Vai valdībai vajadzēja izsludināt ārkārtas situāciju laukos?

Valdība noraidījusi lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ierosinājumu izsludināt ārkārtas situāciju laukos sakarā ar ilgstošo sausumu un piešķirt kompensācijas par zaudējumiem. Vai šāds lēmums pareizs?

VILMA BRIEDE, SIA "Griezes Lejnieki" vadītāja: - Situācija tiešām ir ārkārtēja, tas bija jāatzīst. Mūsu pagastā ne pile lietus nav bijusi kopš 17. jūlija. Govis ganībās iziet tikai pastaigāties, jau labu laiku, kā tur karstumā viss izdedzis. Protams, badā govis nav, jo pļaujam zaļbarībai zālājus, lai gan tos bijām paredzējuši pļaut ziemas barībai. Jau aprīļa vidū bijām iesējuši vasarājus, bet pirmo lietu sagaidījām tikai 13. jūnijā. Kas tur varēja izaugt? Vēl sliktāka raža tiem, kuri vasarājus iesēja maijā. Ja jau lemtu par kompensācijām, tās būtu nepieciešamas vismaz par neiegūto vasarāju ražu. Arī pirmais zāles pļāvums ziemas barībai bija trīsreiz mazāks nekā normālos gados.

ANDRIS MUIŽNIEKS, zemnieks Stūrmuižā: - Es nezinu, vai ārkārtas situācija jāizsludina. Sausums ir ietekmējis zālājus - nav atālu. Bet es personīgi nesūdzos, iztieku. Vienīgā grūtība - uzart un sastrādāt zemi. Ja lauksaimniekiem maksātu kompensācijas, protams, neiebilstu.

ILMĀRS KONRĀDS, paju sabiedrības "Lutriņi" vadītājs: - Noteikti valdībai vajadzēja atzīst, ka situācija ir ārkārtēja un ne tikai Latgalē. Ganībās zāles nav, ganām pat krūmos un citās vietās, kur vēl kaut ko govis var sameklēt. Izslaukumi pazeminājušies. Govis badā atstāt nedrīkstam, izēdinām ziemas barību. Jaunie zālāji izdeguši. Ja neuznāks lietus, nevarēsim iesēt ziemājus, jo augsne pārsvarā mālaina un, lai arī uzarta, sastrādāt to nav iespējams. Kompensācijām vajadzētu būt par izdegušiem zālājiem.

MĀRIS GOSTS, Zaņas pagasta zemnieksaimniecības "Kļaviņas" saimnieks: - Neatceros nevienu gadu, kad tik ilgstošs sausums. Nepareizi rīkojās valdība, neizsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Karstums radījis zaudējumus daudzās lauksaimniecības jomās. Izslaukumi samazinājušies uz pusi, jaunie, šopavasar iesētie zālāji izdeguši. Nav sulīgās barības, ko pļaut un izbarot lopiem. Visvairāk kompensācijas būtu nepieciešamas piena lopkopībai. Kas notiks ar nākamā gada graudu ražu? Zemi ziemāju sējai grūti uzart, dilst kalti, lemeši, augsnes sagatavošanai tādos apstākļos ir divkārt lielāks degvielas patēriņš. Ja izdodas uzart, mālainā, smagā augsnē sēt labību nav jēgas - augsne vienos kankāļos, ko nekādi nevar sadrupināt. Vieglākās augsnes ir putekļi vien. Gaidu lietu, lai varētu uz lauka ko darīt. Sausuma sekas jutīs arī nākamgad - lauksaimnieki nesaražos tik daudz piena, graudu.

JĀNIS BERGHOLCS, Rubas pagasta zemnieksaimniecības "Madariņas" saimnieks: - Es daudz sūdzēties nevaru. Grūti klājas tiem, kuriem zālājs izkaltis, nav atālu, nav, ko dot lopiem. Manā saimniecībā ir ļoti labs āboliņa atāls. Vienā lauka galā beidz pļaut, otrā jau atkal ir, ko pļaut. Vienīgi ziemājiem zemi grūti sagatavot. Smagi art, zeme vienos kankāļos. Sausums noteikti ietekmēs rudens sēju. Bet vai jāizsludina ārkārtas situācija, neesmu parliecināts.