Kopā sanāk Pilenieku dzimtas četras paaudzes

Atpūtas bāzē Pūznis tās saimniece LIGITA TAURIŅA bija sapulcējusi Pilenieku dzimtas četru paaudžu pārstāvjus.

Pilenieki, Freimaņi, Rudevici, Leinbergi, Strazdiņi... tā varētu turpināt vēl un vēl. Pavisam no lielās Pilenieku dzimtas esot apzināts ap 160 pārstāvju. 94 bija sanākuši kopā iepazīt savus radus un radiņus, lai, satiekoties godos vai uz ielas, nepaietu viens otram garām. Dzimtas koka izzinātāja Ligita Tauriņa sacīja: "Kaut arī mums ir dažādi uzvārdi, bet dzīslās rit vienas asinis, jo esam cēlušies no Pilenieku dzimtas."

Meklē radiniekus

Jau bērnībā, kad Ligita mācījās Lutriņu skolā, viņai mamma stāstījusi par radiem. Bet jaunībā, kad laiks šķiet neizsmeļams un mamma mēģinājusi skaidrot radu rakstus, nekad nebijis laika tos pētīt. Tikai pirms septiņiem gadiem, kad Ligitas mamma aizgājusi aizsaulē, lai nezustu dzimtas vēsture, meita sākusi šķetināt šos pavedienus. Sēdusies pie telefona un vakaros zvanījusi zināmiem. Protams, arī pārējie radi, tāpat kā viņa, pilnībā nav pārzinājuši savas radniecības saites, tāpēc dzimtas koks ir nepilnīgs. Tomēr, kā liecina salidojums, darbs nav bijis veltīgs.

Iepazīst dzimtas saknes

Saldus, Lutriņi, Jaunlutriņi, Vārme, Skrunda, Kuldīga, Valmiera...- tagad, bet dzimtas sākums meklējams Vārmes muižā, kur tālajos muižas laikos pie barona kalpoja Pilenieku ģimene. Ir noskaidrots, ka Pilenieku ciltstēvu sauca par Jāni Miķeļa dēlu, bet vairāk nekādas citas ziņas nav saglabājušās. Tomēr dzimtas saikne nepārtrūkst, jo arī tagad viens no Pilenieku dzimtas pārstāvjiem - Ilmārs Pilenieks - Vārmē turpina kopt zemi, kuru kādreiz apstrādājuši senči.

Jānim bijuši divi dēli - Indriķis un Krišs, kā arī meita Anna. Dzimtas salidojumā bija ieradušies divi dzimtas atzari - Kriša un Annas pēcteči. Par trešo zaru, kas pieder Indriķim Pileniekam, informācija pagaidām nav savākta.

Annas Pilenieces zara pārstāve atzina: "Tik varena un tik droša savā dzīvē jūtos tāpēc, ka manā dzimtā ir stipri Latvijas zemnieki." Bet Aivars Pilenieks teica: "Saknes, tā ir pagātne - cilvēki, kuri veidoja Latvijas tautu, kuri strādāja šajā zemē. No tiem mēs esam cēlušies - koka lapu vainags, kurš tagad zaļo un ir šeit."

Pilenieku dzimtas koks ir kupli salapojis - jaunākajam tās pārstāvim ir tikai dažas nedēļas, bet vecākā - Olga Leinberga - dzīves pavedienu jau ritina 85 gadus. Viņa atceras: "Jau kopš bērnības esmu smagi strādājusi. Sasniedzot 65 gadus, beidzu strādāt fermā. Agri zaudēju vīru. Paliku ar diviem bērniem, meitai bija tikai 5 gadi. Viena pati viņus izaudzināju un izskoloju.

Man jaunībā patika dejot un dziedāt. Vēl pirms diviem gadiem kāzās uzgriezu valsi. Jaunībā, mašīnas laikos (kulšanas laikā A. P.), kaimiņi viens otram gāja palīdzēt, darbs bija smags, bet darbadienas beigās katrreiz bija balle. Nevaru vārdiem izstāstīt, kā mēs jaunībā dejojām. Kaut pa dienu bija smagi strādāts un no rīta atkal gaidīja darbs, - nogurumu nejutām."

Kavējas atmiņās

Ligita Tauriņa, viena no Annas zara pārstāvēm, stāstīja: "Mēs visi mazākā vai lielākā mērā esam saistīti. Piemēram, tēva māju Saldū nezinot iegādājušies radinieki. Mans tēvs un abi mammas brāļi bija muzikanti, vella pilni. Paši pārveidoja dziesmas, uztaisīdami tās humoristiskas un pikantas. Atceros vienu gadījumu. Tēvs nācis mājās no kārtējām viesībām, kur nospēlējis trīs dienas. Lielo akordeona kasti nevarēdams panest, viņš kasti pametis grāvmalā, uzmetis akordeonu uz pleciem un turpinājis ceļu, bet nogurums ņēmis virsroku. Pa ceļam viņš iegriezies kapos, nogūlies blakus mammas kopiņai un gulējis. Kad izgulējies un atguvis spēkus, nācis mājās.

Mūsu dzimtā visi ir sprieduši tā - kad strādā, tad strādā, bet, kad atpūšas, tad atpūšas. Pati par sevi varētu teikt, ka esmu piedzimusi ar kapli un grābekli rokās. Bet radi viens otram vienmēr esam izpalīdzējuši. Kad sanācām kopā, darbi raitāk šķīrās.

Laika gaitā Pilenieku dzimtā ir ienākuši citu dzimtu cilvēki, ienesdami kaut ko savu. Arī mūsu atzarā ieplūdušas latgaliešu asinis, kas piedod asumu. Domāju, ka arī nākamās paaudzes būs ieinteresētas kopt radniecības saites, jo laiks aizplūst kā smiltis kāpās."

Tālāk nes uzvārdu

"Pilenieku uzvārda tālāk nesēju nav maz," tā Valdis Pilenieks. "Vārmē dzīvojošajam Ilmāram Pileniekam ir dēls un meita. Manam brālēnam Uldim Pileniekam ir meita un dēls, kuri dzīvo Valmierā. Brālēnam Aivaram Pileniekam ir dēls un meita. Man aug dēls un meita. Domāju, ka Pilenieku uzvārds neizzudīs."

Mediķi, kultūras darbinieki, kokapstrādes speciālisti, lauksaimnieki, studenti, skolēni, dziedātāji un spēlētāji - tā varētu raksturot plašo Pilenieku dzimtu.