Sēņotāji pelna iztikai un skolai

Jau piekto sezonu saldeniece ANITA MIELAVA nodarbojas ar savu mazo biznesu - uzpērk vairumā dārza un meža ogas un sēnes. Patlaban viņas ikdiena saistīta ar gaileņu lasītājiem.

- Kad pirms gadiem izlēmu, ka sākšu iepirkt sēnes, šajā jomā nebija konkurences. Tagad tā jau ir, tomēr ar mani sadarbojas tie, kurus zinu jau daudzus gadus, - viņi pazīst mani un es - viņus. Sēnes man atved gan uz Saldu, gan braucu tām pakaļ, ja sēņu lasītājs pats nevar atbraukt un ja savākts liels daudzums. Lauciniekiem nav nemaz tik daudz iespēju pelnīt, un šī ir reize, kad tas iespējams. Sēnes pārdošanai lasa visu vecumu cilvēki - sākot no bērniem un jauniešiem, kuri pelna naudu skolas vajadzībām - apaviem, apģērbam, kancelejas precēm, gan 30 - 40 gadīgie, gan pensionāri. Patlaban cena ir ļoti laba, tādēļ arī lasītāji cenšas.

Nav viegls iepircēja darbs, bieži nākas audzināt sēņu lasītājus, jo vēlos, lai sēņu izskats un kvalitāte būtu ļoti laba. Vislabāk tās lasīt grozā. Ja kādu laiku ir jāuzglabā, sēnes grozā atstāj plānā kārtiņā un noliek vēsumā. Mani ienaidnieki ir polietilēna maisiņi. Tajos sēnes saspaidās, salauzās, sasūt. Tā ir slikta vai nekam nederīga prece.

Patlaban sēnes pārdošanai lasa jau daudzās rajona vietās. Pārsvarā tās ir gailenes. Baraviku laiks vēl tikai būs. Ļoti ražīgos periodos dienā izdodas iepirkt pat līdz 200 kilogramiem sēņu, bet šogad šāds daudzums vēl nav sasniegts. Iepirkšanas sezona turpinās, kamēr vien ir sēnes. Pagājušajā gadā tā ilga līdz 20. oktobrim, kad pieņēmu pēdējos 60 kilogramus gaileņu. Spriežot pēc laika apstākļiem, augustā un septembrī būs daudz sēņu. Pērn iepirku 10 tonnas.

Tālāk šīs meža ražas ceļš ved uz Lietuvu, kur ir sēņu pārstrādes uzņēmums. Pēc tam tās kļūst par Lietuvas eksporta preci un atgriežas atpakaļ Latvijas veikalos, kur mūsu iedzīvotāji marinētās sēnes pērk par bargu naudu. Man bieži jādomā: nu kāpēc Lietuva atkal mums ir soli priekšā, vai mēs paši nevaram atvērt savu pārstrādes rūpnīcu? Iznāk tāpat, kā daudzās citās jomās, - eksportējam lētas izejvielas un pārstrādātas pērkam par augstu cenu. Zinu, ka patlaban arī Latvijā briest doma par savu pārstrādes uzņēmumu, un es būtu priecīga, ja tāds te būtu, dotu iztiku ne tikai sēņu lasītājiem, bet vismaz sezonas laikā - arī pārstrādātājiem.