Viņi bija deputāti pirms 20 gadiem (3000. Nr.)

Avīzes 3000. numurā 1982. gada 12. jūnijā vairākas publikācijas stāsta par gatavošanos vietējo padomju vēlēšanām.

Toreiz deputātu kandidātus vajadzējis saskaņot partijas komitejā. Viesturu ciemā bija jāievēl 25 deputāti. Kuriozi, ka bija jāievēro stingri priekšraksti - cik sieviešu un vīriešu, cik jaunāku un vecāku, cik speciālistu, strādnieku, kalpotāju utt. Šādi "ierāmētos" un saskaņotos deputātu kandidātus "izvirzīja" iedzīvotāju sapulcē. "Lai gan reti, bet bija arī gadījumi, kad atlasītos kandidātus cilvēki neatbalstīja." atceras Miervaldis Prūsis. "Tas bija laiks, kad vēlēšanu biļetenos vēlētāji atļāvās arī svītrot nepatīkamos deputātu kandidātus. Un vēlēšanu komisija, skaitot balsis, šos svītrojumus arī ņēma vērā."

Cik efektīvs bija deputātu darbs?

Gan Miervaldis Prūsis, gan Ernests Zass par deputātiem ievēlēti un darbojušies trijos sasaukumos. Galvenais jebkurā ciemā bija, cik spēcīga vai vāja vietējā saimniecība. Tolaik padomju saimniecību "Viesturi" vadīja Žanis Andersons. Viņa laikā saimniecība sākusi nedaudz uzplaukt - uzceltas dzīvojamās mājas, fermas, sakārtoti ceļi. "Es strādāju par sagādnieku un tādēļ lauksaimniecības un sagādes pastāvīgās komisijas vadīšana būtībā saistījās ar manu darbu," stāsta Miervaldis Prūsis. "Mūsu komisija uzaicināja uz sēdēm un noklausījās ražošanas speciālistu atskaites. Ja kādā nozarē neveicās, uzdeva darbu uzlabot. Bet tāpēc vien nekas krasi nemainījās. Sekojām, kā saimniecība pilda ražošanas plānus. Deputātu darbu vērtēja pēc tā, vai papīri kārtībā."

Ernests Zass un Miervaldis Polis apgalvo, ka gluži pa tukšo tomēr savus pienākumus neesot veikuši. Vismaz "Viesturu" saimniecībā labi strādātāji varējuši arī labi nopelnīt. Neesot tiesa, kā tagad nereti mēdz apgalvot, ka tajos laikos alga maksāta tikai par to, ka cilvēks aizgājis uz darbu. "Vērtēja, cik mehanizators vai kādas citas profesijas strādnieks izdarījis - uzaris, apsējis, izaudzējis. Un kāda ir viņa darba kvalitāte." Šajā vērtēšanā piedalījušies arī deputāti. Labi strādātāji saņēmuši dažādas piemaksas un prēmijas.

Ernests Zass piebilst, ka tolaik, protams, arī bijuši sliņķi un dzērāji, bet mazāk nekā tagad. Ar viņu "pāraudzināšanu" nodarbojusies sociālistiskās likumības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas komisija, kuru Ernests vadījis. "Cilvēkiem toreiz bija lielāka aizsardzība," stāsta Ernests. "No darba atbrīvot ne no šā, ne no tā, kā tas tagad nereti notiek vienā otrā firmā, toreiz nevarēja. Manas komisijas deputāti bija kā "miera dūjas". Audzinājām dzērājus, dažam no tā bija "ne silts ne auksts", bet dažam palīdzēja. Bija gadījumi, kad braucām šķirt ģimenes strīdus."

Kā vērtē pašreizējo pašvaldību?

Tagad pašvaldība vairs nespēj cilvēkiem sniegt tādu palīdzību, kā toreiz - vērtē bijušie deputāti. Pagastā ir gan zemes nodokļa, gan īres parādnieki. Uzņēmējdarbība nīkuļo, darba vietu pagastā maz. "Taču ietaupīt naudu pagasta pašvaldība varētu uz administratīvo izdevumu rēķina," uzskata Miervaldis Prūsis. "Tagad iedzīvotāju Šķēdē mazāk nekā kādreiz, bet štata vienību pagastnamā vairāk. Kādreiz ciema priekšsēdētāja alga bija 80 - 90 rubļu, tagad (latos) - daudz lielāka."