"Cik ilgi sodu izcietušos saukāsim par cietumniekiem?"

Īpašs kontingents, kam vajadzīga īpaša pieeja, - tā pavisam īsi varētu raksturot Saldus pilsētas un Kurzemes reģiona piespiedu sabiedrisko darbu koordinatora JĀŅA BRINTENIEKA darba lauciņu.

Un, ja Latvijā kādreiz tiks izveidot probācijas dienests, tad tā tapšanā liels būs bijis arī Jāņa ieguldījums.

Ko nozīmē - probācijas dienests?

- Tulkojumā no angļu valodas - pārbaudes laiks. Latvijā līdz 1940. gadam šī institūcija tika orientēta tikai uz bijušajiem ieslodzītajiem. Mūsdienās probācijas dienesta jēdziena izpratne ir daudzveidīgāka un funkciju loks gan Eiropas Savienības, gan arī citās valstīs ir daudz plašāks.

Pie mums kā alternatīvu brīvības atņemšanai pazīst piespiedu sabiedrisko darbu modeli. Citās valstīs ļoti veiksmīgi strādā mediācija jeb miera izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju. Pie alternatīvām pieder arī atkarību ārstēšanas programmas, uzvedības korekcijas programmas, īpaši - jauniešiem likumpārkāpējiem. Visas programmas tiek piemērotas probācijas dienesta funkciju ietvaros.

Vai nebaida, ka sabiedrības lielākā daļa nesapratīs, kāpēc tik liela uzmanība jāvelta likumpārkāpējiem?

- Ar nelielu atkāpi vēsturē fragments no Tieslietu ministrijas Kriminālpolitiskā departamenta direktora Kornēlija Veitmaņa 1938. gadā rakstītā: "Ieslodzīto pāraudzināšanas darbam cietumos būs maza nozīme, ja viņus pēc atsvabināšanas no ieslodzījuma atstās savam liktenim. Bijušajiem ieslodzītajiem ar saviem spēkiem ir grūti iekārtoties godīgā dzīvē pat tad, ja viņi savā sirdī cieši apņēmušies laboties. Sabiedrības neuzticības un vienaldzības dēļ pret bijušajiem noziedzniekiem viņiem grūti nākas atrast nodarbošanos un pajumti. Tādēļ atsvabinātiem ieslodzītajiem jāpalīdz uzsākt godīgu dzīvi un jācenšas viņus atturēt no jauniem noziegumiem. Gādība par atsvabinātiem ieslodzītiem nav vienkārša labdarība, bet gan valsts kriminālpolitisks uzdevums, kas jāsekmē arī pašai sabiedrībai."

Tikpat aktuāli tas ir arī šodien. Mēs dzīvojam vienotā sabiedrībā, un bez tās atbalsta šo darbu nevarēs labi veikt. Tas, ka Saldū, arī vēl citur mūsu valstī veiksmīgi tiek piemērots alternatīvais soda veids - piespiedu sabiedriskie darbi -, palīdz vietējai sabiedrībai izprast un mainīt savu attieksmi pret to, ka likumpārkāpējs sodu izcieš, neizolēts no sabiedrības.

Taču lielākā sabiedrības daļa uzskata, ka likumpārkāpēja vieta ir cietumā. Un tādās reizēs visretāk domājam par cēloņiem, kas konkrēto personu noved līdz tiesas solam, un par iespēju palīdzēt šai personai neatkārtot noziegumu pēc soda izciešanas.

Ko var izdarīt probācijas dienests?

- Probācijas dienesta uzdevums ir strādāt, lai pēc iespējas novērstu recidīvismu. Taču tieši to visbiežāk neļauj sasniegt sabiedrības nostāja pret sodītu personu. No pieredzes varu teikt, ka pie mums tos, kas jau izcietuši sodu, uzskata par tādu kā atsevišķu kategoriju, padarot neiespējamu viņu atgriešanos uz likumīga ceļa.

Šo cilvēku nepārtraukti sauc par cietumnieku. Nezinu, cik ilgi tas var būt patīkami, ja viņš sodu jau ir izcietis. Sabiedrība nevēlas palīdzēt risināt sodu izcietušo cilvēku problēmas. No lielākās daļas šo cilvēku jau novērsusies ģimene. Viņi paši nespēj atrast apdzīvojamu platību un darbu, lai vispār varētu eksistēt.

Mana pieredze rāda, ka strādāt ar personām, kuras atgriežas no brīvības atņemšanas vietām, ir vismaz desmitkārt grūtāk nekā ar personām, kas saņēmušas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu.

Lai mūsu valstī noorganizētu probācijas dienestu, nepieciešamas izmaiņas dažādos likumdošanas aktos. Šajā virzienā jau sperts liels solis - pie Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kas sākusi strādāt pie likumdošanas izmaiņām un dienesta struktūras veidošanas. Probācijas dienesta darbs visā pasaulē balstās uz sadarbību ar dažādām ministrijām, bet jo īpaši - ar pašvaldību dienestiem. Saldū man ir laba sadarbība ar dažādiem dienestiem - valsts un pašvaldības policiju, pašvaldības sociālo dienestu, izglītības iestāžu pārstāvjiem. Pēc mūsu piespiedu sabiedrisko darbu izpildes modeļa sākušas strādāt arī vairākas citas pilsētas.

Nesen tu biji kārtējā pieredzes braucienā Polijā.

- Varšavā notika Eiropas Savienības kandidātvalstu dalībnieku tikšanās, kur Latviju pārstāvēju arī es.

Nīderlandes, Dānijas un Polijas eksperti uzsvēra principiālu nepieciešamību izveidot apmēram vienotas normas šādu dienstu funkcionēšanā, un tas nebūs mazsvarīgi, iestājoties Eiropas Savienībā.

Polijā bija iespēja iepazīties ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju, ar kuriem līdz šim kā par brīnumu bijis vismazākais kontakts. Igaunijā probācijas dienests pie Tieslietu ministrijas jau darbojas kopš 1998. gada. Tā darbs pārsvarā vērsts uz nosacīti notiesātām un pirms termiņa atbrīvotām personām. Viens probācijas dienesta darbinieks strādā ar apmēram 30 cilvēkiem. Tas ir diezgan mazs skaitlis, salīdzinot ar sociālo dienestu, taču jārēķinās, ka personām, kam ir tendence konfliktēt ar likumu, drošības aspektā jāpievērš ļoti liela uzmanība.

Polijas darba tikšanās rezultāts ir starptautisks sertifikāts.

Kāda situācija šobrīd ir Saldū?

- Šogad Saldū no ieslodzījuma atgriezušās 16 personas. Lielākajai daļai bija smagas problēmas, kas saistītas ar apdzīvojamo platību, ģimenēm, darba iespējām. Lai tās palīdzētu atrisināt, ir ieguldīts liels darbs. Labs rādītājs, kas izceļas visas valsts mērogā, ir tas, ka tikai viena no šīm personām izdarījusi atkārtotu likumpārkāpumu. Par laimi - ne tik lielu, lai būtu jāpiemēro reāla brīvības atņemšana.

Brīvības atņemšana kā sods cilvēku neizlabo. Ir pierādīts, ka psiholoģiski jebkurš cilvēks cietumā salūst pusotra gada laikā. Mūsu kriminālsodi ir vieni no bargākajiem, un faktiski šie termiņi lielākajai daļai notiesāto ir garāki par pusotru gadu.

Pērn Saldū bija 36 ar piespiedu sabiedriskajiem darbiem notiesātas personas, šogad līdz 10. novembrim - 43.

Arī rajonā kopumā vairumā pašvaldību ir atrisināts jautājums par piespiedu sabiedrisko darbu notiesātajiem. Vienīgā pašvaldība, kur ir sarežģījumi, ir Lutriņi.

Ir bijis diezgan daudz darba jāiegulda, lai mēs Saldū nonāktu pie tāda rezultāta, kāds ir šodien. Man ir dažādas ieceres, iesniegti arī vairāki projekti, kas mums palīdzētu ieceres realizēt un nākotnē būtu vēl kāds labs piemērs, kas varētu mainīt sabiedrības izpratni.

12. decembrī organizēju Kurzemes reģiona šīs jomas pašvaldību darbinieku un tiesas pārstāvju tikšanos. Šoreiz tā būs iespēja nevis mācīties, bet dalīties pieredzē.