Iepirkšanās ir degpunktā - skolas laiks pie durvīm

Pirmajā piegājienā par skolai nepieciešamo tikai vienam no saviem diviem skolēniem grāmatnīcā iztērēju 15 latus. "Jā, mācību materiāli ir dārgi," - sacīja pārdevēja, atdodama naudas atlikumu. Cik līdzekļu tērē citi un kā klājas, gatavojoties skolai?

"Salīdzinot ar citiem gadiem, līdz šim ļoti maz cilvēku brauc iepirkties skolai uz Lietuvu. Kādreiz uz kaimiņvalsts tirgiem devās gan privāti, gan organizētos darbavietu braucienos ar autobusu. Patlaban tā nav," - informē Ezeres muitas kontroles posteņa virsuzraugs Mārtiņš Maniņš. Viens no iemesliem, viņaprāt, varētu būt maksa par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, iebraucot Lietuvā. Tā ka - acīmredzot skolai nepieciešamais tiek pirkts tepat, Latvijā.

Būtu labi, ja pilnībā izmantotu nopirkto

AUSMA ŠULCA no Novadnieku pagasta palīdz sarūpēt, kas nepieciešams mazmeitiņai, 5. klases skolniecei Elīnai. Galvenais - meitene no drēbēm pa vasaru ir izaugusi. Rakstāmpiederumus, burtnīcas, klades, zīmēšanas bloku un vēl šo to abas nopirkušas Saldus grāmatnīcā "Dainas", iztērējot 8 latus, bet vēl būs vajadzīgas darba burtnīcas, arī jāpērk treniņtērps.

Elīna nezina pateikt, kurā Saldus grāmatnīcā viņai vislabāk patīk iepirkties, jo pilsētā iebrauc reti - tikai divreiz nedēļā no Ēvaržiem kursē autobuss. Tā ka esot gandrīz vienalga, kurā veikalā, ka tikai nopērkams nepieciešamais. Daudzreiz meitenes skolotāja no bērniem savācot naudu un vajadzīgo visiem nopērk pati. Grāmatas parasti nav bijis jāpērk, arī šogad par tām nekas nav teikts, tikai - darba burtnīcas. Nevarot nopirkt angļu valodas burtnīcu, "Jumavas" veikalā laipni solīts, ka atvedīs.

Cik naudas vispār vajadzīgs skolniecei, lai uzsāktu mācības? "Pa mazumiņam jau vasarā ir apģērbs gādāts, tā ka pārāk daudz vairs nav atlicis, ko pirkt, un es ar 20 latiem cauri tikšu. Bet, ja vēl būtu, kā pilsētā, jāpērk grāmatas, tad bez 30, 40 latiem neiztikt. Es to nevarētu. Kam divi skolēni, citam - trīs, es nemaz nevaru iedomāties, kā viņi izlīdzas," - tā Ausma Šulca.

"Bet kādreiz es varēju izlaist visus trīs savus bērnus, kas man gāja ik pēc gada skolā. Saņēmu mēneša algu - pāri 300 rubļiem - un vienā dienā aizbraucām uz pilsētu, nopirkām, apģērbāmies. Grāmatas pirku tikai vienam, jo nākamie mantoja un mācījās tālāk. Programmas nemainījās un bija stabilas. Tagad - vienā gadā ir tādas grāmatas, otrā - tādas... Nosaukums ir zināms, bet katrā grāmatā sava programma. Būtu vajadzīgas darba burtnīcas latviešu valodā un matemātikā, varbūt - dabas mācībā, bet nezinām, kādas izdevniecības izdevumu pirkt. To uzzinās tikai tad, kad sāksies skola."

Līdz šim Elīnai darba burtnīcas bija jāpērk katru gadu - rudens, ziemas un pavasara burtnīca, bet nekad programma neesot tikusi pilnībā izņemta. Kāda lappuse burtnīcā ir izmantota, tad pāris atkal nē. Tāpēc, uzskata Elīnas vecmāmiņa, būtu jāraksta tāda programma visam gadam, lai nav jāpērk trīs burtnīcas, bet viena, ko izmanto.

Apavi un apģērbs tagad ir nopērkami un, ja būtu pietiekami naudas, nebūtu nekādu grūtību. Abas iztiek no 54 latu vecmāmiņas pensijas un vēl 23 latiem - tie viņu mēneša ienākumi. "Apģērbu veikalos pērkam izpārdošanās, bet es iegādājos arī tirgū lietotos," - pieredzē dalās Ausmas kundze. "Piemēram, kurpes tur ir stiprākas. Nopērc jaunas - bez apšūšanas neiztikt, bet tirgū lietotajās daža tikpat kā nevalkāta. Es sev nopirku rudens kurpes - nu piektais gads, kā ar tām staigāju. Kāda vaina? Jāizgrozās, kā var, bet ļoti grūti kļūst izdzīvot, jo jādomā par vēderu ar\'. Bet es nežēlojos - ar raudāšanu jau neko nevar panākt."

Pērk pakāpeniski

Blīdeniece GUNITA ZAĻĀ ir Lailas un Renātes mamma. Viena meita mācīsies 4. klasē, otra - 1. "Diviem uzreiz nevar nopirkt, tāpēc mēs visu vasaru pakāpeniski gādājām, tagad - atlikušo. Dabūt var visu, tikai vajadzīga nauda," - tā Gunita. "Visvairāk naudas aiziet apģērbam, jo grāmatas skola dod, mēs pērkam tikai darba burtnīcas. Apģērbu lielākoties pērku tirgū. Par kvalitāti īpaši neraizējos - ja nepieciešams, nopirks atkal jaunu, jo cenas tirgū nav lielas."

Mācību līdzekļi esot aptuveni vienādās cenās - tā nemanāmi lasoties santīms pie santīma. Rakstāmlietas meitenēm nopirktas - "Dainās" un "Anneles grāmatā". "Iecienītākā kancelejas preču pirkšanas vieta ir Annele, tur arī darba burtnīcām uzreiz piedāvā vāciņus, un tie nav jāpērk atsevišķi."

Somai jābūt gan izturīgai, gan stilīgai

Saldus pilsētas ģimnāzijas 8. klases skolnieki JĀNIS ĀBELE un ULDIS BELTIŅŠ nereti sastopami "I. Zeberiņa grāmatnīcā". Abi apgalvo, ka skolai viss vēl nav sagādāts. Jānim nav nopirktas visas burtnīcas, trūkstot vēl kas, bet to Saldū varot dabūt. Skolai pērkoties gan pats, gan vecāki - kā kuro reizi. "Zeberiņa grāmatnīcā" viņš labprāt pēta diskus - tie gan tieši neattiecas uz mācībām, bet, ja mājās ir dators un skolā var apgūt informātiku, tad šāda interese ir gluži dabiska.

Uldim nav datora, un viņam arī vēl viss skolai nav nopirkts. Puisis vajadzīgo ik pa laikam pērkot pats un iegādi uz pēdējo brīdi neatstāj. Viņš nav rēķinājis, cik naudas kopumā skolai būs iztērējis.

"20 latu - tas mazākais, kas vajadzīgs," - prāto Jānis. Viņam vēl jāpērk arī jauns apģērbs - bikses, krekli, džemperi, sporta tērps jau ir. Toties Uldim apģērbs nopirkts, neko īpašu nevajag. Puiši apgalvo, ka dažreiz viņi drēbes izvēlas tirgū, veikalos arī, lielākoties - "Cenu paradīzē". Tur varot atrast jauniešu gaumei atbilstošo par nelielām cenām, kā arī to kārtīgi izpētīt un uzlaikot.

Abiem šogad būs jaunas skolassomas. Jānim tā jāpērk, bet Uldis ir nopircis - par 15 latiem "Cenu paradīzē". Iegādājoties somu, esot ne tikai jādomā, lai būtu ietilpīga un izturīga. Tai jābūt arī stilīgai un labi jāizskatās. Tas esot svarīgi.

Ja būtu līdzekļi, visu nopirktu jaunu

ALMA HENIŅA no Jaunlutriņiem Saldū bija sastopama ar saviem audžubērniem - Gitu un Gati. Abi mācīsies Jaunlutriņu pamatskolā. Meita - 7., dēls - 9. klasē. Visi jau otro reizi atbraukuši pēc angļu valodas grāmatas, bet nav varējuši nopirkt. Jautājuši divās grāmatnīcās, bet tur sacīts, ka grāmata vēl nav izdota. "Būs vai nu jābrauc trešo reizi, vai jāiedod kādam radiniekam nauda, lai atved. Tas, kas vajadzīgs, ir jādabū - vienalga, kādā ceļā. Pārējo it kā visu dabūjām. Padārgi jau ir...," - tā A. Heniņa.

Galvenais pirkums esot bijusi literatūras grāmata - katram bērnam tā maksājusi teju 4 latus. Pagājušogad nopirktās grāmatas šogad neder - Gitai Gata grāmatas derēs nākamgad, bet tad atkal Gitas grāmata nebūs vajadzīga. Varbūt kādam mazbērnam pēc gadiem - ja tad būs tādas pašas grāmatas, prāto Almas kundze.

"Es savus bērnus jau esmu izskolojusi cauri visām skolām - man ir pašai pieci, vēl šie divi - pavisam septiņi bērni. Salīdzinot laikus, jāsaka, ka tagad ir pavisam grūti - vienā skolā vienas grāmatas, otrā - citas," - viņa saka. "Grūti savilkt galus kopā. Bijām pie acu ārsta, ir nepieciešamas brilles - man pašai un Gitai. Jautāju, cik man brilles maksā. Atbild - 16 latu lētākās. Es teicu: "Šodien to nevaru atļauties, man jāgādā skolai." Gita vēl būs jāved uz Rīgu pie ārsta. Bet - jādzīvo, jāiztiek, kā ir, un jācer... Mums nav neviena, kas pelna ,- bērniem ir apgādnieka zaudējuma pensija, man pašai - 45 latu pensija. Tas viss. "

Par apģērbu mamma saka: neko sevišķu nepirka. Gitai - baltu džemperīti, svārciņi viņai jau ir. Gatim veste kļuvusi par mazu, nopirkta jauna, mazo vesti atdeva radiem. Alma Heniņa bērnu drēbes saglabā, bet ar gadiem tās kļūst nemodernas un bērni vairs negrib. Gata mazās sporta čības tiks Gitai, puikam tirgū nesen nopirka jaunas botas - par 5 latiem.

Rakstāmlietas vēl nav pirktas, tādus "sīkumus" iegādāšoties Jaunlutriņu veikalā - tur varot šo un to nopirkt, pēc visa nav jābrauc uz Saldu. Arī burtnīcas tur ir. Vēl gan neviens skolotājs neesot norādījis, cik to vajadzēs. Mamma prāto: "Katram nopirkšu 15 rūtiņu, 15 līniju burtnīcas, vēl klades. Ir taču jānopērk jau iepriekš, jo skolā vajadzēs uzreiz."

Somas abiem - vecās. Ja saplīsīs, tad domāšot, kā uz priekšu tikt, varbūt pirks jaunu. Gitai pagājušogad nopirka pavisam jaunu, tā vēl laba, Gatim - no lietotajām, arī laba. "Ja man būtu līdzekļi, es visu nopirktu jaunu. Mēs nedzīvojam tā - visu izmest un atkal pirkt. Ja nebūtu lietoto preču, tad nezinu, kā..." - saka A. Heniņa. "Aptuveni rēķinot, 50 latu katram bērnam - tad skolā varēs palaist. Vairāk es nevarēšu dot, jo skolas sākumā būs jāmaksā arī par pusdienām - par septembri, bet mēneša beigās - par oktobri. Pagājušogad, noteiktas dienas strādājot, bērni varēja nopelnīt brīvpusdienas, šogad tādas iespējas nebija."

Arī greznumlietām Gitai nepietiek naudas. Pirmajā skolas dienā viņai radiniece noteikti sapīs mazās bizītes, un tā būs meitenes frizūra.

Augusts nav stresa laiks

Pampāļnieces LINDAS KUNSTMANES ģimenē ir trīs pamatskolēni - divi dēli un meita. "Es vēl īpaši nesatraucos - viss būs kārtībā, arī vēlāk varēs nopirkt, kas vajadzīgs," - Linda sacīja augusta vidū. Viņas iecienītais veikals, kurā iegādājas kancelejas preces, esot "Anneles grāmata". "Saldū ir vairāki šādi veikali, taču ļoti svarīgi, kādi cilvēki tajos tirgojas. Annelē tu nekad neieej bezpersoniski un neziņā neskaties plauktos, īsti nesaprazdams, ko izvēlēties. Vienmēr pārdevējas prot ieteikt labāko un paskaidrot."

Pērkot bērniem apavus, Linda visbiežāk izvēlas divus veikalus - "Gerkens un partneri", kā arī "Apavu pasaule" 2. stāvā virs RIMI Saldus. Kaut arī tur dažas preces nav īpaši kvalitatīvas, ir iespēja aizvien tikt pie jauniem apaviem. Bez tam - nav dārgi. "Pusaudži nav taupīgi, un kurpes drīz vien saplīst. Nekvalitatīvo preci veikalā apmaina pret jaunu vai atdod atpakaļ naudu. Šo iespēju esmu izmantojusi ne reizi vien," - tā L. Kunstmane. "Diemžēl daudzi vecāki par tādu nezina. Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ražotāja vainas dēļ pircējs nedrīkst ciest. Termiņš, kurā nest preci atpakaļ, dažādos veikalos ir dažāds. Noteikti gan jāsaglabā kases čeks un jāatceras, ka mājās nekas nav jāuzsāk - ne jāšuj apavs, ne jālīmē."

Par apģērbu iegādi Linda priecājas - jo tieši tagad, pirms skolas sākuma, tos veikalos var iegādaties par puscenu. Ja trīs bērniem jāpērk, tā ir ievērojama atlaide. "Bet - vairs gan nevaru pirkt bez valkātājiem. Pusaudžu vecumā viņiem vairs negribas ģērbt mugurā visu, kas patīk mammai. Es viena varu drēbes tikai nolūkot, pēc tam man bērniem ir jājautā - vai patiks, vai būs pa prātam? Lai nu kā, gatavošanās skolai ar stresu man nesaistās. Pliks jau neviens nestaigā, un bez grāmatām arī neviens nekad nav palicis."