Salmi - augsnei, pakaišiem, dedzināšanai?

Aizvadītajā nedēļā Ezeres pagastā manījām lauku, kur rugaine vienās melnās strīpās - tur sadedzināti salmi.

Patlaban, kad daudzas zemnieksaimniecības specializējušās graudkopībā un neaudzē lopus un kad lopu skaits laukos sarucis un vēl samazinās, krietni mazinājusies vajadzība pēc salmiem lopbarībai un pakaišiem. Kādi varianti tos izmantot lietderīgi, un - vai dedzināšana ir labākais veids, kā atbrīvot rugaines pirms aršanas?

Salmus smalcina un iear

Vadakstes pagasta "Dāvidu" saimnieks VISVALDIS BARTUŠEVICS uzskata, ka salmu dedzināšana rugainēs ir vislielākā muļķība, ko vien saimnieks var atļauties, vispirms jau no ugunsbīstamības viedokļa. "Mūsu saimniecībā labības sējumi pārsniedz 100 hektārus, lopus te neaudzējam. Nekādu problēmu ar salmiem nav, jo kombains aprīkots ar salmu smalcinātāju, un faktiski visā platībā tie tiek sasmalcināti, bet pēc tam - iearti zemē. Tie augsnē ir trūdviela. Protams, uz arama lauka salmus nedrīkst atstāt kaudzītēs, tad nekāda labuma pat no smalcinātiem salmiem nebūs, un tajā vietā nekas prātīgs nākamgad neaugs. Ko varu ieteikt zemniekiem, kam nav kombaina ar salmu smalcinātāju? Smalcinātāju var iegādāties arī atsevišķi. Ar tādu salmus smalcināju, kamēr man nebija attiecīgi aprīkota kombaina. Var jau teikt, ka salmu smalcināšana, kad tie jau izlaisti uz lauka, ir līdzekļu tērēšana, bet labums, ko dabū augsne, noteikti šīs izmaksas atsver. Vietējie zina, ka manā saimniecībā salmi uz lauka un laukmalās nemētājas un tos te nav iespējams arī dabūt."

Zirņu pagasta "Pīlādžu" saimnieks GUNTARS PELĒĶIS arī atzīst, ka salmu dedzināšana nosodāma. Viņaprāt, ir liela izšķērdība nenovērtēt labumu, ko augsnei dod iearti smalcināti salmi. "Man uz lauka salmi nepaliek. Kas vēlas un kam vajag, lai salmus presē un ved mājās. Par salmiem samaksu neprasu. Nelielu daudzumu savu saimniecību vajadzībām paņem kombainieri, kas te kuļ labību. Pārējos salmus sasmalcinu un iearu, līdz ar to nekādu sarežģījumu nav."

Zaņas pagasta SIA "Kols" vadītājs IMANTS KRŪMIŅŠ uzsver, ka pārsvarā sasmalcinātie salmi tiek iearti. Šogad gan nedaudz salmu paņēmis kāds zemnieks, kurš audzē lopus nepiesietus un kuram tādēļ vajag daudz pakaišu. Viņam bija iepatikušies biezie un labie salmi. Taču interese par salmiem kā pakaišiem vai lopbarību ir salīdzinoši maza, tādēļ tos sasmalcina ar kombaina smalcinātāju un iear.

"Esmu kategoriski pret salmu sadedzināšanu. Ja arī zemnieks nespēj tos sasmalcināt, noteikti tie vismaz jānovāc no lauka, nevis jāsadedzina."

Skandināvijā un Saulainē ar salmiem kurina

Ezeres pagasta "Krastmaļu" saimnieks MĀRIS KĻAUSTIŅŠ atzīst, ka tas ir ne tikai jautājums par graudaudzēšanas atliekām. Patiesībā salmi ir nepietiekami novērtēts resursu veids.

"Skandināvijas valstīs, īpaši - Dānijā un Zviedrijā, salmus plaši lieto gan dzīvojamo ēku, gan cūku fermu apsildīšanai, izmantojot apkures katlos kā kurināmo. Tiesa, šādi katli ir diezgan dārgi. Latvijā, Saulainē, ciematu, tajā skaitā tehnikuma ēkas, apsilda, katlumājā par kurināmo izmantojot salmus. Tur ar saimniekiem slēdz līgumus par salmu piegādi. Gadā šī katlumāja izlieto vienu līdz pusotra tūkstoša tonnu presētu salmu, un siltumsaimniecībā strādā trīs cilvēki. Zemniekam tā ir iespēja atpelnīt salmu savākšanā iztērētos līdzekļus un varbūt arī nedaudz nopelnīt. Tur ir vairāki katli, un katrā vienlaikus ieliek pāris 600 - 700 kilogramu smagas salmu ķīpas, kas deg ilgu laiku. Citus kurināmā veidus tur neizmanto, tā ka pieredze ir rodama tepat, Latvijā.

Salmi ir salīdzinoši lēts kurināmais, ko var iegūt katru gadu, atšķirībā no koksnes, kas kā resurss atjaunojas daudz lēnāk. Bet valsts pagaidām nekādi neveicina vietējo kurināmā veidu izmantošanu katlumājās, tādēļ uz lauka dedzina salmus, eksportē šķeldu, it kā pašiem tā nenoderētu. Laikam taču ir izdevīgi ievest akmeņogles, mazutu un kurināt tos.

Ja, piemēram, Ezeres katlumājā tiktu uzstādīts atbilstošs katls, kurā izmantotu par kurināmo salmus, "Krastmaļi" un "Ezeres asni" pilnībā nodrošinātu katlumāju ar kurināmo un pat vēl paliktu pāri.

Visi "Krastmaļu " salmi tiek smalcināti un iearti, bet "Ezeres asnu" apmēram 80 hektāros garie salmi izlaisti uz lauka, jo trūkst līdzekļu smalcinātāja iegādei. Šos salmus atdod par velti, un ir daži saimnieki, kas tos vēlas savākt. Taču šī interese nav liela. Tādā veidā izdodas atbrīvot tikai kādus 30 hektārus rugaiņu. Smalcinātu salmu iearšanai ir gan plusi, gan mīnusi. Pluss - tie augsnē satrūd un dod labumu, mīnuss - tajos var būt graudu slimību izraisītāji.

Gribam salmus izmantot kā kurināmo graudu žāvēšanai savā kalšu saimniecībā, bet šogad vēl tam pietrūkst spēka. Ir pat iespējas salmus uzglabāt zem jumta, līdz rodas vajadzība pēc šī kurināmā."