Ugunsdzēsēji rezumē sadarbību ar somiem

Pagājušajā nedēļā punkts tika pielikts Saldus rajona padomes un VUGD Saldus nodaļas sešu gadu sadarbībai ar Somijas Iekšlietu ministrijas Glābšanas departamentu.

Uz sadarbības noslēguma semināru Saldū bija ieradušies gan Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), gan Somijas Iekšlietu ministrijas Glābšanas departamenta pārstāvji, gan arī mūsu rajona ugunsdzēsēji un pašvaldību darbinieki.

Atceras pirmsākumus

"1992. gadā Latvija lūdza mūsu palīdzību mežu ugunsgrēku dzēšanā. Tas arī bija pats sākums mūsu sadarbībai," atgādināja Somijas glābšanas departamenta priekšnieks Pentti Partanens. Bet Latvijas VUGD priekšnieks Aivars Straume aicināja atcerēties 1993. gadu, kad latviešu delegācija pirmo reizi ieradās Somijā un tur iepazinās ar glābšanas dienesta darbību: "Glābšanas darbi mums bija jaunums. Mēs tolaik dzēsām tikai ugunsgrēkus."

Sākusies valstiskā līmenī, šī abu valstu sadarbība ātri vien gāja dziļumā un attīstījās vienā no Latvijas pašvaldībām. Kāpēc somi rajona mācību centra izveidei izvēlējās tieši Saldus rajonu?

"Aiz pārsteiguma," joko Sarmīte Ozoliņa, Saldus rajona padomes padomniece ārējās sadarbības jautājumos. Un nopietni turpina: "Pēc Somijas un Latvijas Iekšlietu ministrijas sadarbības līguma noslēgšanas 1996. gadā somi bija paredzējuši finansēt 5 projektus. Pašvaldības tika aicinātas tos iesniegt. Mūsējo izvēlējās, iespējams, aiz pārsteiguma - kāpēc pašvaldība tā rūpējas par ugunsdzēsību un glābšanu? Mums šķita, ka šī joma rajonā ir nesakārtota. Bija nopietna situācijas izpēte, izveidojām darba grupu, izstrādājām sadarbības plānu."

"Brīdī, kad sākās izpētes projekts, mūsu pagastos bija 16 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas. Varbūt tieši tāpēc somi izvēlējās Saldus rajonu," min VUGD Saldus nodaļas priekšnieks Māris Griguts. "Kad 1996. gadā pārtapām par glābšanas dienestu, nebija viegli - trūka zināšanu, nebija aprīkojuma. Esmu patiesi laimīgs un gandarīts par toreiz rasto iespēju attīstīt mūsu dienestu Saldū un Latvijā."

Sadarbības pirmsākumā par rajona padomes priekšsēdētāju strādāja Zigmunds Georgs Fīrers, un tas ir arī viņa nopelns, ka projektiem bija veiksmīgs turpinājums.

Projekti realizējas

Sadarbības pirmajā posmā kopā ar somu kolēģiem tika apzināti 10 riska faktori Saldus rajonā, tika izstrādāti brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācību plāni, pārskatīts ugunsdzēsēju transports un aprīkojums lauku pašvaldībās.

Otrajā posmā tika organizēti 6 apmācību kursi, kuros somu speciālisti, daudzkārt ierazdamies Saldū, gan teorētiski, gan praktiski mācīja mūsu topošajiem pasniedzējiem strādāt ugunī, dūmos, glābt cilvēkus dažādās nelaimēs, sniegt pirmo palīdzību, novērst naftas un gāzes noplūdes un savākt bīstamas vielas. Kursu beidzēji saņēmuši attiecīgus sertifikātus un var tālāk nodot savas zināšanas jaunākajiem kolēģiem.

Ļoti labi somu kolēģu un arī mūsu ugunsdzēsēju lielo paveikto darbu atspoguļoja filmiņa, kas samontēta no sešos gados mācībās filmētiem materiāliem un tika rādīta semināra dalībniekiem. Aktieri tajā bija paši - gan somi, kas jau gandrīz par saldeniekiem kļuvuši, gan mūsu vīri - trīcošām rokām, liesmojošā mācību konteinerā pirmoreiz ieejot, griežot pirmo mašīnu un izvelkot "cietušo" no tās un daudzās citās bīstamās un vēl neierastās situācijās.

Filmā ik pa brīdim kadri ar mūsu ugunsdzēsēju laimīgām sejām, saņemot no somiem kārtējo bagātīgo un noderīgo dāvinājumu. Sešos gados iegūts ļoti daudz - ugunsdzēsēju mašīnas, dažnedažāds aprīkojums un apģērbi (par to "Saldus Zeme" jau rakstījusi iepriekš). Bez visa tā mūsu ugunsdzēsēji savu darbu vairs nemaz nevar iedomāties. Tehniku un aprīkojumu mācībās izmanto arī jaunie ugunsdzēsēji Saldus Profesionālajā vidusskolā.

Māca jaunos ugunsdzēsējus - glābējus

Viens no sadarbības lielākajiem ieguvumiem ir ugunsdzēsēju - glābēju apmācības uzsākšana 2000. gadā - toreiz Saldus tehnikumā. Pirms tam ar somu palīdzību tapa mācību programmas, kas veiksmīgi tiek izmantotas jau trešo gadu. Profesionālās vidusskolas direktors Ojārs Garoza teica lielu paldies somu kolēģiem, kas gādājuši arī par skolas materiāli tehnisko nodrošinājumu, un Saldus un Kuldīgas ugunsdzēsējiem, kas māca speciālos priekšmetus. "Interese par šo specialitāti ir ļoti liela," vērtēja O. Garoza. "Šogad pieteicās 70, uzņēmām - 35 jauniešus. Priecājos, ka kopējiem spēkiem gatavojam mūsu valstij ļoti nepieciešamus speciālistus."

Ko tālāk?

"Saldus pašvaldības projekts ir pāraudzis Vislatvijas projektā," atzina Aivars Straume. "VUGD Saldus nodaļas bāzi ar somu atbalstu mācībām izmantojuši ugunsdzēsēji arī no daudziem citiem valsts rajoniem. Ir radušās jaunas idejas, kā attīstīt savu glābšanas dienestu. Somu kolēģi ir izstrādājuši arī projektu mācību poligonu izveidei Saldū un Rīgā. Tie finansiālu grūtību dēļ gan nerealizējās, bet ir pamats darbībai nākotnē."

"Strādājot kopā ar Saldus rajona padomi un ugunsdzēsējiem, esmu pārliecinājies, cik daudz var izdarīt, ja ir vēlēšanās strādāt. Pabeigti daudzi projekti un mācību kursi," vērtēja Somijas Glābšanas departamenta speciālists Jari Honkanens. "Labās rokās ir Saldus Profesionālā vidusskola, kam būs liela nozīme Latvijas ugunsdzēsēju apmācībā.

Šī sadarbība ir beigusies, bet mūsu iesāktais var turpināties Eiropas Savienības projektos. Lai tajos daudz labu ideju un darbu!"

Saldeniekiem ir jāapzinās bēdīgais fakts, ka somu finansējums ir beidzies un ir jāmeklē jauni tā avoti, lai tālāk attīstītu glābšanas dienestu rajonā. Skaidrs, ka ugunsdzēsējiem nav ne laika, ne naudas projektu izstrādāšanai, ne arī attiecīgu speciālistu. Te var palīdzēt pašvaldība, kas rūpējas par uzlabojumu drošības struktūrās savā teritorijā. Mūsu ugunsdzēsēji uz to var cerēt, jo Saldus rajona padome savā attīstības stratēģijā ir paredzējusi arī rūpes par cilvēku drošību. Sarmīte Ozoliņa pastāstīja par pārrobežas sadarbības līgumu ar Lietuvu un arī citām iecerēm drošības uzlabošanā.

"Mēs nekad nevarēsim pateikt par daudz paldies," novērtējot somu kolēģu profesionalitāti un dāsnumu, teica Sarmīte Ozoliņa, kas visus gadus bija viena no šīs auglīgās sadarbības iniciatorēm un uzturētājām.

Iespējams, ka nākamgad arī Latvija iesaistīsies tajā sadarbības mehānismā, kurā apjomīgiem glābšanas darbiem jau vienojušās Eiropas Savienības dalībvalstis. "Katra valsts šajā mehānismā iesaistās ar savu līdzfinansējumu," pastāstīja VUGD starptautisko attiecību biroja priekšnieks Ludis Pauliņš. "Latvijai šī summa nebūtu liela - apmēram 5 tūkstoši eiro gadā. Mums ir arī reģionāla programma "Eirobaltic", kurā Latvija ir izvēlēta kā vadošā valsts mežu ugunsgrēku dzēšanā. Tie ir valstiski jautājumi, bet idejas gaidām arī no rajoniem.

Jūsu sadarbības projekts ar Somiju bijis ārkārtīgi veiksmīgs. Ceru uz turpmāku auglīgu sadarbību - nu jau Eiropas Savienības un Baltijas valstu savienības ietvaros."

Dienas otrajā daļā semināra dalībnieki devās uz VUGD Saldus nodaļu, kur ugunsdzēsēji demonstrēja no somiem iegūto aprīkojumu un trenažierus. Somu kolēģi, atvadoties no Saldus, iestādīja ozolu, kas vienmēr atgādinās par veiksmīgo sadarbību.