Remtes piensaimnieki pērk zemi un iekārtas

Ceturtdiena, 29. nov., 2001 Tamāra Kļaviņa

Lai gan Remtes pagasta SIA "Derības" vadītāja AINA DUMPE sacīja, ka gadiem tālu nākotni plānot nav iespējams, šogad paveiktais liek domāt, ka "Derības" strādā nākotnei.

Dažādi mainījies 10 cilvēku kolektīva noskaņojums šajos gados, kopš privatizēts bijušā sovhoza "Remte" Rūtu slaucamo govju komplekss. Bijuši smagi brīži, kad prāva naudas summa zaudēta kāda kooperatīva bankrota dēļ, nauda palikusi arī izputējušajā "Banka Baltija". Bet tādiem brīžiem tikts pāri ar lielu pacietību, sīkstu strādāšanu un cerībām. Nu šķiet, ka beidzot tumša tuneļa galā parādās kāds gaismas stars.

Šogad nopirkts paprāvs zemes gabals - 90 hektāri - , uzstādīta firmas Westfalia jauna slaukšanas iekārta kopā ar automātiskās mazgāšanas sistēmu. Ja viss veiksies labi, iecerēti vēl citi ļoti vajadzīgi pirkumi. Uzņēmuma vadītāja saka: līdz šim visu iegādājušies par pašu sapelnīto naudu, nav ņemti kredīti vai kārtots līzings. Slaukšanas iekārta pirmoreiz pirkta ar līzinga noteikumiem.

"Jaunās dārgās slaukšanas iekārtas šoruden iegādājāmies divu iemeslu dēļ - lai būtu labāka piena kvalitāte un lai vieglāks darbs slaucējām. Mēs visas esam jau gados, un izstaipīt pilnas piena kannas vairs nav pa spēkam. Padomju laikā te bija piena vads, bet tas bija tik slikti samontēts, ka labas kvalitātes pienu vispār nevarēja izslaukt. Slaucām kannās, kāsām kannās un kannas laidām dzesēšanas baseinā. Vasarā slaucējai katru dienu bija jāpārnēsā 700 litru piena. Cik tad ilgi tā mocīsimies?

Bet patiesībā šim pirkumam mūs pamudināja cits pirkums - par pērn iekrāto naudu šogad iegādājāmies zemi. Saimnieks gribēja to pārdot islandietim, tomēr ar lielu pierunāšanu piekāpās un pārdeva mums. Ja nebūtu to zemi nopirkuši, tik lielu ganāmpulku vairs nevarētu uzturēt, jo pietrūktu platību, nāktos govju skaitu samazināt, un tādēļ lielākus pirkumus vairs nevarētu atļauties".

Kopā ar pagasta un privātpersonu iznomātām platībām "Derībām" tagad ir tik zemes, lai varētu uzturēt gandrīz 200 govslopu ganāmpulku, tajā skaitā ap 140 slaucamās govis.

Kad citi piensaimnieki dizentērijas skandāla laikā muktin aizmuka no "Tukuma piena", remtenieki palika šim uzņēmumam uzticīgi. Bijis gan bail, ka "Tukuma piena" slēgšanas gadījumā būs vēl viens liels naudas zaudējums. Viss nokārtojās veiksmīgi. Nu jau jūtams, ka piena piegādātājus sāk cienīt, un par vasaras pienu maksāti vidēji 10 santīmi litrā. Ziemas mēnešos solīta vēl lielāka samaksa. Bet uzņēmuma normālai attīstībai būtu vajadzīgi vismaz 15 santīmi par piena litru. Katrs santīms pie piena cenas ir ļoti no svara, santīmi sakrājas lielās summās, par kurām var atļauties plānot lielākus pirkumus. "Derību" piegādātais piens ir tik labs, ka to izmanto siera ražošanai.

Remtenieki šogad nopirkuši arī jaunu traktoru, Kverneland arklu, ūdens attīrītāju, lai smalkās iekārtu mazgāšanas sistēmas neaizsērētu. Labs atbalsts ir valsts subsīdijas.

Ja veiksies, līzingu plāno nokārtot nevis trīs gados, bet jau nākamgad, lai varētu domāt par jauniem pirkumiem. Jau tagad skaidrs, ka par mazu piena dzesētājs. Pirms trīsarpus gadiem divtonnīgais šķita pilnīgi pietiekams, jo tad ziemā vienā slaukšanas reizē bija tikai daži simti litru piena. Govju skaits nav mainījies, bet izslaukums vienā reizē nu ir 1200 litru, un diviem slaukumiem dzesētājā vietas nepietiek. Vajadzētu vismaz divreiz ietilpīgāku. Tādēļ tas jau ir noteikti plānots pirkums. Pie tam jāpērk nevis lietota, bet gan jauna manta, lai ir garantija, ka tā labi un ilgstoši kalpos.

Vajadzību tik daudz, ka ne uzskaitīt. Kopš padomju laikiem tek kūts jumts, ko vajadzētu nomainīt, lopkopējām vajadzētu algas palielināt. Varbūt tas piesaistītu gados jaunākus cilvēkus.

"Remtē netrūkst jaunu ļaužu, kam nav darba, tikai kūtī neviens strādāt nevēlas, jo te vienmēr jābūt noteiktā laikā, jāstrādā arī brīvdienās, svētkos. Rīta darbi kūtī sākas četros. Bet ir grūti vasarai pat ganus sameklēt, un tas liecina par ko citu - daudzi atradinājušies no regulāra darba".

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk