Par alus miežiem trūkst intereses

Pirms dažiem gadiem graudu audzētāji varēja labi nopelnīt, audzējot un pārdodot alus miežus.

Lai gan arī patlaban audzē ne tikai ‘Abavu\', bet arī jaunas augstražīgas šķirnes, no kurām dažas ir piemērotas alus darīšanai, nav intereses par šīs kultūras iepirkšanu un līdz ar to - arī audzēšanu alus darītavu vajadzībām.

Nīgrandes pagasta kooperatīvās sabiedrības "Meldzere" vadītāja VALDA BIŠMANE - speciāliste ar pieredzi alus miežu audzēšanā - sacīja, ka vēl paju sabiedrības laikos Nīgrandē audzēti un sagatavoti alus mieži, jo to cena bijusi krietni augstāka nekā, pārdodot lopbarības vai pārtikas graudus. Tomēr paju sabiedrības beigu gados bijušas grūtības sagaidīt no iepircējiem Gulbenē samaksu par alus miežiem. Savulaik tos veda pārdot arī uz Valmieru, Liepāju, taču patlaban nejūt firmu lielu interesi par vietējiem alus miežiem, lai gan alus ražošana Latvijā augusi ļoti strauji.

"Tiem ir ļoti stingras kvalitātes prasības - proteīna saturs nedrīkst būt augstāks par noteikto, jābūt labi iztīrītiem, rupjiem graudiem ar labu dīdzību. Ja alus miežu audzēšana ir mērķis, pieredzējis zemkopis zina, kā ar atbilstošu kopšanu un noteiktām mēslojuma devām izaudzēt tieši alus miežus. Ja būtu normāls pieprasījums un vasarāju audzēšanai labs gads (kāds šis gads noteikti nebija), miežus iesala ražošanai spējam izaudzēt.

Šogad bijām iesējuši apmēram 200 hektārus miežu, bet augsne pārsvarā mālaina, ilgstošā sausuma dēļ labība sadīga nevienmērīgi. Pēc pirmā lietus jūnija vidū zelmenis izskatījās bēdīgi, un bija skaidrs, ka vietām labība nepaspēs izaugt un nogatavoties. Lielāko daļu miežu sējumu bijām spiesti nomiglot un ieart. Tādēļ šogad pat neesmu interesējusies, vai alus miežus kaut kur pieņem, jo nav, ko piedāvāt. Atbērta sēkla, un vēl nedaudz paliek pārdošanai, tas arī viss."