Zemenes šovasar nogatavojušās agrāk

No rītiem ar baudu eju caur tirgu. Un lai gan ne vienmēr krītu gastronomiskās kārībās nopirkt kādu zemeņu kilogramu, taču - smarža, kas par smaržu! Tā smaržo tikai Latvijā audzētas zemenes.

Vakarrīt piegāju pie sievietes, kuru biju ievērojusi jau vairākas dienas, tirgojamies ar skaistām un lielām ogām. Izrādās, ka Elma Konrāde pārdod Gaiķu pagasta Lejaslauceniekos audzētās ogas.

Kad aizbraucām pie saimniekiem - Dagmāras un Valda Vecpuišiem, viņi teica, ka šobrīd zemeņu laukos (apmēram hektāra platībā) neesot, ko redzēt. Vakar lasītās jau esot tirgū, bet rītdienas tirgošanai kaimiņu meitenes, kas nāk piepelnīties, lasīt sākšot ap pulksten 12, kad rasa nožūs.

Vecpuišu ģimene Valda tēva mājās dzīvo trešo gadu, un visu šo laiku līdzās tradicionālajai lauksaimnieciskajai ražošanai (zemeņu audzēšana laikam arī uzskatāma par ierastu ikvienās lauku mājās) audzē zemenes. Pagaidām gan liela peļņa neesot, bet, neraugoties uz to, zemeņaudzēšanai atmest ar roku nedomājot.

"Šogad zemenes sākām tirgot neparasti agri - jau 4. jūnijā. Pirmās ogas lasījām pa 30 kilogramiem dienā un tirgojām par 2 latiem kilogramā. Nu jau zemenes ir sīkākas un arī cena tirgū vairs tikai 50 santīmi kilogramā. Raža šogad būs mazāka, jo jauno zemeņu stādījumi, kas ogas ražo visagrāk un lielākās, ļoti cieta no salnām," stāsta Dagmāra un Valdis. "Daļa stādījumu gan bija piesegti ar agroplēvi, salnu naktīs arī kurinājām ugunskurus, bet tas nelīdzēja, tik daudz ogu, cik bija pērn, šogad nebūs.

Iepriekšējā - slapjajā vasarā - zemeņu platība bija pat mazāka, bet ogu ieguvām daudz. Lai gan mums pašiem likās, ka visas šķirnes garšo vienādi - pēc lietus. Zemenei tomēr vajag sauli."

Lejaslaucenieku saimnieki ogu audzēšanā iegulda diezgan daudz līdzekļu. Zemeņu audzēšanu viņi salīdzina ar krājkasi, kurā naudu nogulda, bet, kad nāk vasara un pārdod ogas, par atgūto iespējams kaut ko izremontēt vai iegādāties.

Ir doma vēl paplašināties, jo Valdis Vecpuisis uzskata, ka ar vienu lauksaimnieciskās ražošanas veidu nodarboties nav jēgas. Tas tracina, rada stresu, bet diemžēl tāda ir zemnieku situācija. Eiropas zemeņu standarti, ja līdz tiem nonāks, Vecpuišus nebaida. Arī prakse katru gadu palielinās, un Latvijas zemenes varētu garšot ne tikai latviešiem, bet arī citiem, jo nav salīdzināmas ar spāņu, portugāļu vai citu valstu "sintētiskajām" ogām.

Valdis Konrāds kritiski vērtē Pūrē iegādātos, it kā skaistos šķirnes ‘Zefīrs\' stādus. Izaugusi tā pati senpazīstamā šķirne ‘Festivaļnaja\'. Esot līdzīgi piedzīvojumi arī ar citiem šajā firmā iegādātajiem zemeņu šķirņu stādiem.

Pagaidām visvairāk Lejaslauceniekos audzē šķirni ‘Induk\'. Tā ir vidēji agra, bet nogatavojoties diezgan agri.

Jaunās zemenes stādot, saimnieki algo palīgus, tāpat, kā tās kopjot un novācot ražu. Tās, protams, ir papildu izmaksas, jo saimniekiem sirdsapziņa neļaujot gluži par grašiem strādināt palīgus.

Diemžēl tādos sausos pavasaros, kāds bija šis, lielās stādījumu platības nav iespējams aplaistīt. Par to nākotnē būšot jādomā.