Skarbajās salās dzīvo sirsnīgi cilvēki

Šovasar kopā ar Latvijas Sarkanā Krusta departamenta vadītāju Ritu Liepiņu bijām pieredzes braucienā pie somu kolēģiem Ālandu salās.

Vairāki tūkstoši salu

Ālandu salu arhipelāgs sastāv no 6500 salām. Apdzīvotas ir apmēram 60, uz kurām kopā dzīvo 25 tūkstoši iedzīvotāju. Uz mazākās saliņas dzīvo tikai 130 cilvēku. Ālandieši runā zviedriski, jo tā ir oficiālā valsts valoda. Apkalpojošajā sfērā runā arī somu un angļu valodā.

No 1922. gada Ālanda ir autonoms reģions, kam no 1924. gada ir savs karogs un no 1984. gada - savas pastmarkas. Autonomijas svētkus svin 9. jūnijā. No 1970. gada Ālandas ir pārstāvētas Ziemeļvalstu Padomē. Somija Eiropas Savienībā iestājās 1995. gadā, līdz ar to arī Ālandas, bet ar specifiskiem noteikumiem. Sala ir demilitarizēta. Uz tās nav un nevar būt armijas, tādēļ to sauc arī par miera salu.

Ir laba satiksme ar Somiju un Zviedriju. Unikāls ir kuģu satiksmes tīkls starp mazajām saliņām. Interesanti, ka vietējiem iedzīvotājiem nav jāmaksā par ūdenstransportu salu arhipelāgā. Labas iespējas braukt ar velosipēdiem, jo ceļi un celiņi ir brīnišķīgā kārtībā. Ālandās ir 14 tūkstoši automašīnu. Starp mazajām salām uzbūvēti 38 tilti.

Pludmales, kas iekārtotas starp saliņām, ir bezmaksas. Salu arhipelāgu gadā apmeklē pusotra miljona tūristu. Tūrisms ir viena no galvenajām salu arhipelāga industrijām. Uz salām tūristu rīcībā ir 15 viesnīcas, 70 - 100 viesu namu, kempingi. Daudziem vietējiem iedzīvotājiem pieder vasaras mājiņas pie jūras.

Tūristi var aplūkot viduslaiku baznīcas un pilis, muzejus. Viņiem ir iespēja apmeklēt dažādus pasākumus, piemēram, rokmūzikas un džeza festivālus, zirgu jāšanas sacensības, vikingu tirgu, makšķerēšanas sacensības. Makšķernieku lomi ir tiešām ievērības cienīgi. 2001. gadā lielākais noķertais lasis svēra 20,26 kg, bet lielākā līdaka - 13,85 kg. Ekero ciematā atrodas slavens medību un zvejniecības muzejs. Ālandās darbojas 67 sporta asociācijas un 6 sporta centri. Lielā cieņā ir golfs, izveidoti spēļu laukumi. Ziemā uzsnieg sniegs, bet ātri nokūst. Līči tomēr aizsalst.

Laukos dzīvo apmēram 13 tūkstoši iedzīvotāju. 713 fermās jeb lauku saimniecībās audzē kartupeļus (gadā iegūst 13 tūkstošus tonnu), cukurbietes (41 tūkstoti tonnu), sīpolus (5 tūkstoši tonnu), kāpostus un salātus (1800 tonnu).

Eiro ir vienīgā oficiālā valūta, bet pieņem arī zviedru kronas. Bankomāti darbojas tikai ar Somijas banku kartēm.

Mēs viesojāmies Marienhamnā. Tā salu arhipelāgā ir vienīgā pilsēta, kurai piešķirts pilsētas statuss. Dibināta 1861. gadā. Šeit dzīvo 10 000 iedzīvotāju, no kuriem 60% strādā apkalpojošā sfērā, 20% - transportā, 10% - rūpniecībā.

Marienhamnā ir kuģis - muzejs, kas atrodas jūrā. "Pommnern" ir vienīgais 4 mastu burinieks pasaulē, kas restaurēts tā oriģinālajā izskatā.

Marienhamna ir Ālandu salu arhipelāga galvaspilsēta. Tās iedzīvotāju ēdienkartē ir ne vien vēži, bet arī vīna gliemeži. Nacionālā puķe - gaiļpiesis.

Darbojas vērienīgi

Sarkanā Krusta rajona komitejas priekšsēdētājs Leifs Janssons pastāstīja, ka Marienhamnas rajona komitejā ir 2000 SK biedru (7% no kopējā iedzīvotāju skaita Ālandās), kas darbojas 16 nodaļās. Biedru nauda - apmēram 2 lati gadā. Ir arī ģimenes SK biedri. Bet, ja samaksā 1000 somu markas, ir iespēja kļūt par SK mūža biedru. Rajona komitejas gada budžets ir pusotra miljona somu marku. Šeit strādā 8 - 10 algoti darbinieki, brīvprātīgo skaits netiek ierobežots.

Sarkanajam Krustam ir monopoltiesības pirmās palīdzības apmācībā Ālandās, kas rajona komitejas budžetā gadā dod 70 tūkstošus somu marku. Speciālists, kas māca pirmo palīdzību, tostarp arī glābšanas darbus ārkārtas situācijās, strādā jau 10 gadus. Viņam izveidojusies laba sadarbība ar policiju, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Skolās pirmo palīdzību māca sertificēti pasniedzēji, kurus sagatavo Sarkanais Krusts.

Sarkanajā Krustā uz pusslodzi strādā psihologs, kurš sniedz psiholoģisku un emocionālu atbalstu vecajiem cilvēkiem. Rajona komiteja organizē arī asinsdonoru kustību. Asinis bez atlīdzības var nodot turpat rajona komitejas zālē. Uz Marienhamnu brauc speciāla mediķu grupa no Helsinkiem, kas 3 dienās apkalpo apmēram 700 asinsdonorus. Gadā asinis nodod 2300 cilvēku.

Algām un Sarkanā Krusta darbības nodrošināšanai no pašvaldības sociālās nodaļas viņi gadā saņem pusmiljonu somu marku. Vienu miljonu somu marku gadā rajona komiteja saņem no spēļu automātu ieņēmumiem. Valstī nodibināta spēļu automātu asociācija, tas nav privāts bizness. Norvēģijā spēļu automāti pieder Sarkanajam Krustam. Arī Somijā uzsāka šīs pieredzes pārņemšanu, bet, redzot lielos ieņēmumus, valsts šo jomu paņēma sev.

Sarkanā Krusta centrā sniedz dažādus maksas pakalpojumus - veļas mazgātavā, frizētavā, kur strādā 3 meistari. Ēdnīcā un kafejnīcā dienā apkalpo līdz 90 cilvēkiem. Iznomā sporta zāli un deju zāli, jo nams ir Sarkanā Krusta īpašums. Darbojas aušanas un citi rokdarbu pulciņi, kur strādā SK brīvprātīgie. Šīs nodarbības vada un organizē dāmu komiteja, kas apvieno vecāku gadagājumu cilvēkus.

30 gadus Sarkanajam Krustam bija lietoto apģērbu bizness, bet tagad tas ir nodots citu nevalstisko organizāciju pārziņā. Tāpat tas ir arī ar sanitārā inventāra nomu.

Ik gadu 3. augustā Marienhamnā notiek tā saucamais Sarkanā Krusta lielais tirgus. Šogad to organizēja jau 37. reizi. Šajā pasākumā piedalās visas SK nodaļas, jo tiek vākti līdzekļi Sarkanā Krusta darbībai visam turpmākajam gadam. Tirgo dažādas preces, ko ziedo brīvprātīgie. Šajā pasākumā piedalījos arī es. Interesanti, ka viss notika senatnīgā stilā, cilvēki bija attiecīgi ģērbušies. Mēs ar kolēģi no LSK aizgājām latviešu tautas tērpā, ko mums braucienam laipni atvēlēja saldeniece Olga Veseļūna.

Ālandu salās, kur daba cilvēkus nelutina, dzīvo ļoti sirsnīgi cilvēki. To izjutām visas dienas, kamēr ciemojāmies pie kolēģiem. Visu laiku par mums gādāja pensionēti SK brīvprātīgie Barbro un Sune Lundbergi. Barbro ilgus gadus vadīja dāmu komiteju, bet šobrīd tur vada deju pulciņu vecāku gadagājumu cilvēkiem, sporto kopā ar citiem vecajiem ļaudīm. Mēs ar Barbro sarakstījāmies veselu gadu, pirms saņēmu šo uzaicinājumu.

No kolēģiem Ālandu salās guvu daudz vērtīgu ideju turpmākam darbam. Pārdomu vērts ir jau manis pieminētais tirgus. Biju pārsteigta, redzot, kā vāc ziedojumus Sarkanajam Krustam. Tērpti apģērbos ar organizācijas simboliku, Sarkanā Krusta biedri vāc ziedojumus uz autoceļiem. Ar speciālu zizli, uz kura uzzīmēts sarkans krusts, tiek apturētas mašīnas un lūgti ziedojumi. Ar Somijas kolēģiem vienojāmies par turpmāku sadarbību, piemēram, mācību organizēšanā, lai sagatavotu cilvēkus rīcībai ārkārtas situācijās. Ālandu salu Sarkanā Krusta organizācijas pārstāvji ciemosies arī pie mums Saldū.

Lai šī tikšanās izdotos, man palīdzējuši daudzi cilvēki. Paldies Izglītības pārvaldes speciālistēm Gundegai Priežkalnei un Elfai Pumpurei, SK brīvprātīgajiem Dainai Kapustinskai, Viktorijai un Jānim Pīgožņiem. Somu draugi bija ļoti priecīgi par daktera Černišova vadītā dienas centra sagatavotajām dāvanām - pašdarinātiem suvenīriem. Dāmu komiteja nolems, pie kuriem šīs skaistās mantas aizceļos. Kolēģi Somijā ar interesi noskatījās arī mūsu aizvesto videofilmu par Saldu ar Danutas Lipstas mūziku.