Saldū izskan Kurzemes Dziesmu diena

Bažas par to, ka lietus varētu mazināt Kurzemes novada Dziesmu dienas prieku, izrādījās veltīgas. Pēc iepriekšējās dienas nemitīgajām lietavām sestdienas pēcpusdienā svētku dalībnieku gājienu sveica gan ietves malās stāvošie saldenieki, gan Saldus saule un vējš.

Gājiens bija priecīgs, jo pa priekšu 27 Kurzemes koriem, 5 pūtēju orķestriem un 9 rajona deju kolektīviem, kurus sumināja ietves malās stāvošie saldenieki, droškā brauca virsdiriģenti Jānis Dūmiņš, Romāns Vanags, Kārlis Kreicbergs, svētku mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jēkabs Ozoliņš. Diriģenti teica, ka jau aizmirsuši, kā tas ir - braukt zirga pajūgā, pie tam zirdziņš bija muzikāls un tik eleganti mūzikas taktī cilāja slaidās kājas.

Tas bija svētku noskaņas pirmais akcents. Otrais - kad lielais kopkoris un klausītāji pirms koncerta nodziedāja Valsts himnu. Atskanot pirmajai dziesmai - "Dziedot dzimu, dziedot augu", radās īpašas, vārdos neizsakāmas izjūtas. To pēc koncerta uzsvēra arī virsdiriģents Jānis Dūmiņš, sakot, ka Saldū vienmēr bijusi dziesmai, dejai un mūzikai labvēlīga aura. "Varbūt tas ir Jaņa Rozentāla gars, varbūt arī garajos padomju gados saglabātās dziedāšanas un dejošanas tradīcijas Saldū," pārdomās dalījās diriģents.

Nevienu brīdi klausītājiem un skatītājiem nebija garlaicīgi. Par to gādāja programmas vadītāji Zaiga Upeniece un Rolands Levics, daudzveidīgais un drastiskais rajona dejotāju sniegums, tostarp - mūsu horeogrāfes Ineses Bušas "Saldus polka", rajona jauniešu deju kolektīvu izpildījums. Starp citu - dejotāju vidū bija arī pati dejas autore; kā arī J. Purviņa "Kreicburgas polka" un G. Skujas "Vidzemes eilenders" tautas mūzikas ansambļa "Iļģi" interpretācijā.

Un kur tad vēl Pampāļu folkloras draugu kopa, kas asprātīgi apdziedāja katra virsdiriģenta uznācienu uz estrādes.Pūtēju orķestri "uzsita asinis" ar G. Ordelovska "Kursīšu valsi" (virsdiriģents Māris Rozenbergs), "Ardievu, meitenes" (virsdiriģents Jānis Smilga, V. Pūces mūzika, R. Reriha aranžējumā) un citiem skaņdarbiem.

Kārlis Kreicbergs uzskata, ka kori, kas būtībā kopā samēģinājuši tikai vienā mēģinājumā, izdarījuši visu, kas bija spēkos; ka šādi novada Dziesmu svētki būtu jāatjauno kā tradīcija. Diriģents Jēkabs Ozoliņš atcerējās, ka pirms 60 gadiem Liepājā notika Kurzemes Dziesmu svētki. Nākamgad ir lielie Dziesmu svētki, tādēļ, tiem gatavojoties, visiem rajonu koriem būtu jāsaglabā gars, kas valdīja, gatavojoties šiem svētkiem, - bez skatēm, bez īpašas kontroles, diriģentiem un dziedātājiem godprātīgi strādājot un mēģinot.

Romāns Vanags, kas ir viens no nākamā gada Latvijas lielo dziesmu svēku koncepcijas izstrādātājiem, arī augstu novērtēja kurzemnieku un rajonu kultūras inspektoru padarīto darbu, gatavojot šos svētkus.

Nepatīkami, ka tie notika laikā, kad skolās notika izlaidumi, un daudziem potenciālajiem skatītājiem bija jāiet uz tiem. Otrkārt, tieši šajā laika Sv. Jāņa ev. luteriskajā baznīcā bija labs klasiskās mūzikas koncerts. Vai tiešām šādus nozīmīgus pasākumus rajonā nav iespējams saskaņot?

Svētkus izjūtam pa īstam tad, kad klausītājs un skatītājs nemana lielo darbu, kas aiz tiem slēpjas. Šoreiz diriģenti atzina, ka augstā līmenī bijis skaņu režisora Igora Kadoļčika darbs. Atbilstošs bija estrādes noformējums (Dace Dīriņa), svētku gājiena organizētāju Lidas Čeveres un Agra Sīļa paveiktais gājiena sarīkošanā, Alda Rasas padarītais svētku tehniskajā nodrošinājumā, un īpaši Zaigas Upenieces - režisores, svētku producentes un programmas vadītājas, nevainojamais veikums.

Pieņemšanā pie rajona padomes priekšsēdētājas Ausmas Liepas Cieceres internātpamatskolā pilnīgi visi kolektīvu vadītāji un "neredzamās frontes" darbinieki saņēma rajona padomes pateicības rakstus, ziedus. Tā ir laba tradīcija mūsu rajonā, ka netiek aizmirsts pateikt labus vārdus pat vismazākā darba darītājam. Jo katra pienesums veido lielo svētku kopību. Bet, lai svētki notiktu, par finansējumu paldies gan mūsu rajona padomei, gan pilsētas domei, rajona padomes Baltijas - Amerikas partnerattiecību programmas fondam.