nedaudz mazāk uzzinājām par pilsētu vēsturi, toties labāk atpūtāmies."

Pilsētas

"Čehijā redzējām Brno, pierobežas pilsētu Znojmu un Prāgu, apmeklējām vīna pagrabu.

Pirmajā dienā Prāgā mums bija tikšanās ar Čehijas policijas prezidenta vietnieku pulkvedi Jakubika kungu. Tā bija iepazīšanās saruna, kurā viņš pastāstīja, kā Čehijā organizēta Iekšlietu ministrijas struktūra, atbildēja uz mūsu jautājumiem.

Prāgā uzturējāmies trīs dienas. Vislabāk man patika cietokšņi, arī baznīcas. Tomēr nomāca betons un asfalts. Gribējās vairāk zaļumu, vairāk dabas. Īpaši tāpēc, ka dienās mums bija ļoti gari pārbraucieni - 200 - 300 km. Arī kalnus tikai redzējām, bet neizbaudījām.

Staigājot pa Prāgu, ievērojām, cik pamatīgi karavīri apsargā radio "Brīvā Eiropa" bāzi. Mums paskaidroja, ka tā tas esot kopš 11. septembra terora akta.

Otrās dienas vakarā čehi mums bija noorganizējuši atpūtas vakaru uz kuģīša un Prāgas apskati naktī. Ļoti skaistas no kuģīša izskatījās izgaismotās Prāgas pilis, Kārļa tilts.

Pārsteidza, ka lielajās pilsētās gan brīvdienās, gan darbdienās uz ielām redzējām maz cilvēku. Staigāja pārsvarā tūristi."

Alus un minerālūdens

"Krušovices alus darītavā mums parādīja, kā top alus, izstāstīja par jaunākajām tehnoloģijām, ļāva alu arī nogaršot. Rūpnīca, izrādās, nepieder čehiem, bet Vācijas pilsonim.

Alu vai vīnu mums piedāvāja katrā ēdienreizē. Pārsvarā dzērām alu, jo bijām taču Čehijā.

Viens no spilgtākajiem brauciena iespaidiem man bija pavadītā stunda siltajā minerālūdens avotu baseinā Karlovi Vari. Tur ir apmēram 70 minerālavotu ar ūdens temperatūru no 35^o līdz 70^o. 12 avotu ūdens ir lietojams dzeršanai. Tad nu varējām katru arī izgaršot. Minerālūdeņus tieši no avotiem dzērām vēl arī citur."

Policijas muzejs

"Policijas muzejā Prāgā ir savākti materiāli pārsvarā no 1918. gada, kad Čehijā sākusi veidoties policija. Bija ļoti interesanti apskatīt, kādi bijuši policistu formas tērpi senāk un kādi ir tagad, iepazīties ar dokumentāciju, uzzināt, pēc kādiem likumiem kādreiz strādāja. Redzējām ceļu policijas pašus vecākos radarus - uz statīviem, smagus, neērtus, un arī jaunos fotoradarus.

Visinteresantākā likās muzejā iekārtotā psiholoģiskā istaba. Tā ir ļoti krāsaina telpa, ar dažādu spilgtu izgaismojumu, acīm. Istaba domāta, lai parādītu cilvēkiem, kā jūtas narkomāns pēc narkotiku lietošanas. Istabā ieejot, kļūst skaidrs, kādā stāvoklī jānonāk cilvēkam, lai viņš to visu redzētu.

Čehijā pret narkomāniju cīnās jau skolās. Šim nolūkam ir Iekšlietu ministrijas un Izglītības ministrijas speciāli izstrādātas programmas. Tādas ir arī par satiksmes drošību. Muzejā redzējām gan plakātus, gan shēmas bērnu apmācībai.

Noziedzības statistika ir līdzīga mūsējai, bet pārsvarā noziegumus izdarot imigranti un nepietiekami situēti cilvēki."

Policija

"Minimālā alga policijas ierindniekam ir 400 - 600 $. Ar transportu, tehniku policisti ir nodrošināti. Policisti darbā izmanto tikai "Škodas". Kad ir nobraukti 130 000 km, mašīnas maina. Jautājām, kā tas tik labi izdodas. Mums paskaidroja, ka viņi domā par saviem darbiniekiem. Jo vecāka mašīna, jo lielāks risks pašam iekļūt negadījumā, un vecai mašīnai arī ekspluatācija ir dārgāka.

Arī viesojoties Berounas policijas pārvaldē, redzējām, ka no inspektora ne tikai prasa, bet viņam arī dod. Pie mums ir tā - ja gribi turpināt strādāt policijā, pats meklē iespējas sevi profesionāli pilnveidot.

Čehijā kopā ir aptuveni 45 000 policistu (Latvijā - aptuveni 10 000), un no šīm štata vietām tikai kādas 700 nav nokomplektētas. Tas nozīmē, ka pie viņiem ir pietiekami lielas algas un policijas prestižs ir augsts. Čehijā daudzviet, pat viesnīcā, redzējām izliktu informāciju, kā var kļūt par policistu."

Darba stils

"Pie mums gan cilvēki, gan policijas priekšniecība pēc iedzīvotāju spiediena prasa, lai mēs visur būtu redzami. Bet Čehijā ir cita pieeja. Policistam neesot ar savu klātbūtni jākaitina cilvēki. Jo neuzkrītošāk viņš veic savu darbu, jo labāk.

Mūsu cilvēki, atbraukuši no ārzemēm, bieži saka: es tur policistus neredzu. Kāpēc jūs te esat?

Ja cilvēki pie mums neredz policistu, tad uzskata, ka viņš nestrādā. Tāda pieeja izveidojusies jau no padomju laikiem, kad visu centās panākt ar skaitu, - jo vairāk, jo labāk. Čehijā domā par kvalitāti. Arī cilvēkiem ir cita izpratne. Izbraukājām ļoti daudz ceļu, bet nekur nemanīju agresīvu braukšanas stilu. Ceļu satiksmes negadījumu Čehijā ir mazāk nekā pie mums.

Ceļi Čehijā, salīdzinājumā ar mūsējiem, ir kā diena pret nakti. Tos visur remontē, ielaistas bedres neredzēju pat uz maziem ceļiem.

Jūtams, ka, piemēram, Prāgā, kur ir daudz tiltu, pārvadu, viaduktu, pie satiksmes organizētības strādāts gadiem. Un drošība ir panākta."

Policijas iecirknis un specvienība

"Pēdējā ekskursijas dienā apmeklējām Berounas policijas iecirkni. Tā ir liela četrstāvu ēka, kurā strādā visi dienesti - gan ekonomiskā policija, gan finansu policija, gan ceļu policija, kriminālpolicija un citas, - kopā aptuveni 200 darbinieku. Katrai nodaļai ēkā ir sava vieta.

Apmeklētāji tiek ielaisti tikai dežūrdaļā. Ir speciāli kabineti, kuros runā un pratina. Nav tā, kā pie mums, - sadomāju un izstaigāju visas policijas telpas.

Ceļu policijas priekšnieka kabinets ir tādā vietā, kas ir pieejama cilvēkiem. Bet pārējie, faktiski visi, kas noformē materiālus, atrodas citur - vienā stāvā, kur var iekļūt ar magnētiskajām kartēm, kas ir katram policistam.

Trīs inspektoriem ir viens kabinets. Katrai nodaļai stāvā ir dušu telpa, virtuve, tualete. Ir vieta, kur pārģērbties. Pie mums pārģērbties iespējams tikai kopējā kabinetā. Un nomazgāties, piemēram, vasarā pēc svīšanas uz ceļa vispār nevar.

Tajā pašā ēkā ir ēdnīca.

Pagrabstāvā ir šautuve, kurā policists gadā izšauj 300 - 400 patronu (pie mums atļauts 10 - 20 reižu mazāk). Jā, tas ir dārgi. Bet viņiem ir savādāka pieeja: ir dārgi apmācīt jaunu policistu, dārgi ir zaudēt uzticību policijai, bet nav dārgi nodrošināt, lai policists spētu adekvāti rīkoties katrā situācijā, spētu uzturēt savu fizisko formu utt. Policisti var izmantot arī šautuvi laukā - ārpus pilsētas.

Policijas iecirkņa ēkā ir arī sporta zāle ar trenažieriem, matračiem - viss, kā pienākas. Jebkurā laikā var trenēties.

Mums parādīja arī Čehijas specvienības treniņu bāzi. Tur izrādīja aprīkojumu, pastāstīja, kā gatavojas operācijām. Bija iespējams iepazīties arī ar jaunākajiem ieročiem un pašiem šaut. Tas bija ļoti interesanti."

Atpūtas komplekss

"Ceļojums noslēdzās ar Iekšlietu ministrijas atpūtas kompleksa apskati Solenicē, netālu no Prāgas. Tas atrodas ļoti skaistā kalnainā apvidū pie viena no Vltavas upes aizsprostiem. Aizsprosts tiek izmantots gan elektrības ieguvei, gan ūdens regulēšanai. Uz Vltavas ir vesela dambju kaskāde. Mums apgalvoja: ja dambju pēkšņi nebūtu, Prāga noslīktu.

Solenices viesnīcā numuri ir četrzvaigžņu viesnīcas līmenī. Kompleksā ir tenisa korti, iespējams nodarboties ar kalnā kāpšanu, peldēšanu un citiem sporta veidiem. Ir vietas, kur atpūsties gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Kompleksā varot atpūsties arī citi cilvēki, tikai - maksājot nedaudz dārgāk. Ar visām brokastīm, pusdienām par diennakts uzturēšanos Iekšlietu ministrijas darbiniekam ir jāmaksā 500 kronu (aptuveni 10 Ls), bet pārējiem - 700 kronu.

Iekšlietu ministrijai ir vairākas tādas bāzes, kur darbiniekiem relaksēties, atgūt spēkus."

Rezumējums

"Pēc redzētā un dzirdētā nevar spriest par noziedzību, procesuālām darbībām Čehijā. Tas bija iepazīšanās, ne mācību brauciens. Ja gribam mācīties, ir jābrauc uz līdzīga līmeņa valsti. Čehijā tas ir krietni augstāks par mūsējo. Tomēr ir labi redzēt arī perspektīvu. Sapratām, ka var būt pilnīgi cita attieksme pret mediķiem, skolotājiem, policistiem. Cik ilgi mūsu valstī izturēs šo profesiju cilvēki, kuru darbs šobrīd būtībā balstās tikai uz fanātismu? Katrs kādudien var sev pajautāt: kāpēc es mocos? Dzīvoju taču tikai vienreiz.

Radās pārliecība, ka uz Eiropas Savienību virzās visi čehi - gan skolotāji, gan ārsti, gan policisti. Bet Latvijā uz Eiropu iet tikai valdības pārstāvji. Es nevaru iedomāties, kā mēs, iestājoties Eiropas Savienībā, izskatītos blakus kaut vai tikai čehu policistam."