Biogrāfijas vietā - krimināllieta

Krimināllieta, kuru ierosināja sakarā ar Ingas* nāvi, nebija īpaši sarežģīta, tāpēc arī liecību un dokumentu mapīte, kas tika iesniegta tiesai, nav īpaši bieza. Tomēr rodas iespaids - šie vāki bezmaz vienīgie glabās atmiņas par Ingu. Un vēl arī Vairis, kas turpmākos gadus pavadīs cietumā.

Bet dokumenti mapē ir bezkaislīgi. Tiem nerūp sapņi, raksturs, smieklu tembrs vai mīļākā krāsa. Un pati mape iekārtota tikai tādēļ, ka Inga mirusi. "Sieviešu kārtas līķis, pareizas ķermeņa uzbūves, mērena barojuma, ap 164 cm garumā. Līķis pēc taustes auksts..." - tāds ir Ingas raksturojums. Un pēcnāves fotogrāfijas - ar neskaitāmiem zilumiem klātu ķermeni, uzburbušu, sadauzītu seju, tā varētu būt gan sešdesmitgadīga, gan teju trīsdesmitgadīga - kā Inga - sieviete.

Aizved no metāllūžņu laukuma

Maija sākumā naktī uz ātro palīdzību piezvanīja kāds vīrietis un lūdza atbraukt uz metāllūžņu pieņemšanas punktu Saldus nomalē - viņš pagalmā esot atradis savu bijušo draudzeni guļam, un pa muti viņai tekot asinis.

"Kad es iegāju mājā, ieraudzīju sievieti gultā apsegtu. Kad pavilku segu, redzēju, ka sieviete ir galīgi kaila, bezsamaņas stāvoklī, pa muti tecēja asinis. Uz ķermeņa bija daudz zilumu, bet tie izskatījās iepriekš iegūti. Svaigi zilumi izskatījās uz muguras un zem abām acīm," liecināja ātrās palīdzības feldšere.

Inga tika nogādāta slimnīcā, bet glābt viņu neizdevās. Nākamās dienas pēcpusdienā viņa mira. Krimināllietai pievienotajā galīgajā klīniskajā diagnozē teikts: "Smadzeņu sasitums ar asinsizplūdumiem. Galvas sasitums. Augšžokļa lūzums. Daudzi ķermeņa sasitumi ar asinsizplūdumiem." Summējot sīki uzskaitītos zilumus un nobrāzumus, iznāk, ka Inga mirusi ar 8 asinsizplūdumiem, nobrāzumiem un pušumiem uz sejas un galvas un 23 līdzīgām traumām uz pārējā ķermeņa.

Sākumā slēpj, ka sitis

Tūlīt pēc ātrajiem uz notikuma vietu atbrauca arī policija. Inspektors, kas skaidroja lietas apstākļus, nopratinājis arī palīdzības saucēju - metāllūžņu uzpirkšanas punkta darbinieku Vairi, kas sagaidījis mediķus, palīdzējis Ingu aiznest uz mašīnu un izskatījies ļoti noraizējies par sievieti.

"Aptaujājot [Vairi] uzzināju, ka [Inga] kritusi, jo bijusi piedzērusies un iepriekš iegūtos zilumus, iespējams, ieguvusi, dzerot kopā ar kādu citu vīrieti," teikts policista atskaitē.

Otrā dienā Vairis arī apciemojis Ingu slimnīcā, taču viņas stāvoklis ir kritisks, viņa guļ bezsamaņā. Nākamajās pratināšanās viņš jau daudz vaļsirdīgāk stāsta par savām attiecībām ar bojā gājušo un arī par konfliktu, kas izcēlies tonakt.

Aizbrauca pēc suņu barības

Pamazām, policijai aptaujājot Vaira un Ingas paziņas un restaurējot Ingas gaitas viņas dzīves pēdējās dienās, rodas priekšstats par viņas dzīvesveidu un ceļu uz baiso likteni - tikt nosistai nomaļā būcenī.

"Pirms divām nedēļām es biju iedevis Ingai trīs latus, lai nopērk sunim barību un aizved uz Striķiem. Kopš tā laika es viņu vairs nebiju redzējis," - nopratināšanā stāsta Vairis. Viņš kopā ar Ingu bija nodzīvojis apmēram pusotru gadu un apgalvo - "vienmēr viņai braucu pakaļ, kad viņa bija kaut kur aizklīdusi alkohola lietošanas dēļ."

"...viņa bija paģiraina un gribēja iedzert. Teica, ka neesot bijusi kādas trīs dienas mājās, kaut kur dzērusi," - liecina kāds 8 reizes tiesāts pudeles brālis.

"Kopā ar draudzenēm nopirkām divas odekolona pudeles un pie skolēnu nama izdzērām," - kopīgās gaitas atceras kāda "draudzene". Cita dzirdējusi baumas, ka Inga tikusi sista, diedelējot alkoholu.

Aprīļa pēdējās naktis Inga bija nakšņojusi pie kāda vīrieša, kas acīmredzot spēja sagādāt pietiekami daudz dzeramā. Vienam no kompānijas radās doma pārdot metāllūžņus, lai būtu, par ko iedzert, un viņi nolēma vest metālu pie Vaira. Kāda no Vaira un Ingas kopējām paziņām, kas arī brauca līdzi nodot metāllūžņus, esot teikusi Vairim - ja viņš grib satikt savu sievieti, lai brauc kopā ar viņiem. To viņš arī izdarījis un jau krietni sadzērušos Ingu atvedis pie sevis uz savu darbavietu. Vēlāk, uzdzīves gaitā (tā ilgusi dienu un nakti ar īsiem snaudas brīžiem) "kopīgā paziņa" vēlreiz aizbraukusi uz Vaira "kantori" un ieraudzījusi Ingu kailu guļam gultā ar piepampušu labo aci. Inga esot žēlojusies, ka jau dabūjusi no Vaira pa acīm. Taču paziņa mierinājusi - ja jau esot līdz gultai tikuši, sliktākais ir garām.

Labs vīrietis, odekolonu nežēlo

Vakaru līdz ātrās palīdzības izsaukšanai krimināllietā varēja attēlot tikai Vairis:

"Atbraucām un sākām runāt, kur viņa visas dienas bijusi un par to, ka viņai ir amorāls dzīvesveids. Viņa stāstīja, ka ir gulējusi ar vairākiem vīriešiem. Es kļuvu greizsirdīgs, jo es viņu uzturu jau pusotru gadu, kā arī devu naudu viņas bērnam. Meitene arī man vairākas reizes zvanīja un interesējās, kur ir māte. Inga sāka psihot, "ārdīties". Es viņai iesitu vairākas reizes pa seju."

Inga nepārtraukti prasījusi alkoholu, bet, kad Vairis beidzot atsacījies dot, sākusi trakot, uzbrukusi viņam, dažādi apvainojusi.

Tos vārdus, kuru dēļ zaudējis savaldīšanos, Vairis atkārto tikai pēc vairākām nopratināšanām. Acīmredzot vīrieša pašcieņai tas bijis pārlieks pārbaudījums.

"Viņa teica, ka B. nežēlo viņai odekolonu un arī gultā esot labāks. (..) Inga atvēzējās ar roku, lai it kā man sistu, un tad es saķēru viņu un ar grūdienu sviedu ārā no istabas. Viņa aizlidoja un krītot ar galvu atsitās pret gultas dzelzs galu."

Pati izvēlējusies savu likteni

Arī Vairis nav nekāds paraugvīrietis, taču ne darbavietā, ne dzīvesvietas pašvaldībā viņu neraksturo kā agresīvu, nesavaldīgu vai nežēlīgu. Viņš vairākas reizes tiesāts - par zādzībām un automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, un arī tagad tika tiesāts nedzēstas sodāmības laikā, kas uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli. Vairis ir atzīts par alkoholiķi, taču centies pret to cīnīties - viņam iešūta ampula, un, paša vārdiem runājot, viņš trīs gadus nedzēris vispār, bet tagad - reti.

"Nevaru atrast mieru, jo es Ingu mīlēju un negribēju viņai nodarīt ļaunu," Vairis liecina tiesā.

Jā, tiesas protokols ir vienīgais, kur par jaunās sievietes ātri paskrējušo mūžu minēts arī kāds siltāks vārds.

"Inga skolā labi mācījās, bet sastapa vīrieti, un 17 gados viņai piedzima meita," tiesā stāstīja viņas māsa. "Nesagaidīja bērna tēvu pārnākam no armijas, sametās kopā ar kādu citu, kurš dzēra. Tā māsa sāka grimt, pēdējā laikā dzēra ļoti stipri. Vairis mēģināja viņu atturēt no alkohola, bet viņa darīja, ko gribēja. Zināmā mērā māsa bija vainīga pie notikušā..."

Tiesas spriedums - atzīt Vairi par vainīgu Krimināllikuma 125. panta 3. daļā paredzētā nozieguma - tīšā smaga miesas bojājuma nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei - izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un policijas kontroli uz 1 gadu, soda izciešanu uzsākot slēgtā cietumā.

Tas arī ir pēdējais dokuments visbagātīgākajā materiālu apkopojumā par Ingu.

* - krimināllietā iesaistīto personu vārdi ir mainīti