Ko jūs vēlētos no nākamā zemkopības ministra?

Uz zemkopības ministra portfeli nākamajā valdībā kandidē trīs vīri - no Jaunās partijas - filozofs, lingvists un uzņēmējs Krišjānis Kariņš, no Zaļo un zemnieku savienības - biologs un politologs, arī Zemkopības ministrijas vadošs darbinieks Mārtiņš Roze, no Latvijas Pirmās partijas - akciju sabiedrības "Limbažu piens" prezidents Dzintars Jaundžeikars.

EDMUNDS BLEIDELIS, zemnieks Vadakstes pagastā: - Nākamajam ministram nevajadzētu grozīt subsīdiju nolikumu. Mani pašreizējā kārtība apmierina. Un noteikti viņam jācīnās par mūsu interesēm ar Eiropas kungiem. Nezinu, vai ārzemju latvietim Kariņam, kurš te nodzīvojis dažus gadus, būtu jābūt zemkopības ministram. Ja viņš Latvijā būtu kopš Tautas frontes laikiem un redzētu, kā te veidojas zemnieku saimniecības, zinātu, kādēļ un kā viss valstī noticis. Tad, iespējams, varētu būt ministrs.

ILGA GRIĶE, rajona biškopības biedrības vadītāja: - Mans vēlējums - lai viņš panāktu lauksaimniecības līmeņa vispārēju paaugstināšanos. Ir maz tādu zemnieku, kuri tikuši pie subsīdijām un var attīstīties. 70 - 80 procenti laucinieku dzīvo zem vidējā iztikas līmeņa un nabadzīgi. Līdzšinējam ministram Slakterim pašam liela saimniecība un tādēļ grūti saprast, ka laukos dzīvo arī citādi. Vairāk jādomā par vidējiem un sīkajiem zemniekiem, bet no augstceltnes pēdējā stāva laikam tālāk par Rīgu neredz. Gudri padomdevēji nelīdzēs, ja ministrs, laukos ieradies, nezinās, uz kuru pusi skatīties.

ARNOLDS CĀZERS, zemnieks Jaunlutriņu pagasta Ošeniekos: - Gribētos, lai nākamajam ministram izdotos panākt stabilitāti, lai zemnieks var plānot kaut ko uz priekšu, piemēram, lai būtu stabilas graudu, piena iepirkuma cenas. Kā ir tagad? Uztaisu biznesa plānu, bet pēc mēneša cenas mainās, un tas plāns vairs neatbilst īstenībai. Diezin vai ministram jābūt ārzemniekam - viņš redzējis citu līmeni, modernas tehnoloģijas. Vai viņš spēs saprast mūsu vidējos un mazos zemniekus?

SILVIJA BAĶE, uzņēmēja Gaiķu pagastā: - Noteikti - stabilitāti. Zemnieks, kurš audzē cūku vai jaunlopu, rēķina, ka saņems, piemēram, latu par nobarota lopa kilogramu. Bet, kad pienāk realizācijas laiks, dabū tikai 70 santīmus. Kā lai viņš plāno savus ienākumus? Valdībai un ministram būtu jāpanāk, ka valstī neienāk kontrabanda. Arī patlaban tā kropļo tirgu. Jutām, ka pirms vēlēšanām nonākusi pārdošanā kontrabandas gaļa un vēl tagad nav visa pārdota, tādēļ pazeminās lopu iepirkuma cena.

GUNĀRS ROZENBAHS, zemnieks Nīgrandes pagastā: - Lai gan ikdienā lielāko darba daļu ministrijā padara nodaļās un departamentos, ministrs var ietekmēt daudz ko, īpaši - perspektīvos jautājumos. Man liekas, ka vissvarīgākais - aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses sarunās ar Eiropas Savienību. Jāpanāk pēc iespējas lielākas ražošanas kvotas. Briselē kvotu noteikšanā Latvijai lieto nepilnīgu statistiku, jo tajā nav iekļauts tas piena, graudu, gaļas lopu apjoms, ko Latvijas laukos ražo, bet kas neparādās kā preču produkcija. Lielākas kvotas ir mūsu zemnieku iespēja nākotnē ražot un pārdot savu produkciju.