Par jauno darba likumu

Brīvs laiks darba meklēšanai

DL 98. pants neregulē atlaišanu no darba, bet gan kārtību, kādā izdarāmi grozījumi darba līgumā. Minētais pants vairs neļauj darba devējam vienpusīgi grozīt darba līguma nosacījumus. Tas tagad būs jādara darbiniekam un darba devējam, sēžoties pie sarunu galda un rakstot līgumu par darba nosacījumu grozīšanu. Ja darbinieks nepiekritīs darba devēja piedāvātajiem grozījumiem, atlaist no darba varēs tikai, pamatojoties uz kādu no DL 101. panta punktiem.

Vairs nav tāda likuma panta, kā DLK, kad, pamatojoties uz darba devēja vienpusēju vēlmi grozīt būtiskos darba līguma nosacījumus, mēnesi pēc brīdinājuma bija iespējams atlaist darbinieku, kurš nebija piekritis jaunajiem darba līguma nosacījumiem.

Darbinieku atbrīvošanas sakarā jaunajā likumā kā pozitīvs fakts - ka, atbrīvojot darbinieku pēc 101. panta 1. daļas 6. - 10. punkta, darbiniekam ir tiesības pieprasīt brīvu laiku jauna darba meklēšanai. Pirms darbinieka atbrīvošanas atbilstoši iepriekšminētajiem pantiem darba devējam obligāti ir jāpiedāvā vakances. Brīvā, darba meklēšanai nepieciešamā laika piešķiršanas kārtība ir jānosaka koplīgumā vai darba līgumā.

Likuma termini jāizskaidro līgumā

Sakarā ar darba devēja uzteikumu atbilstoši pirmajiem pieciem 101. panta 1. daļas punktiem var rasties neskaidrības. Piemēram, ja ir runa par darba līguma uzteikumu sakarā ar būtisku darba līguma vai darba kārtības noteikumu pārkāpumu. Nevis likumdevējam, bet pašam darba devējam darba kārtības noteikumos ir jāpaskaidro, ko viņš uzskata par būtisku darba kārtības noteikumu pārkāpumu.

Tāpat var rasties neskaidrības, kā piemērot šī panta punktu par darbinieka atbrīvošanu no darba, kurš rīkojies "pretēji labiem tikumiem". Par sliktiem tikumiem varētu uzskatīt visus tos, kas grauj uzņēmuma vai iestādes prestižu. Sevišķi svarīgi tas ir uzņēmumos, kuros darbs ir saistīts ar dažādu pakalpojumu sniegšanu. Arī šo vārdu skaidrojums būtu jāietver iekšējās kārtības noteikumos.

Bez tam darba likuma tekstā ir sastopami jēdzieni no Civillikuma normām - tādi kā "tikumība" un "taisnprātība", kuru plašāks skaidrojums radīsies saistībā ar tiesu praksi atbilstošās darba lietās.

Jautā par atvaļinājuma un slimības naudu

Pēdējā laikā VDI ir saņemti daudzi telefona zvani jautājumos par atvaļinājumu piešķiršanu un atvaļinājuma naudas aprēķināšanu.

Būtiski, ka visus iekrātos atvaļinājumus par diviem pēdējiem gadiem šobrīd varēs izmantot, bet turpmāk uz nākamo gadu nevarēs pārcelt vairāk par divām nedēļām no tās atvaļinājuma daļas, kas pienākas kārtējā gadā. Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad tas pagarinās tieši par tik svētku dienām, cik to ir atvaļinājuma laikā, arī tad, ja tās iekrīt svētdienā. Bet apmaksā tās svētku dienas, kuras ir iekritušas darba dienā.

Aprēķinot vidējo izpeļņu, darba samaksas kopsummu veido darba alga, piemaksas, prēmijas, samaksa par komandējuma laiku, par mācību atvaļinājumu un vidējā izpeļņa dīkstāves gadījumā. Viskarstākās diskusijas ir par to, vai vidējās izpeļņas aprēķinā ieskaitīt slimības naudu par A darbnespējas lapu. Pēc loģikas slimības nauda nav samaksa par darbu, bet saistībā ar darbu. Taču jāņem vērā, ka likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 1. panta 7. punktā ir teikts, ka "slimības nauda ir darba samaksas daļa, ko darba devējs izmaksā darbiniekam darba nespējas gadījumā". Gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta summētā darba laika uzskaite, visprecīzāk vidējo izpeļnu var aprēķināt, izmantojot DL 75. pantā noteikto stundas vidējās izpeļņas aprēķinu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka jaunais Darba likums varbūt daudziem sākumā sagādās grūtības, bet, tās pārvarot un apgūstot likumu, ieguvēji būs visi.