Pie bišu mātes raudzībās

Negaidīts pārsteigums man bija šīsvasaras atklājums - Laumu dabas parks Talsu rajona Īves pagastā.

Laumas ir veidotas un iekārtotas apmeklētājiem salīdzinoši nesen, bet šīs vietas vēsture ir daudzkārt senāka. Atguvusi dzimtas īpašumu, Riekstiņu ģimene prātoja, kā aizaugušo un nolaisto teritoriju apsaimniekot un iekopt. Tā kā saimnieki ir biologi, radās iecere izmantot profesionālās zināšanas un iemaņas, veidojot īpatnējus un citur nesastopamus stādījumus.

Īves, protams, biju redzējusi, bet tādu zaļo košumaugu daudzveidību, kā Laumās, nebiju sastapusi. Tāda īve un tāda... - stāstīja gide, katru krūmu raksturodama. "Bet šis krāšņais pudurs izaudzis no egles vēja slotas, kas iestādīta un katru gadu tiek apgriezta," - viņa norādīja uz košu puduru dobē. Īpatnējā šeit ir daudz, arī čūskegle, kuras zari patiesi atgādina kustīgas čūskas. Parkā ir rododendru kolekcija, bet koptos dīķīšos priecē ūdensrozes - lielas, krāšņas, dažādas.

Citur nesastopama ir bišu taka mežā. Tajā daudz pieturvietu, un katrā gide pastāsta ko apbrīnojamu par bitēm. Stāstā klausoties, kļūst izprotams, kāpēc bitīte ir izraudzīta par čakluma simbolu. Uzzinu, kā viņa dzimst, kā tiek audzēta un sāk patstāvīgu dzīvi. Vai zinājāt, ka bites pašas stropā sev rada bišu māti un tās vienīgais uzdevums ir dēt oliņas? Bet mazulis, tikko piedzimis, jau tūlīt ķeras pie darba - viņa pirmais uzdevums ir iztīrīt savu mājiņu - ar kāju un mēlītes palīdzību. Neticami daudz paveic šis lidonītis savā īsajā mūžā!

Laumās ir bišu koks, te arī kļūst redzams, ka senatnē tas ticis izrakstīts. Bet saldajā ēdienā apmeklētājiem ir sarūpēta īpaša iespēja - redzēt bišu dzīvi stropā. Nesakiet, ka jūs to nevēlētos. Pēc interesantā stāstījuma ļoti gribas redzēt, kā dzimst bitīte, kā strādā bites - frizieres, kā bites jau veido lielu šūnu saimes nākamajai mātei.

Bišonkulis stāsta, rāda un skaidro. "Bites uz zemes dzīvojušas jau tūkstošiem gadu un pieredzējušas daudz. Tāpēc, kad viņām tiek uzpūsti dūmi, tās vispirms domā, kā piepildīt savus vēderus, iekams notiek kāda nelaime, un nepievērš uzmanību stropa apmeklētājiem," - skaidroja par dūmekļa izmantošanu. "Bet, ja iedzeļ, nekādā gadījumā biti nedrīkst aizskart. Dzēlēja pati iet bojā, bet viņa paspēj izplatīt briesmu signālu, uz kuru atsaucas desmitiem citu bišu."

Apskatījuši bišu taku, parasti visi dodas pēc vēl viena piedzīvojuma, kas saucas sporta taka. Tajā interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un vēl - taka ir īsta ideju banka, kā par maziem līdzekļiem iekārtot labu piemājas laukumu bērniem.

No parka negribas aizbraukt. Laumās nevar nogurt, te iespējams vienīgi atpūsties un gūt pozitīvas emocijas. Gribas sēdēt pie ugunskura un lūkoties asprātīgajās sauso augu kompozīcijās. Nopirktā smalkmaizīte vai saldējums gan ir labi jāuzmana, jo melnbaltais pīļtēviņš nevilcinās nočiept ko ēdamu. Viņš ar savu pīļu saimi te ir savējais un pieradis pie cilvēkiem. Pat kāzinieku pulks nespēj izjaukt viņa diedelēšanas rituālu.

Var jau nebraukt prom, ja negribas. Jo tepat iespējams uzcelt telti, iznomāt velosipēdu un, pirms iestājas bieza krēsla, pagūt izbraukt apkārtnes ievērojamāko vietu takas. Laumās var arī uzspēlēt bumbu un makšķerēt.

Dabas parkā var nokļūt, braucot divējādi - no Talsu - Dundagas šosejas nogriežoties pa labi, vai no Talsu - Rojas šosejas Valdemārpilī dodoties pa kreisi. Šogad parks aicina apmeklētājus līdz 1. oktobrim. Bišu dzīve apskatāma līdz 1. septembrim. Brīvdiena - pirmdiena.