Tautpartijnieki stāsta par saviem labajiem darbiem

Aizvadītajā piektdienā saldenieki tikās ar Tautas partijas (TP) deputātiem un deputātu kandidātiem. Avotu ielas zālē bija sanākuši ļoti daudzi cilvēki un tautpartijniekiem tika uzdots daudz jautājumu, tostarp - izteikta arī kritika.

Tikšanos atklāja un ar saviem partijas biedriem iepazīstināja deputāts Jānis Lagzdiņš, uzsverot, ka TP pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām pie varas ir 11 rajonos. Arī Saldū ir aktīva nodaļa, TP darbojas koalīcijā pilsētas domē un 8. Saeimas vēlēšanās TP sarakstā startēšot Saldus dakteris Uldis Briedis. Tiesa, šīs partijas pārstāvji "blusas un lielākus kukaiņus pārējo partiju kažokos" nemeklēja, toties sev "pierakstīja" vai visus labos darbus, kas paveikti 7. Saeimas laikā, strādājot pozīcijā.

TP galva Andris Šķēle nosauca trīs galvenos uzdevumus, kas jāpaveic pēc iekļūšanas 8. Saeimā un esot pozīcijā (par vēlētāju uzticību TP viņš nešauboties). Pirmkārt - veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, kas šobrīd ir krīzes situācijā un par to līdzatbildīga esot arī TP. Uzskatot šo jomu par prioritāru, labklājības ministra postenim deleģēšot pašreiz labāko TP ministru - Gundaru Bērziņu. Otrkārt - turpināt sakārtot nodokļu sistēmu, samazinot gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākumu nodokli. Treškārt - rūpes par cilvēku labklājību - pensiju indeksācija, minimālā pensija (45 Ls) jāsaņem arī tiem, par kuriem nav maksāts sociālais nodoklis, bet kuri nostrādājuši 30 gadus. Bet minimālās algas 4 gadu laikā tautpartijnieki solīja palielināt līdz 95 Ls.

Kas no iepriekšējiem priekšvēlēšanu solījumiem izpildīts? A. Šķēle nosauca politiski represēto pensiju nodrošināšanu (28 Ls par katru izsūtījumā pavadītu gadu), izglītības sistēmas reformas izstrādāšana un skolotāju un augstskolu profesoru algu palielināšanu, 5 izremontētas skolas, 45 uzbūvētas sporta zāles.

Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, jautāts par valsts valodas likuma izpildes nodrošināšanu, uzsvēra, ka, pateicoties viņa vadītajai Saeimas komisijai, kurā puse esot TP deputāti, šis likums pieņemts tāds, kāds ir šobrīd, nepakļaujoties dažām pārspīlētām ES prasībām un komisāram van der Stūlam.

Saldenieki interesējās, kāpēc cenšas nogremdēt Kalsnavas spirta rūpnīcu, kura nestu valstij peļņu, bet daudziem zemniekiem - graudu noieta tirgu. A. Šķēle par šo jautājumu sapīka un atbildēja - ko gan citu vajadzējis darīt finansu ministram, ja uzņēmumu vadījis cilvēks, kurš jau reiz sodīts par 5 miljonu lielu nodokļu parādu un tagad atkal viņa vadītais uzņēmums ir parādā valstij 2,3 miljonus latu. Arī tiesa atzinusi, ka ministra prasība slēgt šo uzņēmumu ir taisnīga. Rūpnīcas vadība neesot piekritusi arī piedāvājumam parādus maksāt pakāpeniski. Zemkopības ministrs A. Slakteris tomēr "nācis zemniekiem pretī" - no tiem, kuri bija noslēguši līgumus ar Kalsnavu par graudu iepirkšanu, visus graudus šogad nopirkšot par valsts intervences cenu. Kas notiks tālāk ar zemniekiem, kuri savu biznesu iecerējuši saistīt ar šo uzņēmumu, netika teikts. Vienīgi piebilsts, ka šodien pilnīgi nevienā darbavietā neviens nevarot būt drošs par to, vai rīt tā konkurences vai citu iemeslu dēļ neizputēs.

Kāds jautātājs gribēja zināt, ar kurām partijām TP turpmāk gatava strādāt koalīcijā. TP nekādā gadījumā nevēloties to darīt ne ar sociķiem, ne PCTVL Par sadarbību ar Repšes partiju skaidri neatbildot, A. Šķēle vien teica, lai neticot solījumiem atgūt Bankā Baltija zaudēto naudu. "Repšem kā Latvijas Bankas prezidentam bija trīs iespējas," teica TP līderis. "Vai nu viņš nezināja, kas notiek BB, un tas neliecina par profesionalitāti, vai izlikās, ka nezina, un tas liecina par gļēvumu, vai arī sadarbojās ar BB, un tas liecina par negodīgumu."

TP pārstāvji solīja novērst nekārtības veselības aprūpes sistēmā, panākt kārtību zāļu tirgū, kā arī nodrošināt stingru kompensējamo zāļu sarakstu un kontroli par tā ievērošanu.

Partijas pārstāvji saņēma pārmetumus par Latvijas Radio viļņu steidzamo pārkārtošanu, par dzelzceļa līnijas Rīga - Liepāja slēgšanu (A. Šķēle teica, ka neesot to zinājis, bet runāšot ar satiksmes ministru), par PVN vienādošanu, kas satrauc grāmatizdevējus, jo putina šo uzņēmējdarbības nozari, latviešu oriģinālliteratūras izdošanu, samazina autoru honorārus. Gan Šķēle, gan Lagzdiņš sāka ar pretjautājumu - vai mēs atceroties, cik lielas grāmatu tirāžas bija padomju gados un galvenokārt - kompartijas pasūtītajiem un apmaksātajiem izdevumiem? Tagad cilvēkiem esot iespējas iegādāties daudzveidīgu un labu pasaules un Eiropas klasisko literatūru (jautājums par PVN esot spriests TP valdes sēdē, kurā piedalījies arī finansu ministrs, bet nolemts vien tik, ka PVN apkures sistēmai būtu jāatliek līdz 2005. gada 1. janvārim). A. Šķēle saņēma "knābienu" par saviem 29 miljoniem, uz ko atbildēja, ka viņš tikai godīgi deklarējis savus ienākumus, bet interešu konfliktā neesot.

Izglītības un zinātnes eksministrei Silvai Goldei jautāja, kā lai vecāki nodrošina saviem bērniem obligāto izglītību, ja pat neliela dabas mācības brošūra maksā 3,25 latus. Tā neesot obligātais mācību līdzeklis, obligātajām mācību grāmatām būtu jābūt visās skolu bibliotēkās. Jau šogad budžetā esot nauda to dotēšanai, bet nākamgad šim nolūkam piešķiršot papildus 5 miljonus latu. Katram 1. - 9. klases skolēnam jānodrošinot mācību grāmatas par velti.

Uz tikšanos atnākušie rajona zemnieki interesējās par Latvijas lauksaimniecības nākotni pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. A. Šķēle izmantoja līdzību ar kurmju iznīcināšanu. "Es ar kurmjiem tiku galā, aizsprostojot alu ieeju un izeju," teica TP līderis. "Nedrīkst pieļaut, ka šādā veidā Eiropas Savienība izrīkojas ar mūsu zemniekiem. Vai nu jāpanāk, ka mēs saņemam tādas pašas subsīdijas, kādas ir dalībvalstīm, vai arī mūsu ražotajai produkcijai jāļauj konkurēt tirgū bez kvotu ierobežojumiem. Mūsu zemkopības ministrs, braucot uz sarunām ar Eiropas Savienības ierēdņiem, saņem atbalstu no Eiropas Tautas partiju asociācijas, kuras asociētie biedri esam arī mēs." A, Šķēle cer, ka pavērsiens tiks panākts, jo ES lauksaimniecības komisārs jau paziņojis, ka pieeja jaunajām dalībvalstīm šinī jautājumā tiks mainīta. A. Šķēle uzsvēra, ka mūsu zemniekiem tomēr jāzina, ka 10 - 50 hektāru lielās saimniecības Eiropas tirgū nebūs spējīgas konkurēt, taču tas nenozīmē, ka visas lemtas izputēšanai. Viņš zinot dārzeņu audzētāju, kuram ir 7 hektāri zemes un kas nopelna vairāk nekā 300 hektāru saimnieks."Svarīga ir un būs specializācija, arī valsts atbalsts (tas jau iesākts) tiem, kas laukos nodarbosies ar cita veida biznesu," uzskata A.Šķēle.