Sadarbības padome vēlas izmaiņas

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome savā oktobra sēdē izskatīja vairākus būtiskus un perspektīvus jautājumus.

Nepieciešamas izmaiņas apdrošināšanā

Viens no aktuālākajiem jautājumiem - par izmaiņām augkopības nozaru riska apdrošināšanā. Apspriešanā piedalījās arī apdrošināšanas firmu BTA un Balva pārstāvji. Gan lauksaimnieki, gan apdrošinātāji nav apmierināti ar pašreizējo situāciju. Firmu pārstāvji uzskata, ka atsevišķu lauku vai atsevišķu kultūru apdrošināšana ir firmām visneizdevīgākais veids, tādēļ būtu nepieciešama ražas apdrošināšana, kas ietvertu gan ieguldījumu, gan peļņas apdrošināšanu.

Balvas pārstāve ierosināja ieviest obligāto apdrošināšanu vai arī līzinga daļas apdrošināšanu gadījumam, ja zemnieks izmanto kredītu, bet netiek iegūta vai aiziet bojā raža. Ārzemēs lauksaimnieki vai nu apdrošinot visu vai neapdrošinot neko, jo daļēja lauksaimniecības apdrošināšana nepastāvot. Padomes sēdē nolēma izveidot darba grupu, kura izstrādās grozījumus subsīdiju nolikumā sējumu apdrošināšanai, un šajā grupā tiktu uzaicināti arī apdrošināšanas firmu pārstāvji.

Šogad lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādei lētajiem kredītiem piešķirtais miljons jau izlietots, panākta vienošanās starp Zemkopības ministriju un Hipotēku un zemes banku par papildu finansēm šim mērķim. Taču sadarbības padomes sēdē pārrunāja, ka pie pirmā miljona tikuši salīdzinoši maz lauksaimnieku, pie tam vairums - no Zemgales rajoniem. Lai veicinātu kredītu izmantošanu zemes iegādei arī citos novados, Zemkopības ministrijas vadība uzsākusi pārrunas ar Hipotēkas un zemes bankas prezidentu Inesi Feiferi par ierobežojumiem kredītu piešķirsanā. Kredītu piešķiršanas darba grupā nolēma deleģēt padomes pārstāvi P. Kalniņu.

Lauksaimnieki interesējās, cik gatava ir nākamā gada lauksaimniecības subsīdiju programma. Izrādās, ka programma pamatā ir sagatavota un tuvākajā laikā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome to saņems izvērtēšanai.

Sadarbības padome ierosina aprēķināt un izmaksāt griķu audzētājiem hektārmaksājumus, jo viņi cietuši lielus zaudējumus gan sausuma, gan krasās iepirkuma cenu pazemināšanas dēļ. Padome nolēmusi ierosināt zaudējumu kompensāciju arī kartupeļu un dārzeņu audzētājiem.

Spriests arī par SAPARD līdzekļu izmantošanu. Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji vienojušies, ka jāizpēta cēloņi, kādēļ šo ES naudu zemnieki nespēj vai nevēlas izmantot tādā mērā, kā būtu iespējams.

Eiropa sāk mūs saprast

Lai gan Latvijas lauksaimnieki nav apmierināti ar niecīgajiem tiešajiem maksājumiem, Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, tomēr ar tādiem nāksies samierināties. Toties ar Eiropas Savienības institūcijām turpinās sarunas par lielāku ražošanas kvotu piešķiršanu, un šajā ziņā sekmes nav nemaz tik peļamas. Eiropas komisārus acīmredzot izdevies pārliecināt, ka par kvotu aprēķināšanas pamatperiodu izvēlētais laika posms (1995. - 1997. gads) neatspoguļo ne reālo situāciju nozarē, ne perspektīvu. Lauksaimniecības pāreja no plānveidības uz brīvo tirgu un Krievijas krīze šajā laikā rada nepareizu ieskatu par valsts iespējām ražot. Sarunās ar Eiropas Savienību izdevies pārliecināt par šo aplamību. Tādēļ gūti arī pirmie panākumi.

Pārskatīta cukura ražošanas gada kvota, tā palielināta no sākotnējām 52 482 tonnām uz 66 505 tonnām. Salīdzinājumā ar Latvijā patlaban spēkā esošo cukura ražošanas kvotu - 66 tūkstošiem tonnu - paredzēts pat neliels ražošanas pieaugums. Eiropas Savienība pieļauj Latvijai arī pozitīvas attīstības tendences liellopu (bullīšu un vēršu) audzēšanā. ES piedāvā kopējo vīriešu kārtas liellopu skaitu (kas audzēti vismaz 9 mēnešus) 70 200. Patlaban šādu liellopu skaits Latvijā ir 56 480, tātad vēl iespējams pieaugums par 13 720.

Turpinās sarunas par nepieciešamību noteikt 5 gadu pārejas periodu ES standartu ieviešanā dzeramajam pienam. Eiropas Savienībā dzeramais piens ir pasterizēts piens, kura tauku saturs samazināts līdz 1,5%. Latvijas puses sarunu vadītāji uzskata, ka tāds piens, kurš tauku satura un garšas ziņā pielīdzināms vājpienam, Latvijā ir maz pieprasīts, tādēļ ES standarta ieviešana patlaban būtu nelietderīga. Pārejas periodā Latvijā būtu pieļaujams realizēt tādu dzeramo pienu, kurā tauku saturs ir 2 un 2,5 procenti.

Vienojas par izdevīgiem muitas tarifiem

Sadarbības padomei sniegta informācija par Latvijas un Polijas un Latvijas un Ungārijas brīvās tirdzniecības līguma lauksaimniecības preču tirgus liberalizāciju. Latvijas - Polijas brīvās tirdzniecības līgums ir spēkā kopš 1996. gada un paredz muitas tarifu atvieglojumus dažiem produktu veidiem. Sarunās ar Poliju panākta vienošanās, ka nulles procentu ievedmuitas tarifs tiks piemērots Polijā ražotajiem pipargurķīšiem, saldētiem dārzeņiem, šokolādes tāfelītēm ar pildījumu un bez tā, maizes un miltu kulinārijas izstrādājumiem. Savukārt Latvija varēs ar šādu pašu ievedmuitas tarifu eksportēt uz Poliju šokolādes tāfelītes, maizes un miltu konditorejas izstrādājumus un dzirkstošos vīnus.

Jāpiebilst, ka Polijas preču gada vidējais imports latos 1999. - 2001. gadā gandrīz 20 reižu pārsniedza Latvijas preču eksportu uz Poliju.

Par līdzīgu lauksaimniecības produkcijas savstarpējā tirgus liberalizāciju notikušas sarunas arī ar Ungāriju. Te ievedmuitas nulles tarifs kvotas ietvaros paredzēts neattīrītai saulespuķu eļļai, etiķī vai etiķskābē konservētiem dārzeņiem, augļiem un riekstiem, konservētiem zirnīšiem un saldajai kukurūzai, tropisko augļu sulām bez cukura, liķierim "Unicum", suņu un kaķu barībai. Šiem produkcijas veidiem Ungārija nedrīkst piemērot eksporta subsīdijas.

Savukārt no Latvijas uz Ungāriju ar nulles muitas tarifu varēs eksportēt svaigas un atdzesētas zivis, to filejas, apstrādātus graudus (placināti, drupināti, saspiesti u. tml.), konservētas zivis, saldējumu, "Rīgas melno balzamu" noteikto kvotu ietvaros (zivju eksports ar kvotām netiek ierobežots). Latvijas vidējais gada eksports uz Ungāriju 1999. - 2001. gadā latos bija 49 reizes mazāks par importu no Ungārijas.