Atjauno savas baznīcas

Romas katoļu Saldus draudzes baznīcas iekšpuse šovasar kļuvusi gaišāka - draudzes locekļi saviem spēkiem to izremontējuši.

Krāso griestus un sienas

"Mēnesi sestdienās un svētdienās vācām ziedojumus, pēc tam pirkām nepieciešamos materiālus, un darbdienās baznīcā notika remonts," - stāsta Saldus prāvests Gatis Bezdelīga. "Cilvēki bija ļoti atsaucīgi - gan ziedojot, gan, nākot strādāt."

Ik dienu strādāja 6, 7 cilvēki, bet vienā sanācis pat 15 cilvēku. Tad tīrījuši no sienām veco krāsu - tas arī bijis visgrūtākais un nepatīkamākais darbs. Otrs grūtais darbs - griestu krāsošana. Fresku baznīcā nav, bet pie griestiem ir trīskrāsaini ornamenti, kurus nācies krāsot divas reizes. Draudzes puiši, kas prot remontēt profesionāli, darīja atbildīgākos darbus, pārējie - vienkāršākus. Bet Maltas dienesta virtuvē viņiem vārīja pusdienas un katru dienu veda uz baznīcu.

Jautāts, kur savu roku pielicis prāvests, viņš smaida: "Mans mērķis bija neiejaukties. Jo, pirmkārt, neesmu ne celtnieks, ne remontētājs. Vissvarīgākais - ka katrs draudzes loceklis parādīja savu radošo domu un gribu, nevis darīja to, ko viņam liek. Patika, ka viss notika solidāri. Baznīca, kaut arī maza un necila, visiem ir mīļa. Tāpēc arī cilvēki rūpējas par to."

Remontā palīdzējuši arī draugi - Baiba un Ģirts Rīteri, kas nelieguši padomu krāsu izvēlē. Vēl baznīcai taps jauna plāksne, kurā būs norādīti arī dievkalpojumi. Bet, ja būtu daudz naudas, saka prāvests, mēs atjaunotu mājas apmetumu.

Saglābts vēsturisks punkts

Atdzimšanu piedzīvojusi arī Romas katoļu Silaiņu draudzes baznīca. Uzmetot skatu no lielceļa, nams izskatās kā nesen uzbūvēts. To remontēja pagājušajā gadā par kāda Vācijas fonda līdzekļiem. "Iesniedzām projektu, paskaidrojot, ka nepieciešams šo celtni atjaunot, un mūs atbalstīja. Tiklīdz saņēmām naudu, tūlīt sākām remontēt," - atceras G. Bezdelīga.

Visai mājai ielika jaunus pakešu logus, siltināja sienas. Pēc siltumizolācijas apšuva ar dēlīšiem, ielika jaunas durvis. Tagad ir ieceres, ka ēka būtu jāizmanto vairāk nekā līdz šim. Varētu izbūvēt augšistabas, un te notiktu rekolekcijas vai līdzīgi pasākumi.

"No vienas puses - varbūt neatmaksāsies remontos ieguldītais, jo baznīcu apmeklē maz cilvēku. Bet svarīgi, ka Silaiņu baznīca ir vēsturisks punkts tajā pusē," - tā prāvests. "Pirms Otrā pasaules kara to uzbūvēja cilvēki ar lielu pārliecību, ka viņiem nevis krogs ir vajadzīgs, bet baznīca. (Jo krogu nojauca un uzcēla baznīcu.) Viņiem bija teiciens: "Kas tā par dzīvi, ja te nav baznīcas?!" Tie bija latgalieši, kas atceļoja no Latgales, kad te dalīja zemi. Ģimenes iesakņojās, kaut arī daudzi jau ir izbraukuši pa visu Latviju - tieši no Silaiņiem. Viena daļa atgriežas kapu svētkos, kad dzimtas satiekas. Domāju, baznīcu bija vajadzīgs vēsturiskā nozīmē saglābt, pretējais liecinātu ko negatīvu. Aizlaist postā - tā nav māksla."

Saldus baznīca top

Pamazām pret debesīm slejas arī jaunās Romas katoļu Saldus draudzes baznīcas sienas. Vairāk nekā 3 metrus augsts mūris jau pacēlies, patlaban celtnieki taisa 2. stāva stalažas un sāks mūrēt nākamo kārtu. Plāno līdz ziemai uzmūrēt visas sienas un uztaisīt jumtu. Mūrēt neesot vienkārši, jo dievnams ir apaļš.