Ciemos atbrauc Mažeiķu skolotāji

Otrdien Saldus rajona mājturības skolotāji uzņēma ciemiņus - kolēģus no Lietuvas.

Saldus un Mažeiķu rajona mājturības skolotāju pirmā tikšanās bija aprīlī, kad mūsējie viesojās pie kaimiņiem. Šoreiz - atbildes vizīte. Lai tā noritētu godam, mājturības skolotāju apvienību vadītāji - Inita Valtere un Andis Ozolnieks - domāja jau no augusta. Vai izdevās? Smaidi un atsauksmes apliecina, ka jā.

Rajonu ciemiņi sāka iepazīt no Druvas vidusskolas, kur viņus sagaidīja un pa skolu izvadāja direktors Sergejs Beļkevičs. Bērni sniedza koncertu - koklētāji spēlēja lietuviešu un latviešu tautas dziesmas, dziedāja 5. - 9. klašu koris. Saldū ciemiņi apmeklēja Gregorskolu, bet Saldus pamatskolā ielūkojās mājturības kabinetos, skolas direktors Andris Rudovics pastāstīja par izglītības sistēmu un savu skolu.

Saldus muzejā priecājās par skolu muzejnieku iekārtoto izstādi - ka par izciliem tiek atzīti ne tikai mākslinieki un rakstnieki, bet novērtē arī skolotājus. Līdz ar lietuviešiem muzejā bija Cieceres internātpamatskolas skolotājs Vilnis Leja, par kuru - arī izstādē. Muzeja darbinieki laipni aicināja, lai apskata arī pārējās izstādes.

Lietišķās mākslas studijā atbraucējus sagaidīja mākslinieces pie stellēm, viņas auda un rādīja makramē. Pēc tam dienas programma aizveda uz tikšanos Izglītības parvaldē, kur Druvas vidusskolas mājturības skolotājs Andis Ozolnieks runāja par to, kāpēc mājturības stundas nepieciešamas. "Pirmkārt, bērni iepazīst un apgūst tautas mantojumu, mācās darīt un pagatavot paši. Ir labi, ja pietiekami līdzekļu, lai šo darbu darītu mūsdienīgi. Jo agrāk bērnam mācīsi, jo lielāka būs viņa interese, jo labāk viņš darīs izaudzis. Cerēt, ka pēc arodprasmes viņš lūkosies tikai pēc pamatskolas beigšanas, ir naivi. Tad būs par vēlu, tad vairs negribēs."

Skolotāji sprieda, ka diemžēl vecāki bieži vien piespiež savas atvases stāties augstskolā izglītības pēc, nedomājot, ka bērna spējas tai nav pietiekamas. Vecākiem šķiet, ka mācīties arodu un kļūt par labu roku darba darītāju ir kauna lieta.

Bet Eiropas Savienībā noteikti daudziem būs jādara tieši roku darbs. "Cik ilgi Latvija tikai tirgosies? Varbūt jaunā valdība sāks domāt arī par rūpniecību?" - vaicāja Brocēnu vidusskolas mājturības skolotāja Inita Valtere. "Tāpēc arī mēs cīnāmies, lai nesamazinātu mājturības stundu skaitu, tās ļoti nepieciešamas daudziem skolēniem, domājot par nākotni un savu vietu tajā."

Diena noslēdzās Kalnu vidusskolā, kur sagaidīja skolas direktore Zenta Klaipa un pie kopīga kafijas galda lietuviešiem un latviešiem vēl pietika spēka plēst jokus un kalt nākotnes sadarbības plānus.

Kādi ir iespaidi? Cita caur citu Lietuvas skolotājas jūsmoja: "Mums patika viss, ko redzējām. Skaistas, siltas skolas, kurās izjutām ne tikai fizisku, bet arī dvēselisku situmu. Un šie pulciņi Druvā! Mūs pārsteidza, ka ir tik brīvi pieejams kopētājs. Pie mums gan tas teju aiz septiņām atslēgām. Jūsu skolās ir demokrātiskāka atmosfēra. Mūsu skolēni sev līdzi nes troksni, bet pie jums bija tik klusi, ka pat likās - nemaz nav stundu, ir brīvdiena. Varbūt "vainīgs" mūsu temperaments?"

Domininks Ņuņava no Sedas vidusskolas atminējās laikus, kad viņa skola un Saldus ģimnāzija draudzējās. "Mūsu sakari atjaunojas pēc 10 gadiem, un man bija prieks atbraukt uz Saldu, redzēt, kā tas izmainījies. Draudzīgās attiecības nav pārtrūkušas, un man patika, ka mūs tik silti uzņēma. Iespaidi par šo dienu un jums man būs ilgi."

Viekšņu vidusskolas skolotājam Vitālijam Baltutim iepriekš sakaru ar mūsu skolotājiem nav bijis. Saldū viņš bijis vien caurbraucot un neko līdz otrdienai nav zinājis par mūsu skolām. "Mani pārsteidza Druvas un Kalnu skola - ar savu arhitektūru. Tās nav standartskolas. Mums ir viena otra par "kastītēm" interesantāka, bet tādas, kā jums, Mažeiķu rajonā nav nevienas.

Līdzās jūsu skolām ir zaļā zona, kur pavērties, lai acis nenogurst, skola nebeidzas līdz ar sienām. Kopā ar zaļo rotu skolas ainaviski labi izskatās. Bet Kalnu skolā var pat nomaldīties.

Druvā ir laba materiāli tehniskā bāze - darbagaldi un aprīkojums, kāda nav nevienā mūsu rajona skolā. Latvijā ir arī labākas mācību grāmatas - katrai klasei sava, bet mums zēnu mājturībā - viena visām klasēm. Meitenēm gan ir vairāk mācību līdzekļu. Mēs ar baltu skaudību aplūkojām, kas ir Latvijas skolās."