"Tas bija teātris, ne domes sēde."

"Tik daudz pret mani vērstas nekrietnības, kā šajā sēdē, es nekur citur neesmu pieredzējusi," pēc nupat aizvadītās Saldus pilsētas domes ārkārtas sēdes teica Saldus pilsētas domes sociālās aprūpes dienesta speciāliste un jauniešu centra "Laipa" vadītāja IRĒNA BRINTENIECE.

Tādēļ viņa vēlējās izteikt arī savas domas gan tieši par šo sēdi, gan sociālā darbinieka sūtību vispār.

"Pašvaldības uzdevums ir sociālo pakalpojumu sniegšana saviem iedzīvotājiem. Tādēļ izveidots arī jauniešu centrs "Laipa", kura mērķa grupa ir riska ģimeņu bērni un policijas uzskaitē esošie pusaudži. Bet uz centru nāk arī tie, kam nav, kur izmantot savu brīvo laiku.

Mūsu valstī ir izstrādāta nabadzības apkarošanas koncepcija, pēc kuras jāvadās sociālās palīdzības dienesta darbā. Galvenais pasākums ir atbalsts ģimenēm krīzes situācijā. Kā tad mēs šo atbalstu varam sniegt? Tikai ar sociālo pakalpojumu pilnveidošanu un realizēšanu. Pašvaldībai pat ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt tieši viņu vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus. Taču sociālais pakalpojums nav pabalstu dalīšana, tā ir reāla palīdzība. Piemēram, ja cilvēks nav spējīgs pats atrast sev darbu, tad sociālie darbinieki meklē viņam darbu, nevis no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā tikai sēž kabinetā, sērfo pa internetu, lasa avīzes vai risina kaut kādas politiskās ambīcijas.

Cik tad sociālo pakalpojumu ir mūsu pilsētā? Vai sēž cilvēku rinda pie sociālās palīdzības dienesta, lai saņemtu kādu sociālo pakalpojumu? Tā kā mani interesē sociālais darbs, es to mācos augstskolā, esmu bijusi vairākās pašvaldībās un vairākos sociālās palīdzības dienestos. Tur notiek pat pierakstīšanās uz priekšu, jo sociālie darbinieki nav spējīgi pieņemt tik lielu personu daudzumu, kas pie viņiem dienas laikā griežas. Kāpēc mums nav šādu rindu? Labklājības ministrijā man pateica īsi - kur nestrādā, tur arī nav rindu, jo cilvēks zina, ka viņa situāciju tik un tā neatrisinās. Ja viņam ir 200 latu parāds par dzīvokli, tad 20 vai 30 latu sociālais pabalsts neko neglābs. Jāiedod 100 latu, lai cilvēks savu dzīvi var sākt no jauna.

Lai būtu skaidrs, ka sociālais darbinieks ir neitrāla persona, sociālo darbinieku asociācija izstrādājusi sociālo darbinieku ētikas kodeksu. Tajā teikts, ka sociālais darbs nav savienojams ar tiešu vai netiešu personu grupu, politisko spēku vai varas struktūru atbalstu, ka tas nevar kalpot par brutālu paņēmienu piekopēju. Es pie šādiem paņēmieniem pieskaitu arī emocionālo vardarbību.

Diemžēl, strādājot Saldus domes sociālās palīdzības dienestā, esmu izbaudījusi visu veidu emocionālo vardarbību. Pēdējā izpaudās pagājušajā domes ārkārtas sēdē. Griezos pie domes ar lūgumu par finansiālu atbalstu ēdināšanai divās bērnu nometnēs, jo piedalījos projektā par problēmbērnu vasaras nometņu organizēšanu. Bet šo jautājumu jau neizskatīja, toties veselu stundu mani mazgāja un izteica dažādas pretenzijas par manu darbu, pat par to laiku, kad strādāju ar pirmo projektu - pensionāru dienas centru.

Tas bija teātris, kas bija mērķēts uz to, lai mani atbrīvotu no darba. No zemteksta sapratu, ka grib arī atbrīvoties no centra "Laipa". Bet to jau varēja izdarīt ar citām metodēm. Deputāti risināja savas ambīcijas, izteica savas pretenzijas, un tikai pēdējā brīdī tika nobalsots par finansējumu. Pozitīvs tas bija tikai tāpēc, ka deputāti tomēr baidījās, ka, balsojot pret, sabiedrībā varētu izskanēt negatīva rezonanse.

Sociālo darbinieku ētikas kodeksā rakstīti arī šādi vārdi - cienīt savus kolēģus. Kā tad šī cieņa izpaužas? Tā izpaužas apmelojumos un intrigu vērpšanā, ko piekopj sociālā dienesta vadītājs Aivars Līpiņš. Es nebaidos tā teikt, jo šo teātri domes sēdē es biju spiesta izbaudīt viena pati bez sociālā dienesta vadītāja atbalsta. Taču esmu patiesi gandarīta, ka mani morāli atbalstīja mūsu centra lielie jaunieši. Kad gāju uz domes sēdi, viņi gribēja nākt līdzi, jautāja - vai nevajag palīdzēt? Atbildēju - šoreiz vēl nē. Bet vajadzēja gan viņus paņemt līdzi...

Pēc šīs sēdes esmu daļēji mainījusi savu politisko orientāciju. Nepiederu ne pie viena politiska spēka, bet līdz šim biju daudzmaz labēji noskaņota. Pateicoties mūsu domes labējiem spēkiem, īpaši Tautas partijai, tagad sliecos uz kreisi noskaņotajiem. Gods un slava mūsu sociāldemokrātiem, kas solīdi un konsekventi centās risināt jautājumu, kaut gan man tur nav ne personīgu simpātiju, ne personīgas pazīšanās.

Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un es saprotu, ka labēji noskaņotie spēki, iespējams, grib gāzt pašreizējo Saldus domes vadību un pārņemt varu savās rokās. Bet es gribu, lai saldenieki padomā - ko tad domē ievēlētie Tautas partijas un citu labējo partiju deputāti paši labu ir izdarījuši pusotrā gadā, lai pilsētā kaut ko uzlabotu? Pēc manām domām, nekas nav mainījies.

Sēdē man tika uzdoti daudzi jautājumi par centru. Deputāts un sociālās palīdzības dienesta vadītājs Aivars Līpiņš "Laipā" bijis tikai trīs reizes. Divos svētkos - kad "Laipu" atklāja, un Ziemassvētku pasākumā. Trešā reize bija, kad es viņam vairākkārt pārmetu, ka viņš neliekas par "Laipu" ne zinis. Tad A. Līpiņš uz 5 minūtēm ieskrēja centrā, pasēdēja uz dīvāna, divas minūtes gudri parunāja un aizskrēja. Tā arī visa lielā interese. Kad saku - centram nav izkārtnes, ziņojumu dēļa, nepietiek naudas bērnu ēdināšanai - un lūdzu, lai viņš kaut ko palīdz, viss paliek tikai sarunu līmenī.

Vienreiz bija atskrējis arī deputāts Uģis Feldmanis. Viņš bija pārsteigts - vai, te patiešām ir tā, kā avīzēs rakstīts. Teica, ka ir apmierināts, priecājās, cik te labi un skaisti. Bet domes sēdē viņš runāja pavisam ko citu. Vai tiešām bara instinkts iedarbojas arī uz tādu cilvēku? Skolotājam, kas šeit redzēja arī savus audzēkņus un ar viņiem aprunājās. Nesaprotu šī cilvēka nostāju.

Paldies ģimnāzijas direktorei, deputātei Silvijai Gūtmanei, kas zina par katru skolas bērnu, kas apmeklē centru. Viņa vairākkārt šeit bijusi, interesējas par centra darbību gan klātienē, gan neklātienē. Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dīriņš daudz vairāk zina par centra darbību nekā sociālās aprūpes dienesta vadītājs. Ar V. Dīriņu, kas "Laipā" bijis vairākkārt, esam runājuši arī par centra stratēģiju, par ko interesi nav izrādījis mans tiešais priekšnieks A. Līpiņš.

Šajā sēdē saskatīju arī politiskās ambīcijas. Pirms gada Tautas partija mani vervēja savās rindās. Atrunājos, jo negribu būt nevienā partijā. Pirms kāda laika no Tautas partijas Saldus biroja nāca dīvains piedāvājums par centra finansēšanu. Sapratu - mani grib nopirkt. Taču es negribu būt pērkamais objekts un spēlēt kāda pasūtītu stabuli. Labāk tomēr rakstīsim projektus un tā iegūsim naudu, bet paliksim tādi, neatkarīgi."