Atbild deputāta kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis

Uz "Saldus Zemes" jautājumiem atbild ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS - apvienības ""Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" deputāta kandidāts, kas Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ierakstīts ar 1. numuru.

Nosauciet trīs prioritātes, kam veltīsiet uzmanību, lai valstī uzlabotu ekonomisko situāciju (kādā veidā tās tiks īstenotas, kāds paredzams ieguvums).

- I. Visu veidu atļautai uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējdarbību un iniciatīvu veicinošas labvēlīgas nodokļu un valsts atbalsta politikas (t.sk. strukturālo fondu līdzekļu piesaiste) nodrošināšana godīgas konkurences apstākļos, kurus rada korupcijas novēršana. Tas sekmēs investīciju pieplūdumu, moderno tehnoloģiju ieviešanu un konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Svarīgi šim pasākumu lokam nodrošināt efektīvu tirgus aizsardzību ar profesionālu un atbildīgu valsts pārvaldes, tajā skaitā VID, muitas, robežsardzes un citu kontrolējošo iestāžu darbību.

II. Jāveicina Latvijas apstākļiem atbilstošas tautsaimniecības nozaru attīstība, neaprobežojoties tikai ar tradicionālo kokapstrādes, pārtikas vai informācijas tehnoloģiju jomām. Būtiska ir konkurētspējīgas produkcijas radīšana Latvijā ar lielu pievienoto vērtību. Maksimāli jāatbalsta jaunāko un ekonomiskāko tehnoloģiju ieviešana. Valstij jāatbalsta pielietojamā zinātne un nākotnes preču un pakalpojumu noieta tirgus pētījumi 15-20 gadu tālai perspektīvai.

III. Tā kā esmu aizsardzības ministrs, uzdrošinos apgalvot, ka Latvijas dalība NATO jūtami paaugstinās ilglaicīgu drošību un stabilitāti, kas ir ļoti nozīmīgs arguments citu valstu uzņēmējiem, investoriem ekonomiskās sadarbības uzsākšanai nesen neatkarību atguvušā valstī Latvijā. Valsts sekmīgā gatavošanās dalībai NATO jau ir veicinājusi pozitīvas informācijas par Latviju izplatīšanu ārpus tās robežām. Tā ir kļuvusi par Latvijas sabiedrības spēju apliecinājumu un atbilstību demokrātiskas un ekonomiski sakārtotas valsts standartam, ir Latvijas kvalitātes zīme Rietumeiropā un citur pasaulē. Tas ir netiešs, taču ļoti nozīmīgs priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības, tās ekonomiskā potenciāla un produkcijas integrācijai pasaules tirgū.

Kādai jābūt mediķu (ārstu, medmāsu) algai, lai krasi samazinātu norēķināšanos aploksnēs? Cik ilgā laikā šādu algu līmeni varētu sasniegt? Vai sāksiet šo jautājumu risināt jūsu ievēlēšanas gadījumā (kā, kur ņemt finansējumu)?

- Atalgojuma skala ārstiem, ņemot vērā pieredzi, kvalifikāciju un citus īpašus nosacījumus, būtu jābūt no 300 - 800 Ls un 150 - 400 Ls mēnesī medmāsām. To reāli iespējams sasniegt dažu gadu laikā, ja efektivizē medicīnisko iestāžu struktūru visā valstī un legalizējot piesaista pretlikumīgos (atalgojums, pateicība, finansējums aploksnēs) medicīnas nozarē apritē esošos līdzekļus. Veselības aprūpe ir saistīta arī ar tehnisko līdzekļu un infrastruktūras atjaunošanu, medikamentu pieejamību un izplatīšanu dažādām pacientu grupām, to maksātspēju. Šeit nepieciešama mērķtiecīga papildus līdzekļu piesaiste.

To, ka man medicīnas joma nav sveša, apliecina manis kā aizsardzības ministra nodrošinātā līdzekļu piešķiršana jauniešu vispārējās veselības pārbaudēm no 16 gadu vecuma. Ir nodrošināta sadarbība ar Katastrofu medicīnas centru, netiek ņemta samaksa par tam sniegtajiem pakalpojumiem (piem., militāro helikopteru izmantošana civilo pacientu transportēšanas gadījumos). Tiek finansēti visi medicīnas pakalpojumi karavīriem no Aizsardzības ministrijas budžeta, izveidots Militārās medicīnas dienests, tiek veikta obligātā dienesta karavīru veselības nostiprināšana (piem., laboti zobi), visu karavīru, zemessargu vakcinācija pret ērču encefalītu utt.

Kā augstāko izglītību iegūt nabadzīgo ģimeņu bērniem, kuru vecāki nevar būt par galvotājiem kredīta saņemšanai, galvojumu nedod arī pašvaldības?

- Jāsakārto augstākās izglītības sistēma, kas izvērsusies par izdevīgu biznesa veidu. Tiek prasītas arvien lielākas studiju maksas. Izglītības sistēmā valda nopietna krīze, kas pēdējo valdību laikā netiek sistēmiski risināta. Orientācija uz augstākās izglītības ieguvi ir jāsāk, jau skolas laikā noskaidrojot jauniešus, kuriem augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanai būs nepieciešams valsts (pašvaldības, tajā skaitā kreditēšanas sistēmas) atbalsts. Kā priekšnoteikumam tā saņemšanai ir jābūt jauniešu un viņu vecāku attieksmei, apņēmībai darba gaitu laikā to atdot. Tātad pašvaldībām, valstij, ieinteresētām ministrijām, lieliem uzņēmumiem un augstskolām kopīgi būtu jārada strukturēti fondi trūcīgu vecāku talantīgu, zinātkāru, mērķtiecīgu bērnu atbalstīšanai. Attīstot šādu pieeju, iespējams nodrošināt pastāvīgu finansu plūsmu, kas rada trūcīgo ģimeņu bērnu izglītošanās iespējas.

Šādu principu jau uz manas iniciatīvas pamata esmu ieviesis militārās izglītības sistēmā, piesaistot studētgribētājus Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Aizsardzības sistēma, saņemot augstāko izglītību ieguvušos speciālistus, sedz kredīta ņēmēja mācību izdevumus augstākās izglītības iegūšanai.

Cik ilgā laikā un ar kādām metodēm iespējams likvidēt alkohola pārdošanas točkas un vērsties pret narkotiku izplatītājiem?

- Alkohola nelegālas tirdzniecības vietām - točkām - ir vēsturiska, sociāla un ekonomiska rakstura izcelsme un noturība. Uzskatu, ka to pastāvēšana ir valsts un pašvaldību policijas, arī VID nolaidīga darba uzskatāms rezultāts. Točku atklāšana ir panākama ar visprimitīvākajām policijas operatīvā darba metodēm. To ilgstoša pastāvēšana norāda uz policijas, finansu dienestu un, protams, arī pašvaldības gribas trūkumu.

Nosauciet trīs konkrētus pasākumus, kas būtu jāveic, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem un tādējādi veicinātu arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī.

- Demogrāfiskās situācijas uzlabošanā nav iespējams veikt pasākumus, kuri spētu strauji, lēcienveidīgi izmainīt esošo situāciju Latvijā. Diemžēl iepriekšējā gadsimta postošo karu, padomju okupācijas un citu sociālo faktoru rezultātā Latvijā iedzīvotāju struktūra ir ļoti smagnēja, ar lielu pensijas vecuma iedzīvotāju skaitu un salīdzinoši mazu jaunās paaudzes īpatsvaru. Tas pie pašreizējā ekonomiskā stāvokļa ir ļoti smags slogs produktīvā vecumā esošai paaudzei.

Nozīmīgākais faktors, kas var veicināt izmaiņas, ir valsts ekonomiskā izaugsme kā labi apmaksātu darba vietu pastāvēšanas priekšnoteikums. Otrais faktors ir uzņēmējdarbības attīstīšana mazpilsētās un lauku apvidos. Trešais - pabalsti. Ir jāmaina to pielietošanas filozofija! Pabalsts skaidrā naudā vai materiālā veidā nodrošināms tikai trūcīgām ģimenēm. Nodrošinātiem ļaudīm jāsaņem nodokļu atvieglojumi proporcionāli to atalgojuma apmēram. Īpaši svarīgi ir strādājošajiem radīt iespējas bērna audzināšanas savienošanai ar profesionālo karjeru.

Kādai, jūsuprāt, būtu jābūt pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai? Vai esat par pašvaldību piespiedu apvienošanu pēc 2004. gada, kad beigsies apvienošanās pēc brīvprātības principa?

- Pašvaldību administratīvās reformas pamatā ir divi pamatprincipi. Efektīva valsts pārvalde, tās izdevumu samazināšana no vienas puses, un no otras puses - pašvaldības pakalpojumi pēc iespējas tuvu iedzīvotāju dzīves un darba vietai. Abas prasības praktiski ir neiespējami savienot. Domāju, ka tās pašvaldības, kuras apvienošanos veikušas brīvprātīgi, būs tikai ieguvējas. Tās, uz kurām saskaņā ar administratīvi teritoriālo reformu var attiekties piespiedu apvienošanās, būs zaudētājas, jo atpalicība būs mērāma gados.

Kuru citu partiju politiķus jūs cienāt?

- Tos, kuri strādā ar patiesu entuziasmu, strādā mērķtiecīgi un nezaudē ideālus pat, ja to partiju līderi ir iestiguši pretrunās pāri matu galiem. Domāju, ka tādu ir daudz, lai gan ne tik daudz!

ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS

Dzimis 1962. gadā, latvietis, precējies.

LR Ministru kabinets, aizsardzības ministrs.

S/o "Latvijas vieglatlētikas savienība" prezidents.

Apvienības ""Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" valdes loceklis un domes loceklis.

Beidzis Latvijas universitāti, ieguvis tiesību maģistra grādu; Aizsardzības vadības un plānošanas institūtu (ASV); Rīgas Politehnisko institūtu, rūpniecības un civilās celtniecības speciālists.

Nekustamie īpašumi un kapitāla daļas: namīpašums Rīgā, Nāras ielā (īpašumā 1/2 domājamās daļas), namīpašums Ventspilī, Dzirnavu ielā; 1987. gada izlaiduma automašīna Rover; parādsaistības 4000 Ls Latvijas unibankā; bezskaidras naudas uzkrājumi bankā 1100 Ls.