"Rubeņu" kvieši auguši ļoti labi

Jaunlutriņu saimnieks JĀNIS MICKEVIČS vakar bija pats savu graudu vedējs, bet uz lauka Ošeniekos strādāja trīs kombaini.

Raža esot izaugusi laba -ziemas kviešu katrs hektārs dod vairāk nekā 5 tonnas graudu. Jānis Mickevičs spriež, ka šogad atmaksājusies pretveldres preparātu lietošana - pat lielais lietus labību nav spējis sagāzt veldrē. Lai darbs veiktos raitāk, graudus ved ar diviem transportlīdzekļiem, bet, kad sāksies labības pļauja 20 kilometru attālajos Ķingutos, vajadzēs pat trīs vedējus, lai kombainiem nav jāgaida uz lauka ar pilniem bunkuriem. Ar trim kombainiem dienā nokuļ vairāk nekā 100 tonnas labības.

Labības vākšanu sākuši pagājušās nedēļas ceturtdienā, un pirmajās dienās gājis diezgan smagi - graudu mitrums turējies ap 20%. Patlaban tas ir 16 procenti. Tātad jāizžāvē trīs procenti, lai varētu nodot valsts intervencē. Tomēr saimnieks nobažījies, vai būs pietiekams lipekļa saturs. Graudi ir rupji, bet tikai analīzes apliecinās kvalitāti. Šodien saimnieks plāno doties uz Stendi ar graudu paraugiem. Stendē arī būs jānodod labība intervences iepirkumā.

"Pieturos pie pārbaudītām šķirnēm - ‘Bussard\', ‘Pamjati Fedina\', jo tās izdodas arī mitrākās vietās, kalnainākos laukos. Intensīvās šķirnes prasa lielas mēslojuma devas, bet, ja iznākums ir tikai sešas tonnas no hektāra, tad ar daudz mazākām izmaksām labāk audzēju ‘Pamjati Fedina\'.

Kopā šoruden "Rubeņos" jānokuļ 300 hektāru graudu, vakar bija nokulti jau 45. Nākamgad, iespējams, nāksies pirkt labāku un jaudīgāku kombainu, jo graudaugu platības ik gadu palielinās, un tehnikas parkam jātiek tām līdzi.

Graudi tieši no lauka tiek vesti uz kalti. Tās pakalpojumus izmanto arī citi pagasta labības audzētāji. Parasti atved savu labību, izžāvē, tepat dzirnavās samaļ lopbarībā un ved mājās. Ja arī graudus atstāj kaltē, par glabāšanu samaksa netiek prasīta, un arī kaltēšanas maksa ir salīdzinoši lētāka kā citur.