Atbild deputāta kandidāts Andris Bērziņš

Uz "Saldus Zemes" jautājumiem atbild ANDRIS BĒRZIŅŠ - savienības "Latvijas ceļš" deputāta kandidāts, kas Kurzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ierakstīts ar 1. numuru.

Nosauciet trīs prioritātes, kam veltīsiet uzmanību, lai valstī uzlabotu ekonomisko situāciju (kādā veidā tās tiks īstenotas, kāds paredzams ieguvums).

- Prioritāte, pirmkārt, būs uzņēmējdarbības attīstības nacionālās programmas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam izstrādāšana un īstenošana. Programmā tiks paredzēti valsts atbalsta instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto Eiropas Savienībā (subsīdijas, dotācijas, valsts garantijas). Mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā ir 99 procenti, tāpēc to attīstība radīs jaunas darba vietas, ienākumus tur strādājošajiem, kā arī valsts un pašvaldību budžetiem.

Otrkārt, nepieciešams turpināt nodokļu samazināšanu. Vēl pavisam nesen lēmums līdz 2004. gadam pakāpeniski samazināt uzņēmumu ienākumu nodokli līdz 15% šķita revolucionārs. Tomēr Krievijas valdības noteiktā 13% nodokļa likme rosina mūs plānot pazeminājumu līdz 12 vai pat 10%. Tas ieinteresēs uzņēmējus plašiem kapitālieguldījumiem. Nekustamā īpašuma nodokli samazināsim līdz 1 procentam 2004. gadā. Panāksim to, ka VID savlaicīgi atmaksā PVN priekšnodokli.

Treškārt, jāpieņem un jārealizē Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programma lauku iedzīvotājiem. Ar tās palīdzību risināsim nodarbinātības problēmu laukos. Programmu mēs jau sākam skatīt Ministru kabinetā. Uzskatu, ka vēl šogad tur jāiegulda apmēram 10 miljoni latu no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem.

Kādai jābūt mediķu (ārstu, medmāsu) algai, lai krasi samazinātu norēķināšanos aploksnēs? Cik ilgā laikā šādu algu līmeni varētu sasniegt? Vai sāksiet šo jautājumu risināt jūsu ievēlēšanas gadījumā (kā, kur ņemt finansējumu)?

- Veselības aprūpe ir vienīgā nozare valstī, kurai pēdējo sešu gadu laikā budžets ir dubultojies. Diemžēl līdz šim tas ir vāji atspoguļojies mediķu algu pieaugumā, bet nauda tērēta citiem mērķiem. Arī nākamajos gados, ja netiks nobremzēta tautsaimniecības attīstība, budžeta pieaugums dos iespēju palielināt finansējumu veselības aprūpei, kurā nepieciešams iezīmēt to līdzekļu daļu, kas jāizlieto algu paaugstinājumam.

Taču es esmu pārliecināts, ka tikai ar algu paaugstināšanu vien nav iespējams izskaust "aploksnīšu" problēmu. Nepieciešams precīzi noteikt, kādus pakalpojumus cilvēkam ir tiesības saņemt par valsts budžeta līdzekļiem un kurus pakalpojumus ārstniecības iestādes drīkst sniegt par līdzdalības maksājumiem. Visiem iekasētajiem līdzekļiem legāli jānonāk slimnīcu kasēs. Maksas pieprasīšana "aploksnītēs" ir nelikumīga, tāpēc tiesību sargājošajām iestādēm stingrāk jāvēršas pret šādiem gadījumiem.

Kā augstāko izglītību iegūt nabadzīgo ģimeņu bērniem, kuru vecāki nevar būt par galvotājiem kredīta saņemšanai, galvojumu nedod arī pašvaldība?

- Vietu skaits augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta, nesamazinās, bet, lai gan ne tik strauji, kā gribētos, palielinās. Tāpēc ikvienam bērnam ir iespēja labi mācīties, lai augstskolā iegūtu vietu budžeta grupā. Otra iespēja ir ievēlēt tādas pašvaldības, kas izprot izglītības nozīmi un dod galvojumus kredītu saņemšanai. Iespējams - pirms tam ar jauno cilvēku noslēdzot līgumu, ka pēc augstskolas beigšanas viņš noteiktu laiku nostrādās attiecīgajā pašvaldībā.

Cik ilgā laikā un ar kādām metodēm iespējams likvidēt alkohola pārdošanas točkas un kā vērsties pret narkotiku izplatītājiem?

- Cīņu pret nelegālo alkohola pārdošanu iespējams uzlabot, ja labāk un aktīvāk šajā jautājumā strādās valsts un pašvaldību policija. Līdz šim pārāk maz narkotiku tiek aizturēts uz robežas. Nepieciešams panākt, lai šī "prece" iespējami maz nonāk nelegālajā tirgū. Atbalstu sodu palielināšanu tirgoņiem.

Nosauciet trīs konkrētus pasākumus (minot arī, kur tiks ņemta nauda to īstenošanai), kas būtu jāveic, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem un tādējādi veicinātu arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī?

- Lai uzlabotos demogrāfiskā situācija valstī, ir jāturpina pozitīvās tendences ekonomikā, kuras aizsāka šī valdība. Pretējā gadījumā nav iedomājama iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanās un labklājība. Ir zināms, ka cilvēki domā par bērniem, kad ir droši un pārliecināti par rītdienu, tāpēc jāpabeidz Latvijas iestāšanās ES un NATO. Perspektīvā, palielinoties valsts budžeta iespējām, jāpalielina atbalsts ģimenēm ar bērniem, veicinot arī pašvaldību līdzdalību mērķtiecīgas palīdzības sniegšanā.

Kādai, jūsuprāt, būtu jābūt pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai? Vai esat par pašvaldību piespiedu apvienošanu pēc 2004. gada, kad beigsies to apvienošanās pēc brīvprātības principa?

- Esmu kategoriski pret pašvaldību piespiedu apvienošanos. Pašvaldībām saskaņā ar likumu ir visas iespējas brīvprātīgi pabeigt apvienošanos līdz 2005. gada pavasarim.

Kuru citu partiju politiķus jūs cienāt?

- Politikā esmu centies ar cieņu izturēties pret visiem oponentiem, kuri ir Latvijas patrioti un savā darbībā nepārkāpj ētikas principus.

ANDRIS BĒRZIŅŠ

Dzimis 1951. gadā, latvietis, precējies.

LR Ministru kabinets, ministru prezidents.

Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidents.

Savienības "Latvijas ceļš" priekšsēdētājs.

Beidzis Latvijas Valsts universitāti; vēsture.

Nekustamie īpašumi un kapitāla daļas: garāža kooperatīvā Ogrē (kopīpašums); 415 m² zeme Jūrmalā, Ogres ielā (kopīpašums); 62,6 ha zemes Madonas rajona Mētrienas pagastā; 26,5 ha zemes Alūksnes rajona Liepnas pagastā; 1996. gada izlaiduma automašīna Honda Civic; puse vasarnīcas Jūrmalā, Ogres ielā (nomā); karte Hansabankā - 1577 Ls; depozīts 20 000 Ls Unibankā; 56,4 sertifikāti.