Kalnos top rūķi ar raksturu

Brīnišķīgu izstādi pagājušonedēļ zālienā pie Kalnu vidusskolas sarīkoja keramiķe Laima Jaunskunga.

Vienu pēc otra no darbnīcas viņa iznesa 14 rūķus un lika tos zālē. Tikai pirmajā mirklī mazie pasaku tēli likās viens otram līdzīgi. Katrs no tiem bija ne tikai savādāk apģērbts un apauts, bet katra vaibstos, pozā varēja saskatīt arī viņa raksturu. Māksliniece īpaši domājusi par "sīkumiem", kas arī cilvēkus atšķir vienu no otra.

Sliņķītis atpazīstams uzreiz - viņam kurpju šņores nav sasietas, un viņš ir tik slinks, ka nevar savu lukturīti pacelt. Viens bijis pastaigā pa pļavām - viņa mazā praķīša kabatā tup vardīte. Kāds cits rūķis šķiet ļoti akurāts, vēl kādam tik skaista adīta veste kā nevienam citam. "Bet tas ir mans prototips," - saka Laima un norāda uz īstu darba rūķi nodeldētām biksēm.

Šī rūķu saime ir viņas pusgada darba rezultāts. Tas šonedēļ uzsācis ceļu uz Maskavu, no kuras augstākās garīdzniecības māksliniece saņēmusi pasūtījumu rūķus izgatavot. Pasakas "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" tēlus izliks divās baznīcās Maskavā, pēc tam tie ceļos uz Sanktpēterburgu. Rūķus tūkstošiem cilvēku Krievijas pilsētās redzēs no decembra līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem janvārī.

"Šis ir īsts sirdsdarbs, kaut arī līdz pēdējam brīdim nezināju, vai viss izdosies. Bet darīju ar lielu mīlestību, un man veicās - nesaplīsa neviens rūķis. Katram, kad tas iznāca no krāsns, iedevu buču. Kamēr vēl silts, patiesi liekas, ka dzīvs. Kad iedomājos, ka viņš ir cepies tūkstoš grādos un pēc tam vēl smaida..." - rūķu radītājas acīs deg sirsnīgas liesmiņas.

Reizē ar rūķiem tapušas arī trīs Sniegbaltītes. Viena no tām paliks mājās - tā, kura, kā saka Laimas mazmeita Madlēna, visvairāk izskatās pēc viņas mammas.