Skolotājiem atlaižu nebūs, galvenais - kvalitātes jautājums

"Manuprāt, tagad skolotāju aiziešana no skolas ir apturēta. Viņi vēlas atgriezties, pat konkurēt izglītībā," - "Saldus Zemei" intervijā sacīja izglītības un zinātnes ministrs KĀRLIS GREIŠKALNS.

"Vairāk vai mazāk skolotājus var pat apskaust, jo viņi ir nodrošināti. Protams, paaugstinot algas, jāprasa pretī kvalitāte, kvalitāte, kvalitāte."

Kādi galvenie jaunumi šogad izglītībā?

"Sākas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība. Domāju, ka tas ir būtisks solis, kas sperts pretī kvalitatīvai izglītībai.

Ir gan izskanējis viedoklis, ka tā ierobežo bērnību, bet... lauku mājā bērnam nav šīs skaistās bērnības. Bērnudārzā vai skolā programmas piedāvā rotaļas un spēles, kontaktēšanos un personības veidošanu, un tās bērnību papildina pozitīvi, bērnu atraisa. Lauku mājā tādu atraisītību bērns nevar panākt.

Manā rīcībā nav neviena piemēra, ka kādā Eiropas valstī negatavotu piecgadīgos, sešgadīgos bērnus mācībām skolā.

Kādi bērni sanāca 1. klasē? Viņus nosacīti varētu dalīt trijās grupās - tie, kuri no bērnudārziem; tie, kuri no mājām un vecmāmiņām; un no ielas. Kamēr skolotāja strādāja ar tiem, kuri no ielas, pa to laiku "pazuda" tie, kuri jau bija sagatavoti attiecīgā līmenī. Ar šo lēmumu un tā izpildi mēs līdzsvarosim izglītības pakāpi, lai 1. klasē jau varētu runāt par izglītības iemaņu, zināšanu kaut kādiem sasniegumiem un rezultātiem."

Kā strādā ministrijas kolektīvs, kā tiek apspriesti lēmumi?

"Kad stājos amatā, bija mazliet savādāk nekā šodien. Izglītības un zinātnes ministrijā katrs departaments veica savu funkciju, un to darbība bija vairāk vai mazāk vertikāla, bet pavisam maz - horizontāla. Pēdējos gados ir izdevies darbu sakārtot tā, lai būtu horizontāla sasaiste visiem departamentiem. Jo katrs departaments viens otru papildina - funkcijas var tikt izpildītas, ja tās pārzina, teiksim, gan vispārējās izglītības departaments, gan augstākās izglītības departaments, gan profesionālās izglītības departaments. Katrs par sevi funkcijas nepilda, tās pilda kopumā.

Mūsu nozare ir plaša - no piecgadīgā līdz zinātniekam. Visas sastāvdaļas jāmēģina sasaistīt - lai viena otru papildinātu, būtu atbildīgas un gādātu arī par apakšējo struktūru."

Pagājušajā mācību gadā ministrijas darba grupa strādāja pie jaunas programmas izveidošanas mākslas, kultūras un reliģijas vēstures mācīšanā. Kā tai sokas?

"Darba grupa tika izveidota ar domu - ka visus jūsu minētos jautājumus, vēl - veselības mācību jāmāk priekšmetu skolotājiem saistīt ar savu priekšmetu, lai nebūtu atsevišķas stundas stundu plānā. Skolotājam jāprot savā mācību priekšmetā bērnu informēt, lai pēc tam tas varētu vērtēt. Darba grupa nepieciešama, lai pārrunātu metodiku.

Ir izstrādāti jaunie mācību priekšmetu standarti, kas pavasarī tika prezentēti direktoru konferencēs. Tagad tie ir skolās un līdz nākamā gada martam tiek apspriesti. Saņemsim skolotāju ieteikumus, vērtējumus, un pēc tam jaunie mācību standarti gan sociālās zinībās, gan citos mācību priekšmetos tiks pieņemti. Jāpiebilst - tos neizstrādā ministrijas ierēdņi, bet gan profesionāļi, praktiķi, augstskolu pasniedzēji.

Ir mānīgs ieskats - ka izglītības ministrijas ierēdņi izstrādā, piemēram, eksāmenu jautājumus. Sabiedrība pārmet - kāpēc tik grūti uzdevumi matemātikā vai angļu valodā? Bet tos veidojuši 700, vairāk skolotāju, kas pieaicināti no visiem reģioniem un Izglītības un satura eksaminācijas centrā darbojas, nosaka pakāpes, pēc tam salīdzina."

Skolotājam jābūt ļoti prasmīgam un gudram - jo viņam vienlaikus jābūt arī psihologam...

"Jā, protams. Augstskolā mācās psiholoģiju, saskarsmes kultūru, ētiku. Šīs zināšanas ir jāpielieto praksē. Bet izglītības prasības ir mainījušās par 180 grādiem, salīdzinot ar 80. gadu beigām. Jo tad priekšmeta skolotājs bija vienīgais informācijas nesējs. Šodien viņš nav vienīgais, tāpēc viņam jāorientējas daudzos jautājumos, jābūt skolēna sabiedrotajam un jāpalīdz izšķirot lielo informācijas gūzmu. Izmainījusies metodika. Varētu teikt - skolotājs skolēniem ir komandas biedrs."

Izglītības satura reformas rezultātā 2004. gadā samazināsies stundu skaits, tāpēc saglabāsies situācija, ka viens skolotājs māca vairākus mācību priekšmetus. Vai tiešām katrā mācībā viņam nepieciešama augstākā speciālā izglītība?

"Ir izstrādāti noteikumi, ka skolotājam ir jābūt augstākajai pedagoģiskajai izglītībai. Ja viņš vēlas mācīt kādu citu priekšmetu, tad apgūst papildspecialitāti - mācās noteiktu stundu skaitu, iegūst sertifikātu, kas dod tiesības mācīt arī otru priekšmetu. Nav jāmācās otrā augstskolā.

Zinu piemēru, kad sporta skolotājs braukāja uz trim skoliņām, lai varētu "salasīt" stundu likmi. Pēc tam viņš izmācījās informātiku un tagad strādā vienā skolā. Protams, pastāv psiholoģiska problēma - jākonkurē ar savu kolēģi."

Arī interešu izglītības skolotājiem obligāta augstākā izglītība?

"Protams, - jo valsts apmaksā programmas, ko pretstatām dažādām ietekmēm - smēķēšanai, alkoholismam, narkomānijai. Jo vairāk bērnus iesaistīsim aktīvās nodarbībās, jo labākus rezultātus gūsim. Interešu izglītība ir īpaša izglītošana, un nevar atnākt labs futbola spēlētājs bez pedagoģiskās izglītības un mācīt bērnus tikai tāpēc, ka pats prot labi spēlēt futbolu. Ir jābūt pedagoģiskām vai psiholoģiskām un citām iemaņām, un tās ir tikai tad, ja skolotājs pats ir izglītojies."

Salīdzinoši zemā atalgojuma dēļ jaunu pedagogu interešu izglītībā nav daudz. Vairāk ir cilvēku pirmspensijas vecumā...

"Man ir savādāks viedoklis... Es labi pārzinu situāciju Valmieras rajonā. Tur bija deju kolektīvs "Gauja", un visu paaudžu dejotāji tagad strādā kādā no skolām. Tāpēc nevar teikt, ka jaunie nenāk. Viņi nāk, bet ir jābūt priekšnoteikumam, ka skolas vadība nodrošina darbu. Nevar deju skolotāju pasaukt tikai uz dažām stundām.

Izglītības prasību ziņā atlaižu nebūs, noteikti. Kāpēc pirms pensijas nebūtu jāmācās? Manā rīcībā nav tādas informācijas, ka kāds sagaidītu pensijas vecumu un aizietu pensijā. Katrā gadījumā - administrācijai jādomā par jaunu skolotāju ienākšanu, bet es nezinu, vai vecie viņus tur ielaidīs.

Esam nodrošinājuši mehānismu, kā pagastu skolām piesaistīt skolotājus. Līdz decembrim skolas vadībai jāpiesaka Izglītības pārvaldē, kāda priekšmeta skolotājs skolā būs vajadzīgs nākamajā mācību gadā. Izglītības pārvalde ziņas nosūta mums, mēs - Studiju fondam. Tas slēdz līgumu ar pašvaldību. Ir divi priekšnoteikumi - skolai jānodrošina ne mazāk kā 21 stunda, pašvaldībai - minimālie sadzīves apstākļi. Kad skolotājs gadu nostrādājis, skolas vadība uzraksta izziņu, ka viņš ir nostrādājis, un valsts dzēš viņam kredītu vienu gadu. Ja viņš maina skolu, kredītu turpina dzēst no savas algas."

Vai otrās specialitātes iegūšanai skolotāji nevarētu saņemt valsts garantētu kredītu, jo daudzās šo skolotāju ģimenēs arī bērni ir studenti?

"Jau šodien kredītu var saņemt, ir arī kredīta dzēšanas mehānismi.

Ir arī zināms par papildu kursiem, kuros var iegūt otro izglītību, tos palīdz organizēt ministrija. Piemēram, Skolotāju tālākizglītības fonds 2001. gadā ir kompensējis studiju maksu 2761 pedagogam. Valsts atbalsts tālākizglītības kursu organizēšanai ir aptuveni 70 000 latu - tā ka nevar teikt, ka pedagogam no savas kabatas jāmaksā par otras specialitātes iegūšanu.

1994. - 96. gadā skolā ienāca daudz citu specialitāšu cilvēku bez pedagoģiskās izglītības. Viņiem jāiegūst pedagoģiskā izglītība kursos, tad var turpināt strādāt. Kuri ir astoņus gadus nostrādājuši, pēc noteikta stundu skaita kursu beigšanas viņu kvalifikācija tiek pielīdzināta pedagoģiskai izglītībai."

Skolotāji vēlētos, ka par nākamā gada programmām augstskolas informē jau rudenī, jo, tikai pavasarī uzzinot, vairs nav iespējams sakrāt mācību naudu.

"Visas augstskolas, īpaši - reģionālās, ir ieinteresētas palīdzēt iegūt otro izglītību, jo šādi tās pelna sav iztiku. Ir jāinteresējas."

No klases uz klasi tiek pārcelti skolēni ar vāju vērtējumu. Vai nebūtu laiks domāt par speciālu programmu mazāk spējīgiem skolēniem jau pamatskolā?

"Mans viedoklis - ka ar nepietiekamu vērtējumu noteikti nav jāpārceļ no klases uz klasi. Likumdošanā esam iesnieguši grozījumus - ka jāpanāk vienošanās ar vecākiem - pārcelt skolēnu vai nē.

Esmu pārliecināts, ka, 6. klasi beidzot, visās skolās var izvērtēt bērna zināšanas, prasmes un viņa spējas, tāpēc - kuri spējīgi ātri apgūt, jāvirza akadēmiskās izglītības virzienā uz vidusskolu vai ģimnāziju, bet tie, kuriem grūtības, jāvirza uz arodizglītību. Bet ar tādu domu, ka profesionālās izglītības ceļš ir garāks un kādā punktā ar otru atzaru savienosies. Šī jaunā programma izstrādājama un apgūstama skolā. Līdz ar to arī amatu mācības stundas atgūtu prestižu, kura šodien nav tikai tāpēc, ka nav materiāli tehniskās bāzes. Nebūtu pareizi arī atstāt skolēnu uz otro vai trešo gadu, bet jārada apstākļi, lai varētu bērnu virzīt - akadēmiskās vai arodizglītības virzienā.

Šodien gan ir ļoti nepietiekama materiāli tehniskā bāze visās skolās, un, protams, valstij jādomā par to, lai kopā ar pašvaldībām šo bāzi nostiprinātu un nebūtu pie pagājušā gadsimta skrūvbeņķiem jāstrādā ar slapju koku un neasu ēveli. Audzēkņiem ir jāiedod prasmes - lai tad, kad sāksies brīva darbaspēka kustība Eiropas Savienības līmenī, nebūtu lielu problēmu."

Bērnudārzu audzinātājas, salīdzinot ar skolotājām, ir sliktākā situācijā - strādā tikai sezonu, pēc tam no darba tiek atlaistas, vēl pēc mēneša saņem bezdarbnieka pabalstu. Viņām nav tik gara atvaļinājuma, kā skolotājiem, bērnudārzi ir sliktāk materiāli nodrošināti...

"Starp tiem pedagogiem, kuri realizē izglītības programmu, izglīto kontaktnodarbībās, un vispārizglītojošo skolu skolotājiem nav nekādas atšķirības - viņiem maksā tādas pašas algas kā skolotājiem. Tikai viena nianse - šim pedagogam ir 0,8 likmes, nevis pilna likme. Tāpēc, ka īsākas kontaktstundas.

Bērnudārza audzinātāju pieņem pašvaldība, algu maksā pašvaldība, un pamatā audzinātāja veic aprūpes funkciju. Vai audzinātāju algas atšķiras no pedagogu algām, vai ir pietiekams materiālais nodrošinājums - tā ir pašvaldības kompetence, iespējas, vēlme. Dažādās pašvaldībās situācija ir dažāda.

Piecgadīgo, sešgadīgo programmas realizācija ir sarežģītāka, jo bērni katru dienu jāatved no pagasta uz centru, kur programmu realizē, un jāaizved mājās. No 2004. gada ar investīciju programmu esam paredzējuši autobusus pašvaldībām bērnu pārvadāšanai. Secību, kādā autobusus saņems, noteiks rajona padome - kurš pagasts pirmais, kurš otrais..."

Kādas izmaiņas sagaida internātskolas?

"Tagad ir sakārtota pamatizglītība un vidējā izglītība, bet arodskolas, profesionāli tehniskās skolas, internātskolas, speciālās skolas vēl jāsakārto. Bērns šajās skolās atrodas 24 stundas, tāpēc jāpāriet uz programmu apmācības veidu arī pēc stundām, no pulksten 14, 15. No piecelšanās brīža līdz naktsmieram bērnam jāstrādā pedagoga vadībā.

Speciālo skolu sistēma jāsakārto tā, lai skolēniem būtu iespēja iegūt arodu, nevis dzīvē jābalstās tikai uz pabalstu sistēmu. Varētu būt runa par finansējumu sociālo ģimeņu bērniem - tā gan ir aprūpes, nevis izglītošanas joma. Mēs vienādi maksājam skolēnam, neatkarīgi, no kādas ģimenes viņš ir, bet aprūpes daļai internātskolās nākamajā gadā esam ieplānojuši 89 latus uz bērnu."

Kāda ir interešu izglītības virzība - vai tikai profesionālajā virzienā?

"Interešu izglītība, pirmkārt, tas ir veselības garants. Vienalga, vai bērns dejo, dzied vai sporto. Nevar būt situācija, ka 17 gadus veca meitene ārstam lūdz medikamentus veselības uzlabošanai. Mums ir nepietiekama fiziskā sagatavotība. Sporta stundas ir precīzi jārealizē, un nevar būt, ka tajās stāsta par olimpiskiem čempioniem un nesporto, vai mūzikas stundās nedzied, bet runā par komponistiem.

Katram bērniņam šūpulī ir ielikts kāds talants, un to jau sagatavošanā sāk ievērot. Jo kvalitatīvāka šī talanta attīstība un izglītošana, jo plašāks veidojas apvārsnis skolēnam un konkurētspējīgāks ir cilvēks. Tādēļ profesionālā virzība nepieciešama."

Vai skolēnu sabiedriskajām organizācijām nav iespējams papildu finansējums? Ar atsevišķu projektu naudu ir grūti pastāvēt un attīstīties - gaidas uz starptautiskām nometnēm aizbraukt nevar, ja jaunsargus neatbalstītu zemessardze, arī necik nesasniegtu...

"Atbalstam ir jābūt, bet - lai organizācijas pierāda, uz ko spējīgas, ka prot darboties, izstrādāt programmas. Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā ir speciāla programma sabiedriskajām organizācijām, un pagājušajā gadā "Bērnu un jauniešu sabiedrisko organizāciju atbalsta programmā" tika finansēti 93 projekti, kam centrs piešķīra 29 tūkstošus latu. It kā nav daudz, bet nevar apgalvot, ka valsts šīs organizācijas neatbalsta."

Ārpusstundu pasākumi nedrīkst traucēt mācības. Kā motivēt skolotājus strādāt brīvdienās? Varbūt šādi pasākumi - konkursi, skates - nav nepieciešami?

"Mans piedāvājums - visiem nav obligāti jābrauc uz rajona centru. Ir rajoni un pašvaldības, kuras rajona pasākumus organizē dažādās vietās - vienreiz vienā skolā, citreiz - citā. Arī mācību priekšmetu olimpiādes var notikt katrā no skolām, it īpaši - vidusskolā vai ģimnāzijā.

Sporta sacensības nav jārīko tikai rajona centrā, bet arī citās vietās, kur ir atbilstoša bāze. Tāpat valsts sacensībām nav jānotiek tikai Rīgā, kur, teiksim, no Rubas brauc skolēns, noskrien 60 metrus 7 - 8 sekundēs un brauc atpakaļ. Šāda organizācija ir aplama.

Sistēma tiek sakārtota, vienlaikus tiek licencētas un akreditētas sporta skolas. To programmas tiks pakārtotas tā, ka nebūs tikai lielās sacensības vien."

Jūsu novēlējums visiem, kas ar skolu saistīti.

"Vecākiem novēlu, lai viņiem pietiktu spēka un vēlēšanās iegriezties iespējami bieži bērna skolā. Pretējā gadījumā viņi nesaņem informāciju, kas jāuzzina. Klašu audzinātājiem novēlu, lai pārliecina savu klašu bērnus, ka viņu mammām un tētiem ir jāierodas skolā. Ja bērns gribēs, tad arī vecāki būs skolā. Skolēniem - lai viņi saprot, ka tikai caur izglītību var izrauties, iegūt labklājību un atrast savu vietu. Skolotājiem (par viņiem ir daudz domāts) - viņiem savs prestižs ir jāpaaugstina, jo vecāki vedīs savus bērnus uz to skolu, kurai būs augstas kvalitātes prestižs. Skolotājiem par to ir jārūpējas."