Mana nedēļa (10.09.)

LAURA OTTO, Druvas vidusskolas 11. klases skolniece:

- Pagājušā nedēļa sākās ar pirmo skolas dienu, tās noskaņas man atstāja iespaidus visai nedēļai. Prieks bija par bērnu mirdzošajām acīm, bet skumjas par to, ka mēs ne katrs esam latvietis, lai gan tā saucamies. Himnu dziedam dzirdēja tikai skolotāju pusē. Šķiet, ka ir skolēni, kas kaunas dziedāt himnu. Viņi jau nav vainīgi, tas atkarīgs no pieaugušo attieksmes. Valsts himnu nedzied arī izlaidumos. Šī attieksme ir jāmaina.

Šo nedēļu jutu kā gaidās saspringtu. Arī rozentāliešu studijā, kuras dalībniece esmu, vēlētos daudz vairāk strādāt. Apņemšanās pēc vasaras plenēra bija, taču ne vienmēr iznāk tā, kā vēlos. Rozentāliešu izstādē "Klusā daba" pirmo reizi ir arī viens mans darbs, kas daudzkārt labots. Man pašai ne īpaši patīk "klusās dabas", vairāk - abstraktas gleznas, piemēram, Zigurda Poļikova. Šķiet, ka uz to pusi kaut ko uzgleznot varbūt varētu, sākot ar 150. gleznu. Daudz jāmācās, jāstrādā, nedrīkst palaisties slinkumā.

Rudens klāt, pat gaisā jūtama krāsainība. Arī domās. Kādam varbūt tās ir skumjas, ka vasara beidzas, kādam - tādas, kas liek sasparoties. Man patīk pelēkā un zilganā krāsa. Šīs ir debesu un ūdeņu krāsas, "nelec ārā", nevienu netraucē.

Ir tāda sajūta, ka es kāpju vēl nezināmā augstā kalnā, kura virsotne nav redzama. To šoruden īpaši jūtu. Rakstu zinātnisko darbu, kurā pētu senās latviešu rakstu zīmes. Šīs zīmes ļoti daudzi nezina, lai gan tajās viss ir iekodēts, viss ieausts, ieadīts rakstos seģenēs, šallēs, zeķēs. Man ir interesanti šos simbolus pētīt, un, es domāju, interesanti tas būs arī citiem.

Pierakstīja

Valda Deruma