Arī kongresu un piecgažu "gaismā" cilvēki strādāja. No sirds (2000. Nr.)

Sestdiena, 01. dec., 2001 Daina Marcinkus

"Padomju Zemes" 2000. numurs iznāca visdziļākajos Brežņeva laikos - 1975. gada 30. decembrī.

Kad sāku šķirstīt avīžu komplektu, secinu - tā ir daļa no manas bērnības. Rau, "Padomju Zemes" 2000. - Vecgada - numurā TASS informācija par Kubas kompartijas 1. kongresu, un es atceros biezi krāsoto solu lauku pamatskoliņā, kur šo "sociālisma nometnei" svarīgo notikumu apspriedām politinformācijas stundā.

Tomēr - tas nemaz nav tik sen, jo daudzi no jubilejas avīzes ievadrakstā minētajiem ārštata autoriem, kam redakcija pateicas par sadarbību, arī tagad nav zaudējuši saikni ar avīzi - Valdis Anaparts, Gaisma Koligina, Andris Ansons, Laimonis Blūms, Lidija Jende, Imants Raļļa un citi.

1975. - piecgadi noslēdzošais gads. Zenta Bajāre (ar pseidonīmu Z. Kalme) raksta: "Brocēnu cementa un šīfera kombināta saime pilnībā pielikusi punktu 9. piecgades plānu izpildei." Atcerēties šo laiku lūdzu SIA "Brocēnu keramika" meistarei MARGAI GRĪNBERGAI, tolaik BCŠK keramikas ceha vadītājai.

"Keramikas ražotni atklāja 1973. gadā. Iekārtas bija jaunas, paši bijām jauni. Zinājām, ka celtniecība ir ļoti svarīga, un mums, būvmateriālu ražotājiem, bija pat tāda kā misijas apziņa.

Ar piecgades plānu bija tā: to sadalīja pa gadiem, ceturkšņiem, mēnešiem. Visu pēc plāna saražoto vajadzēja izsūtīt pa Padomju Savienību, bet virsplāna produkciju varēja atstāt Latvijā, šīs flīzes mūsu ministrija sadalīja celtniecības organizācijām. Nereti gan celtnieki, gan arhitekti zvanīja mums, interesējās - vai būs virsplāna produkcija, jo flīzes tolaik bija liels deficīts.

Piecgades plānu noteica pēc diviem galvenajiem rādītājiem: iekārtu stundas ražības un izmantošanas koeficienta, pēc tiem noteica stundas ražību katrā produkcijas veidā. Iekārtu izmantošanas koeficients bija augsts - tās praktiski vajadzēja darbināt visu laiku, lai plānu izpildītu. Remontiem bija atvēlēts strikti noteikts laiks. Kombināta galvenais inženieris Matīss Miezis teica: tas nav plāns, ko ar cepuri var nomētāt. Taču, tā kā iekārtas bija jaunas, plānus gan izpildījām, gan pārpildījām.

Salīdzinājumā ar šo laiku bija gan savi plusi, gan mīnusi. Galvenais pluss - nebija jāraizējas par realizāciju. Viss, ko saražojām, tika gaidīts ar nepacietību. Vislielākās grūtības radīja izejvielu, rezerves daļu sagāde.

Notika tā saucamā sociālistiskā sacensība. Par to mēdz smīkņāt, taču šī kustība ietvēra daudzas vērtīgas lietas. Mēs paši izstrādājām sacensību nolikumu, un kritēriji bija daudzveidīgi - ne tikai saražotās produkcijas daudzums un kvalitāte, bet arī darba drošība, kultūra, tīrība, kārtības sargu, donoru aktivitātes. Tas saliedēja kolektīvu.

Mūsu cehs 25 reizes bija sacensības uzvarētājs. Par karogu, stūrī noliktu, daudz nepriecājāmies, bet par "karoga naudu" - prēmijām - gan. Tāpat kā tagad, arī tolaik strādnieki nepelnīja daudz.

Bija arī smieklīgais, piemēram, talkas dienās noteikti vajadzēja strādāt ar ieekonomētām izejvielām - bija vai nebija. Kad no redakcijas zvanīja, bija jāsaka: mēs šodien strādājam ar ieekonomētām izejvielām. Vai: mēs šodien dodam visaugstāko darba ražīgumu… Jautājums - kāpēc pārējās dienās nedodam?…

Vairākas reizes devāmies lietišķos braucienos uz radniecīgiem uzņēmumiem Ļeņingradā, Volgogradā, Harkovā, Minskā. Toreiz jau nekādas konkurences nebija. Es pati 1975. gadā biju ceļojumā uz Itāliju - to organizēja būvmateriālu un celtniecības arodbiedrība. Atvedu itāļu flīzi - tā darīja daudzi darbabiedri, kas devās ceļojumos. Mūsu enerģētiķis Zigmunds Fīrers, piemēram, divas flīzes atveda no Meksikas.

Esmu dzirdējusi sakām: "padomju laikā mēs izlikāmies, ka saņemam algu, un izlikāmies, ka strādājam". Negribu tam piekrist. Visos laikos ir bijuši gan cilvēki, kas strādājuši no sirds, gan tādi, kas tikai izlikušies. Keramikas cehā bija daudz labu strādnieku, un vairāki šeit strādā no pirmās dienas līdz pat šodienai. Piemēram, Elmārs Deklavs, Jānis Miezis, Nikolajs Makarovs. Ilgus gadus te nostrādāja Agita Ose, tagadējā a/s "Brocēni" arodkomitejas priekšsēdētāja."

Citi raksti sadaļā: Ziņas

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk