Gardenē notiek zemessargu mācības

Svētdien, 25. novembrī, bijušajā padomju armijas tanku poligonā Gardenē notika šogad pēdējās Zemessardzes Saldus 43. bataljona mācības.

Tajās piedalījās 90 ārrindas zemessargi, arī bataljona vecākās grupas jaunsargi. Mācību mērķis - teorētiski un praktiski apgūt apdzīvotas vietas ieņemšanu jeb, militārā valodā runājot, - tīrīšanu.

Diena bija mācībām ļoti piemērota - saulains laiks, mazliet pie sala. Braucot pa Liepājas - Rīgas šoseju, pirms kādreizējās Dobeles karavīru pilsētiņas ceļš pa labi iegriežas mežā. Kādreiz šeit bija aizliegtā zona. Garāmbraucējam pat prātā nenāk, ka pavisam netālu no galvenā ceļa, mežā, kādreizējā poligona teritorijā, vēl tagad daudz kas saglabājies no PSRS armijas godības - trīs novērošanas torņi un šautuve, trīsstāvu dzīvojamā māja, ēdnīcas ēka un citas palīgtelpas. Tiesa, viss krietni vien izdemolēts. Var redzēt, kā pastrādājuši krāsainā metāla tīkotāji, izkaļot un izrokot ikvienu kabeli. Vieta kā radīta, lai varētu realizēt zemessargu mācību mērķi.

Kad pagarā zemessargu autokolonna ieradās teritorijā, bataljona štāba komandieris Dainis Adzereiko gan pieredzējušajiem, gan jaunajiem zemessargiem novēlēja veiksmi kaujā un prasmi aizsardzībā. Zemessargi sadalījās pa nodaļām un vadiem, komandieri saņēma instrukcijas, mācību un kaujas uzdevumus. Līdz pusdienlaikam instruktoru vadībā teorētiski un praktiski tika izstrādāta uzbrukuma un aizsardzības taktika un stratēģija. Vīriem tika atgādināts, kā jārīkojas, ieņemot objektu, metot spridzekli, neitralizējot mīnas. Lai gan mācībās izmanto mācību munīciju un maketus, tomēr jārīkojas tā, it kā notiktu īsta kauja. Viens no karavīra galvenajiem pienākumiem ir būt disciplinētam un maksimāli precīzi pildīt komandieru pavēles.

Mācību teritorijā visu rīta cēlienu valdīja dzīva rosība - gatavošanās pēcpusdienas "kaujai". Aizstāvji, izmantojot visus uz vietas dabūjamos materiālus, - izdemolēto ēku izlauztās durvis, dēļus, skārda gabalus, zarus no tuvējā meža, - nocietināja trīs ieņemamo ēku logus un durvis, izlika mācību mīnas un spridzekļus. Izlūki devās izraudzīt iespējami labākās pozīcijas.

Tikmēr sakarnieki bija sagatavojuši sakaru punktu un uzvilkuši antenas. Medpunkta teltī feldšere Maruta, izmantojot mulāžu - speciālu no dabīga materiāla ar krāsvielām iekrāsotu mīklu un mākslīgās asinis, "noformēja" ievainotos - smagu vēdera ievainojumu, cauršautu galvu, ievainotu roku. Arī pirmās palīdzības sniegšana un ievainoto iznešana no kaujas vietas bija viens no mācību uzdevumiem.

Bet pavāru komanda - Modris Kristāls, Jānis Bergs, Andrejs Strazdiņš un Igors Butjanovs - vārīja ūdeni tējai un kafijai, lai nosalušie varētu sasildīties. Vienlaicīgi tika gatavotas pusdienas - labs karavīrs ir paēdis karavīrs.

Pirms uzbrukuma sākuma rotas komandieris visiem izstāstīja mācību uzdevumus, instruēja drošības noteikumu ievērošanā, izdalīja munīciju, vēlreiz tika pārbaudīti un pielādēti ieroči. Savas vietas ieņēma uzbrucēju atbalsta grupa, uzbrucēji un aizstāvji. Kauja sākās pulksten 15.45, kad saule laidās uz rieta pusi.

Mierīgā vieta, kas līdz tam šķita mazliet sirreāla un no pārējās pasaules tāla, vienā mirklī pārvērtās par kaujas trokšņu - šāvienu, sprādzienu, uguns uzliesmojumu un dūmu aptvertu kaujas lauku. Gluži kā kara filmās. Skanēja komandieru un instruktoru pavēles, kliedzieni, sasaukšanās. No ēkām, kurās bija nocietinājušies aizstāvji, vēlās dūmu mutuļi.

Štāba rotas komandieris Ainars Arums komentēja, ka zemessargiem galvenais ir nevis iespējami ātrāk ieņemt objektus, bet gan precīzi pielietot zināšanas, ievērot, kā ieiet objektā, pareizi iemest granātu, pārvietoties pa ieņemamo objektu no stāva uz stāvu, izjust kaujas situāciju. Vērtējot mācības, bataljona štāba priekšnieks Dainis Adzereiko uzsvēra, ka tās bija izdevušās. "Līdz šim Zvārdē zemessargi bija guvuši iemaņas atsevišķu ēku ieņemšanā. Šajās mācībās vislielākās grūtības sagādāja tā saucamās "biezi apdzīvotas vietas" ieņemšana, sadarbojoties vadu un nodaļu komandieriem. Pirmo ēku izdevās "iztīrīt" labi, otro forsējot, jau bija jūtams, ka komandieri vairs nekontrolē situāciju, bet trešajā ēkā, divām nodaļām vienlaicīgi ieejot vienā kāpņu telpā, radās sastrēgums," atzīst D. Adzereiko. "Taču jāņem vērā, ka arī komandieri ir ārrindas zemessargi. Viņiem smagākais uzdevums bija kontrolēt situāciju un panākt, lai padotie patvaļīgi nemaina pozīcijas. Kaujas karstumā tas ne vienmēr izdevās. Savukārt es pārliecinājos, ko spēj ārrindas zemessargi un viņu komandieri. Un šajā ziņā mācības bija vērtīgas."