Malaizijā - interesantā valstī un ļaudīs

Saldenieks IVARS UNTE četrus mēnešus strādāja MALAIZIJĀ. Brīvajā laikā iznāca arī mazliet paceļot pa valsti, satikties ar tās iedzīvotājiem, novērot, kā cilvēki tur dzīvo. Ivars piekrita dalīties savos iespaidos par šo mums mazāk pazīstamo zemi.

Galvaspilsētā ieguldīta liela nauda

"Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru varētu nosaukt arī par īstu pokazuhu jeb izrādīšanos. Atšķirībā no pārējās valsts tajā ieguldīta milzīga nauda.

Galvenie valsts ienākumi ir no savas naftas un gāzes. Protams, netrūkst arī investīciju. Malaizijā ir īpatnēji aizsargāts iekšējais tirgus. Importam ir milzīgi ievedmuitas nodokļi. Piemēram, mašīnām - 150% no to vērtības. Tāpēc ārzemju automašīnas maksā pasakainu cenu. Bet viņiem ir kompānijas, kas ražo pašas, bet ražošana attīstīta uz importa bāzes. Teiksim, visā pasaulē pazīstamās GOODYEAR riepas pie mums tiek importētas no GOODYEAR rūpnīcām. Malaizijā tās neieved. Viņiem valstī uzceļ GOODYEAR rūpnīcu, kur strādā vietējie. Tāpat ar visu pārējo. Mersedesus saliek turpat Malaizijā, tāpēc šīs automašīnas kļūst lētākas. Tas skaitās importa Mersedess, bet salikts turpat.

Ir arī investīcijas, bet man likās dīvaini, ka daudz kas no uzbūvētā stāv tukšs, nevienam to vairs nevajag. Piemēram, par valsts investīciju projekta naudu uzbūvēts institūts, taču ēka ir neizmantota. Sabūvētas viesnīcas, kas arī ir tukšas.

Lai piesaistītu ārzemnieku investīcijas, Kualalumpurā ir viss. Šeit maksmiāli radītas visas ērtības - transports, viesnīcas, serviss. Viss, ko vien cilvēks var iedomāties. Pie tam - tiek taisīts ļoti grandiozi.

Piemēram, Kualalumpuras lidostai analoga laikam nav nekur pasaulē. Tā ir ļoti liela. Bet pirmais, ko ierauga pasažieris, izkāpjot no lidmašīnas, ir džungļi. Lidostā ir uztaisīts kaut kas līdzīgs apaļai siltumnīcai, kur pa tādiem kā stariem var nokļūt no visiem termināliem. Kā nāc pa garo gaiteni, pirmais, ko ieraugi sev priekšā, ir džungļi. Tu gar tiem kāp lejā, kur tevi sagaida bānis uz vienas sliedes, kas brīžiem pa pazemi un brīžiem pa virszemi aizved pie muitas un visa pārējā. Viss uztaisīts patiešām ar vērienu. Atbraukušajam investoram nemaz nav jābrauc skatīties tālāk valstī, visu, ko vajag, viņš redz Kualalumpurā.

Galvaspilsētā atrodas arī dvīņu torņi, kas ir augstākie debesskrāpji pasaulē. Tie, kas ir redzējuši vēl citas šādas augstceltnes, saka, ka šie troņi ir vienīgie, kam apakšā var pieiet klāt un pačamdīt savām rokām. Jo parasti šādām augstām celtnēm apakšpusē sabūvētas vēl citas ēkas, no kuru vidus augšup slejas tornis. Starp dvīņu torņiem to aizmugures daļā atrodas tirdzniecības centrs, aiz tā ir liels parks ar strūklakām, mākslīgiem dīķiem, akvaparku, karalisko golfa klubu un visādiem citādiem labumiem. Šie debesskrāpji ir Malaizijas un tās galvaspilsētas simbols.

Kualalumpurā ir divi galvenie tūrisma objekti - dvīņu torņi un televīzijas tornis. Pēdējais atrodas paugura galā un pats par sevi nav nekas īpašs, bet paugurs ir saglabāts kā īstie džungļi. Tas ir dabas rezervāts, kam cauri izbūvētas betona takas. Tu vari pilsētas centrā pastaigāties pa īstiem džungļiem. Šis ir dabīgs džungļu gabals, kas nav nocirsts, bet atstāts tāds, kāds bija."

Lidojums virs krāsainās zemūdens pasaules

"Dienvidķīnas jūrā, 50 kilometrus no krasta, atrodas Malaizijai piederoša Tjomanas sala. Tā skaitās viena no deviņām skaistākajām pasaules salām. Visapkārt salai ir koraļļi, kurus, peldot ar masku, var zem ūdens pētīt. Ūdens ir caurspīdīgs un briesmīgi sāļš.

No Tjomanas salas 10 minūšu braucienā ar motorlaivu ir Koraļļu sala. Maza neapdzīvota saliņa, bet ik dienas te sabrauc tūristu ka biezs skatīties koraļļus. Mums mazliet nepaveicās, jo tajā brīdī, kad atbraucām, bija bēgums. Tā laikā koraļļi atrodas diezgan sekli un peldot jāuzmanās, ka ar vēderu nenobrauc pa tiem. Krāsaini un lieli. Lielākie bija pusistabas platumā.

Par apmēram 2 latiem uz visu dienu var iznomāt pleznas un brilles ar trubiņu. Pirmās izjūtas, skatoties koraļļus, - tu lidinies virs kādas svešas planētas, jo uz sauszemes nekā tāda nav. Ne tādu krāsu, ne formu. Tu tam visam peldi pa virsu, un ir sajūta, ka lido. Pie saliņas ir apmēram 20 metru dziļš, bet, kad iebāz seju ūdenī, visu līdz pat jūras dibenam var redzēt. Zem ūdens viss izskatās lielāks.

Iepeldi daudzu maziņu un krāsainu zivju barā, sākumā tās pamūk, bet pēc tam sastājas visriņķī un bolās uz tevi. Haizivju te neesot. Vietējie gan teica, ka ir redzētas, bet maziņas. Nikno neesot, tāpēc cilvēki peldas ļoti droši. Haizivis pie koraļļu rifiem nelien, jo var uzplēst vēderu. Pašā apakšā redzējām arī murēnu. Ja nelien pavisam klāt, tā virsū neskrien. Bija arī jūras eži. Bet arī tie neko nedara, ja neuzkāpj virsū.

Uz Tjomanas salu brauc no visas pasaules nirt ar akvalangiem, jo šeit niršana lētāka nekā citur. Te var iznomāt visu aprīkojumu, ja nav pašam.

Tjomanas sala piekrastē kādus 100 metrus ir apdzīvota, tālāk ir džungļi.

Saulrieti ir ļoti skaisti. Apmēram 15 - 30 minūtēs satumst, un no rīta tieši tikpat ātri kļūst gaišs. No pusastoņiem līdz astoņiem vakarā paliek tumšs, bet rītā no pusseptiņiem līdz septiņiem - gaišs. Gadā dienas un nakts garums mainās pa stundu. Varētu teikt, ka dienas un nakts garums ir apmēram vienāds.

Bija interesanti novērot, kā peldas vietējie. Viņi ūdenī iet ar visām drēbēm. Kad ūdens sniedzas līdz ceļgaliem, gan pieaugušie, gan bērni sāk peldēt, pareizāk sakot, plunčāties. Dziļāk parasti neiet. Ja tomēr nolemj iet dziļāk, kur ūdens sniedzas līdz krūtīm, uzvelk peldvestes.

Netālu no mūsu bāzes bija skolēnu nometne. Tur bija kolektīvā duša, un novēroju, ka arī mazgāties viņi iet ar visām drēbēm. Tā laikam ir nacionālā īpatnība."

Singapūrā - Āzijas pērlē

"Biju arī Singapūrā. Tā ir valsts un pilsēta vienlaicīgi. No 1963. līdz 1965. gadam ietilpa Malaizijas Federācijā, bet kopš 1965. gada ir neatkarīga valsts. Šeit dzīvo gandrīz 3 miljoni iedzīvotāju. Visa valsts atrodas uz galvenās salas, kuras izmērs ir 19 reiz 20 kilometru, un daudzām mazām saliņām.

Interesanti, ka tur ir pieci lidlauki. Pūķu un lauvu figūras - visās malās. Singapūras simbols ir Merlions - zivs ar lauvas galvu. Singapūra tulkojumā nozīmējot - lauvas sirds. Pēc ģeogrāfiskiem nostāstiem lauvas tur nekad neesot dzīvojušas.

Singapūras rozīnīte ir Sentosas sala, kuras platība ir apmēram 5 reiz 2 kilometri. Uz turieni ar kuģīti var aizbraukt 5 minūtēs. Uz salu var pārbraukt arī pa tiltu. Par ieeju salā jāsamaksā konkrēta summa, un vari tur pavadīt visu dienu. Sala domāta tikai atpūtai un tūristiem - tajā ir viesnīcas, velosipēdu nomas, akvaparks, golfa klubs un visādi citādi labumi. Ir arī galvenā Merliona tēls 11 stāvu mājas augstumā ar skatu laukumiem - vienu mutē, otru - uz galvas. Šis milzīgais simbols piedevām ik pa laikam rūc, un tam spīd acis. Tā iekšienē atrodas muzejs.

Singapūras galvaspilsēta Singapūra ir ļoti barga pilsēta, sodi tur ir neiedomājami. Par jebkādu saistību ar narkotikām uzreiz ir nāvessods - vienalga, vai tu esi vietējais vai ārzemnieks. Košļājamā gumija ir aizliegta, un nekur to nepārdod. Par pīpēšanu neatļautā vietā sods ir pusotrs tūkstotis latu mūsu naudā. It visur ir norādes, kur drīkst un kur nedrīkst smēķēt. Pa ielu ejot, to drīkst darīt, bet, ja nometīsi končiku zemē, 500 dolāru sods. Un tā - par jebkādu pārkāpumu. Ir stingra kontrole, visur izliktas kameras. Singapūrā visas norādes ir angliski.

Interesanta ir ielu šķērsošana. Luksofori gājējiem neļauj gulēt. Ja iedegas zaļā gaisma, uzreiz ir jāiet, jo gaismas degšanas ilgums ir izrēķināts tā, lai ātrā solī var pāriet pāri. Ja iela ir platāka, otrā pusē ir ekrāns, kas skaita, cik sekunžu vēl palicis. Visās ielās, kur ir vairāk par 2 braukšanas joslām, ir pazemes vai gaisa tiltu pārejas."