Nākotne nav tik tālu, kā domājam

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ir tas nodokļu veids, kas tieši ietekmē maksātāja nodrošinātību nākotnē - pensijas vecumā noteikti, bet, ja gadās nelaime, - arī slimības vai bezdarba gadījumā.

Kaut arī, protams, nodokļi jāmaksā godīgi un no visiem likumā minētajiem ienākumiem, nav noslēpums, ka nereti oficiālā darba alga ne tuvu nelīdzinās tai, ko cilvēks saņem "uz rokas". Reizēm darba ņēmējs to pats zina un atbalsta, reizēm - ij nenojauš. Kādas tam var būt sekas - par to diskutēja VID Saldus rajona nodaļas Nodokļu inspekcijas priekšniece DACE ŽUNDA, galvenā nodokļu inspektore MARINA ZABLUDOVSKA, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Saldus filiāles direktore ZITA LAVICEVIČA un Valsts darba inspektors LAURIS KALNIŅŠ.

Iemaksas palielinās

D. Žunda: "Šobrīd ir tendence sociālās apdrošināšanas iemaksām palielināties. Šī gada pirmajos piecos mēnešos valstī iekasēts par 6 miljoniem latu VSAOI vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Arī Saldū ik mēnesi sociālās apdrošināšanas iemaksās tiek ieskaitīts par 20 - 40 tūkstošiem latu vairāk - aptuveni 380 tūkstoši līdzšinējo 360 - 340 tūkstošu latu vietā. Iemesli ir vairāki - cilvēkiem maksā lielākas minimālās algas, un arī darba devēji pamazām kļūst godprātīgāki. Arī mēs atskaitēs redzam - uzņēmumos, kur maksā pēc stundu likmes, lielākoties nu jau uzrāda 8 stundu darbu."

Vai jauniem cilvēkiem pamudinājums maksāt VSAOI ir arī iesaistīšanās pensiju 2. līmenī?

Z. Laviceviča: "Ne tikai jauniem - arī pārējiem, kuri iesaistījušies 2. līmenī. Katram darba ņēmējam ir iespējams uzzināt, vai par viņu tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un arī - no cik lielas summas. Tikai jāatnāk uz VSAA nodaļu, līdzi ņemot pasi. Katrs šo informāciju var uzzināt tikai pats par sevi."

Vai tad, ja izrādās - iemaksas netiek maksātas, jāgriežas Darba inspekcijā?

L. Kalniņš: "Biežāk gan nāk nevis tāpēc, ka netiek maksātas iemaksas, bet gan vēlāk, kad iestājies sociālā riska gadījums - zaudēts darbs vai noticis nelaimes gadījums. Jo tad cilvēks nesaņem cerētās sociālās izmaksas slimības pabalsta vai bezdarbnieka pabalsta veidā. Nereti Darba inspekcijā griežas bērnu māmiņas, kuru šķirtie vīri izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem, strādājot bez darba attiecību noformēšanas."

Sūdzas, kad piekrāpti

Kā var pierādīt, ka cilvēks strādā bez darba līguma?

L. K.: "Piemēram, kopīgi ar VID darbiniekiem veicot akcijas - ierodoties darba vietā. Tur cilvēkiem lūdzam aizpildīt aptaujas lapas - kas viņš ir, kur strādā, no kura laika, par cik lielu algu... Gadās, ka atbild godīgi - ka strādā bez līguma, taču arī tad, ja neatzīstas, no atbildēm var secināt - ir taisnība vai nav. Taču esam arī pieredzējuši, ka darba devēji savus nelikumīgi nodarbinātos strādniekus vienkārši noslēpj. Kāda uzņēmuma darbinieki reida laikā pat bija ieslēgti saldētavā."

Marina Zabludovska: "Reizēm cilvēki griežas pie mums, kad saņem pensijas aprēķinu un secina - tas ir ļoti mazs salīdzinājumā ar algu, kas saņemta. Gadās, ka darba devējs nav nemaz informējis, ka nodokļi tiek maksāti no minimālās algas."

L K.: "No šādām situācijām izvairīties var palīdzēt skaidri formulēts darba līgums. Ja tajā ierakstīts, ka darba samaksa ir minimālā alga, darba ņēmējs var to arī neparakstīt, jo skaidrs - arī sociālās garantijas būs minimālas."

Praksē var būt arī citādi - darba devējs saka - vai nu strādāsi pēc maniem nosacījumiem, vai nestrādāsi nemaz...

L. K.: "Sadarbība ar šādu darba devēju nereti beidzas ar neizmaksātu pēdējo algu. Pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka nereti darba ņēmēji sākotnēji bijuši apmierināti ar darba devēja piedāvāto kārtību. Kad attiecības sabojājas, darbinieks apjauš, ka patiesībā darba devējs taču viņu krāpj!"

Zinot, cik zemas vidēji ir cilvēku algas, var izprast, ka saņemt pārdesmit latu vairāk nekā maksāt nodokļus ir vilinoši.

D. Ž.: "Minēšu vienu piemēru. Pērn pie mums atnāca kāds pašnodarbinātais - koku gāzējs un mūs ļoti rāja, jo neesam uzstājuši, ka viņam jāmaksā sociālās iemaksas nevis no visa nopelnītā, bet no likumā pieļautās minimālās summas. Ar viņu bija noticis nelaimes gadījums, un viņam ilgstoši bija jāiztiek ar minimālu slimības pabalstu."

M. Z.: "Zinu vairākus gadījumus, kad darbinieks pats bijis ieinteresēts saņemt vairāk "uz rokas", nevis maksāt nodokļus. Jo alga nav liela, bet jādzīvo, bērni jāaudzina šodien. Taču, līdzko iestājas sociālā riska gadījums, viņš aizmirst, ka pats to gribējis."

Svarīgi arī skolēniem un pensionāriem

Kāds labums vasarā strādājošiem skolēniem, ka par viņiem tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas?

Z. L.: "Apdrošināšanas stāžu sāk skaitīt no 15 gadu vecuma. Ja skolēns ir darba attiecībās no 15 gadu vecuma, ir noslēgts darba līgums, darba devējs sniedz VID informāciju par šo darbinieku un maksā nodokļus, nostrādātais laiks tiek ieskaitīts darba stāžā. Bet daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām (šogad - 2%) tiek uzskaitīta pensiju 2. līmenī skolēna kontā un jau sāk krāt procentus viņa pensijai.

Pie mums, filiālē, bija atnākuši divi vidusskolēni un interesējās - vai darba devējs par viņiem maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir iepriecinoši, ka jaunieši zina likumus un interesējas, vai viņu tiesības tiek nodrošinātas."

Un kāds labums no sociālās apdrošināšanas iemaksām ir strādājošiem pensionāriem, kuri, piemēram, aizvieto darbiniekus atvaļinājuma laikā?

Z. L.: "Arī ar pensionāru tiek slēgts darba līgums, viņš ir tāds pats darba ņēmējs kā citi, un uz viņu attiecas tie paši likumi. Kāds labums? Ja pensionārs nostrādā vienu pilnu gadu, viņam ir tiesības (reizi trijos gados) prasīt pensijas pārrēķinu. Piemēram, vienā gadā viņš nostrādā 3 mēnešus, otrā arī, trešā - 6 mēnešus - kopā ir 12 mēneši - viens pilns gads. Tad pensionārs var lūgt, lai tiek pārrēķināta viņa pensija. Nākamo pārrēķinu, ja nostrādāts ne mazāk par 12 mēnešiem, var prasīt pēc 3 gadiem."

Sīkumi var izrādīties nozīmīgi

Z. L.: "Gatavojoties šai sarunai, palūdzu darbiniecēm piemērus no mūsu nesenās pieredzes, kad it kā formāli sīkumi - no klienta viedokļa - lieguši cilvēkam pilnībā izmantot sociālo pakalpojumu. Taču patiesībā tie nav sīkumi, jo no tiem atkarīgs pakalpojuma apjoms.

Darba devējs nebija maksājis darbiniekam VSAOI no 1995. gada 1. marta līdz 31. decembrim - par 10 mēnešiem. Kad darbinieks zaudēja darbu, viņa kopējais darba stāžs bija 19 gadi un 9 mēneši, līdz ar to bezdarbnieka pabalsta likme - 55% no vidējās apdrošināšanas iemaksas. Ja minētos 10 mēnešus sociālās iemaksas būtu maksātas, darba stāžs pārsniegtu 20 gadus, un pabalsta likme būtu jau 60%. Šis gadījums apliecina, cik svarīgi, lai sociālās iemaksas par darbinieku tiktu maksātas nepārtraukti.

2001. gada 14. martā stājās spēkā Satversmes tiesas spriedums, kas nosaka - ja darba ņēmējam iestājas sociālā riska gadījums, bet darba devējs kaut kāda iemesla dēļ nav maksājis par viņu sociālās apdrošināšanas iemaksas vai darījis to daļēji, tomēr VSAOI ziņojumus VID iesniedzis, darba ņēmējam ir tiesības uz sociālajām garantijām no algas, ko viņš saņēmis. Taču šis periods, kad netiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, netiek ieskaitīts darba stāžā.

Cits gadījums: darbinieks strādājis divās darba vietās. Darba grāmatiņā ir ieraksts - vienā darbavietā strādāts no 2000. gada 1. septembra līdz 2002. gada 2. aprīlim, par otro darbavietu ir tikai viens ieraksts - par pieņemšanu darbā 2001. gada 1. oktobrī, bet par atbrīvošanu ziņu nav. Līdz ar to nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu, jo nav pārtrauktas darba attiecības ar otru darbavietu. Iespējams, ka cilvēks tur vairs nestrādā, taču tam vajadzīgs dokumentāls pierādījums."

Ko darīt, ja darbavieta izput, darba devējs vairs nav atrodams un nevar noformēt darbinieka atlaišanu? Šis cilvēks tad visu atlikušo mūžu skaitās strādājošs, un viņam liegtas sociālās garantijas?

D. Ž.: "Ne jau vienmēr firma pazūd bez pēdām. Bieži vien uzņēmuma vadītāji neiedomājas, ka, darbu pārtraucot, darbinieki jāatlaiž un par to jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Bet par to noteikti jāatceras - gan darba devējiem, gan darbiniekiem."

L. K.: "Par darba attiecību neizbeigšanu likumā noteiktajā kārtībā esmu arī administratīvi sodījis. Ir bijis arī tā, kad darbinieks iet pēc savas darba grāmatiņas, bet darba devējs paziņo, ka nav to saglabājis... Jebkurā gadījumā, uzteicot darba līgumu, ir jābūt rīkojumam par atbrīvošanu no darba. Ar rīkojuma tekstu darbiniekam jābūt iepazīstinātam. Uzteicot darba līgumu, darbiniekam jāsaņem rakstveida paziņojums vai rīkojuma kopija, kur minēts atlaišanas pamatojums."

Z. L.: "Sarežģījumus var sagādāt arī pavirši noformēti ieraksti darba grāmatiņā. Nesen kādam mūsu klientam darba grāmatiņā redzējām šādi ierakstītu atbrīvošanas datumu: 2001.05.2001. Skaidrs, ka darba devējs vienkārši pārrakstījies. Taču VID nav saņēmis informāciju par darbinieka atbrīvošanu, sociālās apdrošināšanas iemaksas maksātas tikai divus mēnešus, un, kamēr no VID nav papildu ziņu par atbrīvošanu no darba, nav iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu. Arī darbiniekam, saņemot savus dokumentus, derētu pārliecināties, vai visi ieraksti tajos ir skaidri un saprotami."

Darba grāmatiņa rūpīgi jāglabā

Kāda nozīme ir darba grāmatiņām pēc jaunā Darba likuma stāšanās spēkā?

L. K.: "Darba grāmatiņa var glabāties pie darba devēja, ja darbinieks nepieprasa to atdot. Ja darbinieks vēlas darba grāmatiņu turēt pie sevis, to izsniedzot, jāpārbauda, vai ir ieraksts par pieņemšanu darbā. Turpmāk, stājoties darbā, darbinieks var lūgt darba devēju fiksēt darba attiecības darba grāmatiņā, un darba devējam šis lūgums ir jārespektē. Taču, ja darbinieks to nevēlas, tas nav obligāti. Darba grāmatiņa ir darbinieka privātīpašums, un viņš ar to rīkojas pēc saviem ieskatiem."

Z. L.: "Tomēr tā ir ļoti svarīgs, rūpīgi uzglabājams dokuments, jo te ir ieraksti par darba periodiem līdz 1996. gada 1. janvārim - tā saucamo vēsturisko darba stāžu, par kuru nav informācijas VSAA. Šīs ziņas ir būtiskas, aprēķinot sociālās garantijas sociālā riska iestāšanās gadījumā, arī, ejot pensijā.

Aģentūrā darbojas projekta grupa "Vēsturiskā datu bāze", kas izstrādā priekšlikumus darba devējiem un darbiniekiem, lai uzkrātu informāciju par apdrošināšanas stāžu (darba stāžu) līdz 1996. gadam. Saldus filiālē tiek realizēts pilotprojekts: mēs piedāvājam darba devējiem uz noteiktu laiku nodot filiālē uzņēmuma darbinieku darba grāmatiņas, lai to ierakstus līdz 1996. gadam fiksētu informācijas sistēmas datu bāzē. Tas ir arī izdevīgi klientiem, jo savlaicīgi varam brīdināt, ja darba grāmatiņā ir kādas neprecizitātes vai jāmeklē papildu apliecinājumi darba stāžam. Bez tam, ja mums ir informācija par apdrošināšanas stāžu un tam pielīdzinātajiem periodiem, mēs ātrāk varam sniegt pakalpojumu.

Līdz ar darba grāmatiņas datu ievadīšanu VSAA informācijas sistēmas datu bāzē tiek sakārtots klienta apdrošināšanas stāžs, un pēc tam darba grāmatiņai vairs tiešām būs tikai personiska vērtība."