Amerikāņu armijas ģenerālis palīdz Latvijai

Uz īsu mirkli Saldū bija ieradies ASV armijas rezerves ģenerālis, latvietis VILMĀRS KUKAINIS.

"Ierados Latvijā godināt pulkvedi Paulu Korecki, kurš bija ASV armijas pulkvedis. Viņš bija izteicis vēlēšanos, lai viņu apglabā dzimtajā pusē Bārtā, Liepājas rajonā. Parādījām viņam pēdējo godu.

Saldus rajonā biju Airītēs, apskatīju Oskara Kalpaka muzeju. Nedaudz paskatījos virves vilkšanas sacensības, kurās piedalījās Saldus jaunsargu komanda.

Vēl došos uz Lestenes brāļu kapiem, jo mans Amerikas kaimiņš ir ziedojis līdzekļus to apzaļumošanai. Gribu apskatīties, kas par šo naudu izdarīts, kā kapi izskatās," stāstīja Vilmārs Kukainis.

Latvijā viņš ierodas katru gadu un, kā vien spēj, cenšas palīdzēt Latvijas Aizsardzības ministrijai, zemessargiem, jaunsargiem.

"Krievu laikos man neļāva uz Latviju braukt, jo biju amerikāņu virsnieks. Pat pēc 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas netiku tajā gadā uz Dziesmu svētkiem."

Kādos bruņotajos spēkos jūs dienējāt?

"Divdesmit piecus gadus biju amerikāņu federālās armijas aktīvajā armijā. Pēc tam vēl divdesmit piecus gadus nodienēju Ohaio pavalsts militārajā rezervē. Biju armijas rezerves ģenerālis."

Vai ASV armijā un citu pasaules valstu armijās ir daudz latviešu, kuri uzdienējuši līdz ģenerāļa pakāpei?

"Amerikāņu aktīvajā armijā nav neviena. Gaisa spēkos mans draugs lidotājs Rūdolfs Pekšēns bija brigādes ģenerālis. Kopā ārzemju armijās ir seši latvieši, kuri kļuvuši par ģenerāļiem.

Interesanti, ka Rīgā, Kara muzejā, pavisam nesen daži satikāmies. Esmu muzeja ārzemju kurators. Atvedu muzejam dažādus dāvinājumus. Satikāmies trīs sauszemes spēku ģenerāļi - no Zviedrijas ģenerālmajors Kārlis Neretnieks, no Anglijas brigādes ģenerālis Jānis Kažociņš un es.

Es pārstāvu mūsu pēdējo Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, 101 gadu veco virsleitnantu Arvīdu Lauri. Viņa sieva ir apglabāta Amerikā, piederīgo viņam Latvijā nav, tāpēc arī viņš grib palikt tur. Viņš muzejam atdeva visus savus ordeņus, diplomus. Uzdāvināja arī kādreiz par labu darbu saņemto VEF-ā ražoto mazo spiegu kameru. Latvijā tikpat kā nav vairs neviena minoksa, tāpēc labi, ka viens atgriezās atpakaļ.

Vēl Austrālijā ir atvaļināts ģenerālmajors mācītājs Elmārs Kociņš, un Vācijā gaisa spēku medicīnisko dienestu vada ģenerālmajore Verēna fon Veinmarka."

Arī sievietes?

"Pazīstu vairākas latvietes, kas amerikāņu armijā ir pulkvedes. Piemēram, Rutu Kļaviņu, kas gandrīz tika par ģenerāli. Vēl zinu gaisa spēku pulkvedi Ritu Džordani, kas sešus mēnešus dienēja arī Rīgā. Viņa ir sponsore latviešu kadetei, kas jau četrus gadus mācās ASV Gaisa spēku akadēmijā. Rita ir arī citā ziņā rekordiste. Es viņu iepazinu kā kadeti Ritu Brokāni no Latgales, un toreiz viņa bija kadetu skaistumkaraliene. Pēc tam viņa bija majore Rita Mora, bet vēl pēc tam pulkvežleitnante Rita Kembela. Tagad viņa ir pilna pulkvede Rita Džordana. Un vēl arvien izskatīga un darbīga."

Vai tas ir mīts vai patiesība, ka latvieši ir ļoti labi karavīri?

"Tā ir taisnība. Bet kopš Latvija ir kļuvusi brīva, dramatiski ir samazinājies latviešu skaits ASV bruņotajos spēkos. Agrāk domājām, ka, dienot amerikāņu armijā, varbūt kaut kā varēsim palīdzēt Latvijai. Tagad vairāk varam līdzēt, braucot un strādājot Latvijā. Biju apzinājis apmēram divsimt latviešu virsniekus, kas dienēja ASV armijā. Tagad aktīvajā dienestā palikuši kādi divdesmit."

Jūs atbalstāt Latvijas jaunsargus...

"Mums Vašingtonā ir neformāla Latvijas aizsardzības darba grupa, kurā brīvprātīgi darbojas latviešu virsnieki. To vada pulkvežleitnants Ilmārs Dambergs, kurš ir arī Zemessardzes ārkārtējās palīdzības fonda vadītājs. Zemessardzei Latvijā tagad ir labāka situācija, tāpēc fonds savu palīdzību velta jaunsargiem. Pagājušajā gadā jaunsardzei tika savākti 20 000 dolāru."

Taču tā nav jūsu vienīgā palīdzība Latvijai.

"Esmu iecelts arī par Nacionālās Aizsardzības akadēmijas ārkārtas militāro padomnieku. Katru gadu lasu lekcijas, sūtu no Amerikas militāras grāmatas un žurnālus.

Bet man ir vēl viens darbības virziens. Amerikā, Kanādā un Austrālijā mums ir ļoti spēcīgas latviešu kredītsabiedrības. Kopā noguldīti 80 miljoni dolāru. Mani ievēlēja par 14 kredītasbiedrību ģenerālsekretāru. Mēs jau desmit gadus palīdzam veidot krājaizdevsabiedrības arī Latvijā. Rīkoju tikšanās, mācības. Parasti visiem izmaksāju pusdienas un tad kopīgi apmaināmies domām par krājaizdevsabiedrību darbu."

Vai esat sportisks cilvēks?

"Jaunībā spēlēju futbolu. Vecumā man ir sirds slimība, tāpēc katru dienu ātrā tempā nosoļoju trīs kilometrus un ar velosipēdu nobraucu sešus kilometrus. Tas septiņdesmitgadīgam vīram ir diezgan daudz."