Mana nedēļa (18.06.)

GUNTA ANDERSONE, Unibankas klientu darījumu vadītāja:

- Darbs man ir nervozs, ja esi uz vietas, arī atvaļinājumā es pavisam no darba nevaru atbrīvoties. Tādēļ katru gadu atvaļinājuma laikā cenšos kaut kur aizbraukt - uz Spāniju, Ungāriju, tad ir īsta atpūta. Aizvadītā bija mana pirmā atvaļinājuma nedēļa, kas iesākās ar skaistu laiku. Aizbraucu uz Liepāju - ar domu divas dienas tur paciemoties pie draudzenes. Bijām pie jūras, vakarā aizgājām uz krodziņu nosvinēt draudzenes jubileju, bet nākamajā rītā sākās šausmīgs laiks, tādēļ nācās braukt mājās.

Man patīk saulains un silts laiks. Māsām un brāļiem ir saimniecības laukos, viņi sūdzas, ka nav ko pļaut, zāle neesot izaugusi. Man, protams, žēl. Nu zāle ir nopļauta, bet nevar to savākt. Visas šīs dienas bija slikts laiks.

Mans atvaļinājums ir sadalīts divās nedēļās. Otra daļa būs augustā, tad gan centīšos kaut kur aizbraukt. Esmu daudz kur bijusi, bet es gribu ieraudzīt ko pārsteidzošu, brīnumainu, līdz šim neredzētu. Nezinu, varbūt kādu eksotisku zemi, bet tās man nav pa kabatai. Man patīk kalni, kā Itālijā un Austrijā.

Ja būs jauks laiks, piemēram, rīt, (šodien - red.), braukšu pie māsas palīdzēt ravēt un pie reizes arī pasauļoties. Vēl man iecerēts izrevidēt skapi un tikt vaļā no drēbēm, kuras pati vairs nekad neuzvilkšu.

Man patīk pārsteigt savus kolēģus, patīk cept tortes un citus saldus gardumus. Vienmēr izmēģinu ko neierastu. Ejot atvaļinājumā, pasūtīju īpašu ēdienu kolēģiem, ar ko viņi nekad nebija cienāti (mums bankā ir tādas tradīcijas) - mencu bumbiņas mīklā. Labi piederējās vīns. Darba jubilejās patīk sagādāt kolēģiem pārsteigumus un arī pašai tos saņemt.

Jāņos braukšu uz laukiem - vai nu pie māsas, vai citiem radiem. Bet pirms tam - noteikti apkopju visus kapus.

Pierakstīja Valda Deruma