Par jauno Darba likumu

Lielas pilnvaras pārstāvjiem

Darbinieku pārstāvju esamība uzlabos arī darba disciplīnu, jo visus jautājumus varēs risināt ar sava pārstāvja starpniecību. Gadījumā, ja darbiniekiem radīsies neskaidri jautājumi par darba samaksu, darba apstākļiem un nodarbinātību, ar darba devēju runāt dosies darbinieku pārstāvis vai pārstāvji. Kamēr tiks noskaidroti darbinieku sasāpējušie jautājumi, darbiniekiem jāpaliek savās darba vietās. Darbinieku pārstāvjiem likums piešķir plašas pilnvaras. Arī tad, ja viņi nebūs uzņēmuma darbinieki, pārstāvjiem ir tiesības ieiet uzņēmuma teritorijā, piekļūt darba vietām un pat rīkot darbinieku sapulces. Lai nebūtu nekārtību, darbinieku sapulcēm atvēlētais laiks ir jānosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Tāpat darba kārtības noteikumos darba devējam būtu jānorāda, kāda ar uzņēmuma darbību saistīta informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu.

Darbinieku pilnvaroto pārstāvju - uzticības personu - ievēlēšanu nosaka arī Darba aizsardzības likums. Taču uz darbinieku pilnvaroto pārstāvi, kas ir ievēlēta Darba likumā paredzēto funkciju veikšanai, neattiecas tādas pašas garantijas kā uzticības personai. Piemēram, uzticības personas atlaišanai no darba ir nepieciešama Valsts Darba inspekcijas piekrišana. Taču darbinieku pilnvarotais pārstāvis un uzticības persona var būt arī vienā personā, ja tas ir norādīts sapulces protokolā. Arī pret darbinieku pārstāvjiem likums aizliedz jebkāda veida diskrimināciju.

Koplīgums - darba attiecību pamats

Vesela nodaļa ir veltīta darba koplīguma tēmai, bez tam vairāk nekā 23 Darba likuma pantos ir atsauces uz darba koplīgumu.

Darba koplīguma slēgšanas mērķis ir uzņēmuma finansiālo iespēju robežās uzlabot tās darbinieku materiālos un sociālos apstākļus. Jo turīgāks ir uzņēmums, jo vairāk sociālo labumu var iekļaut koplīguma tekstā. Taču ir arī daudz tādu koplīguma normu, kuras neprasa lielu materiālo segumu. Katrā uzņēmumā ir jānotiek sapulcēm par darba koplīguma noslēgšanu. Ja tas vēl nav izdarīts, tad līdz šī gada beigām, papildinot darba līgumus atbilstoši 40. panta prasībām, darba līgumā ir jāietver norādes no visiem darba likuma pantiem, kuros ir atsauce uz darba koplīgumu.

Savstarpēji apstiprināts koplīgums ir uzņēmuma tiesību avots, kas ir obligāts abām līgumslēdzēja pusēm. Darba devējam nav tiesību atteikties no koplīguma slēgšanas. Arī atteikšanās pildīt koplīguma normas ir administratīvais pārkāpums (Latvijas APK 166.⁷ pants).

Ja darba koplīgumā nav norādīts tā darbības laiks, tad tas ir spēkā tikai uz vienu gadu, bet tā normas attiecas arī uz tiem darbiniekiem, kuri sākuši strādāt pēc koplīguma noslēgšanas datuma.

Šajā vietējā darba tiesību avotā var iekļaut normas, kuras nav prasītas Darba likumā. Piemēram, koplīgumā var paredzēt darbinieku pabalstīšanu un stimulēšanu. Tā varētu būt darbinieka papildus atbalstīšana jau Darba likuma 73. pantā minētajai 2 dienu vidējās izpeļņas izmaksāšanai sakarā ar tuva ģimenes locekļa nāvi. Tāpat darba koplīgumos var paredzēt darbinieku pabalstīšanu apaļās jubilejās, bērna piedzimšanas sakarā, darbinieku bērniem uzsākot skolas gaitas, atzīmējot noteiktu darba stāžu uzņēmumā un citos gadījumos.

Darba koplīgumu apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu darbinieku kopsapulcē vai darbinieku pārstāvju konferencē, kurā piedalās vismaz puse no pārstāvju vai darbinieku skaita.