Jaunais laiks sola visiem pieejamu medicīnu

"Kā valstī var būt situācija, ka 10 gadu garumā neviens nav apmierināts ar veselības aprūpes sistēmu? Esam nonākuši pie tā, ka medicīna vairs nav pieejama normālam cilvēkam," tiekoties ar vēlētājiem, teica Aizputes slimnīcas galvenā ārste Ingrīda Circene.

Lai runātu par sasāpējušiem jautājumiem veselības aprūpes sistēmā un iepazīstinātu ar savu programmu veselības aprūpes sistēmas organizēšanā, uz Saldu bija atbraukuši Jaunā laika labklājības darba grupas 5 pārstāvji. Visi ir ar pieredzi medicīnā - gan praktizējoši ārsti, gan mācībspēku un farmācijas firmas pārstāvji. "Esam kompetenti runāt par iedzīvotāju veselības aprūpi un kopējām tendencēm valstī," viņi sacīja. Divas stundas (taisnību sakot, uz beigām jau bija diezgan grūti uztvert runāto, jo informācijas bija ļoti daudz) tika stāstīts par nebūšanām veselības aprūpes sistēmā visā valstī; par to, ka ar pašreizējo medicīnisko aprūpi nav apmierināti ne paši ārsti, ne iedzīvotāji; ka reforma seko reformai, bet rezultātu nekādu, jo birokrātiskais aparāts neuzklausa praktizējošos ārstus. Un ka beidzot pienācis laiks šo sistēmu sakārtot.

Diezgan asa kritika tika vērsta gan Tēvzemei un Brīvībai, kas esot atbildīga par pašreizējo situāciju, gan līdzšinējām valdībām, no kurām nevienai veselības aprūpe neesot bijusi prioritāte, gan kolēģiem ārstiem, kas "sēž Saeimā, bet tālu aizgājuši no medicīnas problēmām." Lai visu mainītu, nepieciešama pilnīgi jauna pieeja, ko piedāvājot Jaunā laika izstrādātais obligātās bezmaksas veselības apdrošināšanas modelis. Sistēmu esot nepieciešams radikāli mainīt, taču - saglabājot to labo, kas jau izdarīts.

Jaunā laika skatījumā veselības aprūpe attiecas uz divām atšķirīgām auditorijām. Viena ir visi iedzīvotāji, kas ieinteresēti veselības aprūpes pakalpojumus saņemt iespējami tuvu mājām, ātri, kvalitatīvi un lēti. Otra - pakalpojumu sniedzēji - ārstniecības personāls. "Pēdējā laikā bieži izskan saukļi par Hipokrāta zvērestu. Arī es esmu devis šo zvērestu, taču nekur tajā nav teikts, ka man jāārstē ar pliku dibenu un tukšu vēderu," medicīnas centra "Kalnciems" direktors Uldis Līkops savos izteicienos nebija saudzīgs. "Kad esmu 25 stundas nostrādājis (un ārsti strādā 25 stundas), par savu algu nevaru nopirkt maizi, bikses un samaksāt par elektrību. Neviens mēs neiedomājamies, ka varētu pasūtīt pusdienas vai kaut ko nopirkt, un par to maksāt tikai pusi no cenas. Veselības aprūpes sistēmā tas tiek prasīts."

Jaunā laika piedāvātajā obligātajā veselības aprūpes apdrošināšanas (OBVA) modelī paredzēts, ka ar likumu katram strādājošajam nosaka veselības nodokli (7-10% no darba algas ienākuma nodokļa ietvaros), taču, nepalielinot kopējo nodokļu apjomu. Nestrādājošajiem, tajā skaitā - pensionāriem un bērniem, šo maksājumu veic no valsts budžeta. Izstrādātas 2 programmas - valsts, kur visi iedzīvotāji saņem vienādu veselības aprūpes pakalpojumu minimālo grozu, kas nodrošina primāro veselības aprūpi, profilaksi, izmeklējumus un operācijas. Otra ir pakalpojumi, kuru menedžēšanu varētu uzticēt privātajām apdrošināšanas kompānijām. Ja šeit būšot valsts uzraudzība, valsts nauda netikšot izsaimniekota, bet būšot pat veselīga konkurence par klientu piesaisti.

Praktizējošie ārsti lielu uzsvaru lika uz to, ka jāatjauno profilaktiskās apskates, jo šobrīd tie, kas grib par savu veselību rūpēties, cieš no tā, ka ielaisto slimību ārstēšanai no valsts budžeta tiek tērēti tūkstoši, taču profilaktiskajām apskatēm pietrūkst naudas.

Jaunā laika pārstāvji bija vienisprātis, ka pašreiz atvēlētie līdzekļi gan veselības aprūpei kopumā, gan ģimenes ārstiem ir krietni par maz, tāpēc ievēlēšanas gadījumā solīja tos palielināt. Tas gan nenotikšot uzreiz, kā pēc burvju mājiena. Tas būšot bīstams un smags darbs. Šobrīd 40% no nodokļiem ejot garām valsts kasei. Tie esot 400 miljoni gadā. Ne jau labu prātu tie, kas šo naudu patur sev, to atdošot. "Viņi noteikti ieņems pozīciju, lai cīnītos pret jaunā laika darbību," pārliecināti Jaunā laika pārstāvji.

Asi tika kritizētas kvotas medicīnā. "Man pārmet - jūs kā vadītāja nemākat menedžēt un plānot, kurus slimniekus varēja slimnīcā arī neņemt. Tas bija pēdējais piliens, kāpēc piekritu iesaistīties politikā," sašutusi sacīja Aizputes slimnīcas galvenā ārste.

Diezgan plaši pārrunāja farmāciju firmu sponsorētos ārstu braucienus un to, ka farmācijas firmas pašreiz dara to, kas būtu jādara valstij. Pagaidām ārsti spiesti izglītoties par savu naudu, arī pirkt jaunākās medicīniskās grāmatas, kas maksā ļoti dārgi.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Andris Lasmanis pārliecināts, ka valsts paredzētie 2000 pacienti vienas ģimenes ārsta prakses nodrošināšanai ir krietni par daudz. Normāli būtu 1000, ko paredzot Jaunā laika veselības aprūpes modelis. Bez tam esot jāpalielina finansējums ģimenes ārstam, jo primārā aprūpei jākļūst par veselības aprūpes sistēmas pamatu. Bet no valsts budžeta jāpiemaksājot ārsta praksei, ja nelielā apdzīvotā vietā ir tikai 700 iedzīvotāju. Jo skaisti jau esot runāt par ģimenes ārsta izvēles iespējām un pieejamību laukos, bet neko nedarīt, lai ārsts savu praksi tur arī izveido.

Mazliet nekorekts šķita pārmetums saldeniekiem, kas uz tikšanos esot atnākuši diezgan mazā skaitā. Kā joks laikam bija domāta replika, ka šeit ar veselības aprūpi laikam viss esot kārtībā. Patiesībā par šo tikšanos nebija pietiekamas reklāmas, bez tam tā notika pulksten trijos pēcpusdienā, kad daudziem ir jāstrādā.