Mana nedēļa (22.10.)

DACE JUKŅEVIČA, VID Saldus rajona nodaļas Nodokļu inspekcijas galvenā nodokļu inspektore:

- Pagājušajā nedēļā bijuši divi man nozīmīgi notikumi. Pirmais - sestdien kopā ar savu draugu Mārtiņu biju aizbraukusi uz Liepāju skatīties, kā hokeju spēlē Latvijas un Baltkrievijas izlases. Nekad neesmu bijusi šādu pasākumu cienītāja, bet bija ļoti interesanti un jautri - jau kopš paša sākuma, kad spēlēja himnu, un man aiz muguras apmēram četrus gadus vecs bērniņš dziedāja līdzi, neizrunājot "r" burtu. Un vēlāk, skatoties spēli, kliedza: "Salauj, vīli!" Nudien, iegāju azartā, uztraucos - tās bija pilnīgi jaunas emocijas. Diez, kā ir lielajā hokejā? Kas zina, varbūt kādreiz būs iespēja aizbraukt un redzēt kādu pasaules čempionāta spēli?

Otrs notikums - es ik pa laikam noskatos filmu "Eņģeļu pilsēta", un katrreiz tā izraisa manī pārdomas. Arī šoreiz. Filmā Nāve atnāk pakaļ cilvēkam un jautā - ko tu šajā pasaulē esi mīlējis? Jautāju sev - ko es mīlu? Protams, savus vecākus, savu mīļoto cilvēku, savu kaķi... Taču ir daudzas sīkas, tuvas lietiņas - mīļais frotē halāts, mīļākais vannas krēms -, kas mums ir neaizvietojamas ar savu garšu, smaržu, citām izjūtām, ko tās rada... "Eņģeļu pilsēta" jāskatās, kad sajukušas vērtības, kad pasaule apkārt šķiet problēmu pilna, jo šī filma liek noskaidrot pašam sev - kas ir vissvarīgākais.

Visbeidzot - nupat, pēc šīs karstās vasaras, jūtos savā ādā. Īpaši patika vakardienas rīts - ar sniedziņu, salu. Arī, kad laukā līst, pūš stiprs vējš, bet es sēžu, ietinusies savā siltajā pledā, un dzeru tēju, šķiet, ka labāks laiks nevar būt.

Esmu šī gadalaika piekritēja. Arī tāpēc, ka tagad vairāk laika nodarboties ar mīļiem niekiem. Pagājušajā nedēļā grebām ķirbjus un likām tajos svecītes. Un arī Ziemassvētku tuvošanās jau nojaušama.

Pierakstīja Daina Marcinkus