"Markuss" Saldū redz vēl daudzas priekšrocības

Štatu samazināšana firmā "Markuss" izraisīja salīdzinoši lielu uztraukumu saldeniekos. Vai tiešām uzņēmums, kuram ir laba slava - maksā vienas no augstākajām algām Saldū! -, gatavojas šo pilsētu atstāt? Firmas direktors ARTŪRS ROZENFELDS uzskata, ka "Markusam" ir izdevīgi palikt Saldus uzņēmumam. Vismaz pagaidām.

"Mēs jau vairāk nekā gadu bijām divās vietās: Rīgā, Jūrkalnes ielā pirms gada atklājām iekārtu ekspozīcijas zāli, noliktavu un biroju, un arī Saldū ir gan birojs, gan noliktava un ražotne. Tika pieņemts stratēģisks lēmums uzņēmuma "smaguma centru" pārvietot uz Rīgu, jo galvenais darbības lauks jau ilgāku laiku ir galvaspilsētā. Tur gan klienti tuvāk, gan arī vieglāk atrast piemērotus darbiniekus, kas Saldū jau bija kļuvis par problēmu. Daļas biznesa pārcelšana uz Rīgu radījusi arī mazumtirdzniecības iespējas, ko gatavojamies izmantot. Saldū tas būtu neiespējami."

Vai birojam Saldū ir ekonomisks pamatojums, vai arī tā pastāvēšanai šeit ir vairāk sentimentāli iemesli?

- Pirmkārt, tam ir vēsturisks pamatojums, jo uzņēmums te radies. Tas varbūt ir sentimentāli. Bet ir arī ekonomiski apsvērumi, jo gan Saldum, gan Rīgai ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Saldus priekšrocības? Personāla, biroja uzturēšanas izmaksas ir zemākas. Vēl būtisks iemesls, kāpēc mēs Saldū paliksim, cik iespējams, ilgi, - mazākas uzņēmuma administrēšanas izmaksas. Piemēram, lai Rīgā apmeklētu dažādas iestādes - VID, banku, notāru -, var ziedot stundas un pat dienas, kamēr nokļūst no vienas vietas līdz otrai un izstāv rindas, un nokārto visu, ko Saldū var izdarīt dažās minūtēs. Rīdzinieki pie tā pieraduši, bet tas viss maksā naudu, jo tērē darba laiku un resursus. Ļoti nozīmīga ir valsts iestāžu labvēlīgā attieksme pret uzņēmumu. Saldū šī vide ir daudz humānāka. Rīgā tu nevienu neinteresē, ja nemaksā nodokļos miljonus.

Rīgas uzņēmumos notiek strauja darbinieku maiņa. Tīri personiskā līmenī iedibināt uzticēšanos, labvēlīgu attieksmi ir ļoti grūti. "Markusam" ir svarīgi, ka kolektīvs ir stabils un pastāvīgs, jo tieši darbinieku kompetence un ieinteresētība lielā mērā nosaka firmas panākumus. Saldū darbiniekiem maksāt konkurētspējīgu algu nav nekas neiespējams, un var justies droši, ka darbinieks būs uzticīgs uzņēmumam. Rīgā notiek regulāra darbinieku pārpirkšana.

Loģistikas izmaksas ir tikai daļa no visiem izdevumiem. Tās atkarīgas no klienta atrašanās vietas, no kurienes uz kurieni kas jāved. Līdz šim 100 km attālums no Rīgas lielu lomu nav spēlējis. Klienti mums ir visā Latvijā, un Vidzemē to ir daudz vairāk nekā Kurzemē. No loģistikas viedokļa optimālais centrs būtu no Rīgas uz austrumiem. Kāds students, izstrādājot diplomdarbu, to visu smalki izrēķināja."

Cik darbinieku bija jāatlaiž, pārceļot noliktavu uz Rīgu?

"Vissāpīgāk pārmaiņas skāra loģistikas grupu, jo apvienojām divas noliktavas vienā. Darbu zaudēja divi noliktavas darbinieki un vēl trīs, kuri tika nodarbināti fasēšanā. Rīgā divi cilvēki darbu ieguva. Kopā "Markusā" ir 50 darbinieku.

Vairāki darbinieki, kam Saldū nav īpašas piesaistes - nekustamie īpašumi, ģimenes -, atraduši iespējas pārcelties uz Rīgu. Ja ir ģimene, privatizēts dzīvoklis vai māja, nopietni jāpārdomā. Pirmkārt, nekustamā īpašuma cenas Saldū un Rīgā ievērojami atšķiras, šajā ziņā iznāk pamatīgi zaudēt. Otrkārt, dzīves dārdzība Rīgā ir lielāka, un, ja tikai vienam ģimenes loceklim būs garantēta laba alga, diez vai ģimene kopumā būs ieguvēja. Es apzinos, ka visiem nebūs iespējas strādāt Rīgā, tāpēc paliks ofiss Saldū. Ne visi darbi obligāti jādara Rīgā.

Kas notika ar jūsu ieceri pirkt nekustamo īpašumu Robežu ielā 30?

- Pirms vēl nolēmām pārcelt noliktavu uz Rīgu, meklējām iespējas optimizēt atrašanās vietu, jo iznāk tā - birojs te, Laukceltniekā, noliktavas telpas - Robežu ielā. Gribēju, lai ģeogrāfiski viss ir tuvāk. Mums piedāvāja bijušo katlu māju, izstrādājām līguma projektu par nomu ar izpirkšanas tiesībām, un es jau biju gatavs to parakstīt. Bet tad pilsētas dome nolēma rīkot izsoli ar cenu, kas bija ievērojami augstāka par to, ko biju gatavs maksāt. Tas arī pārvilka svītru šim nodomam.

Līdztekus samilza apziņa, ka ir nepamatoti augstas loģistikas izmaksas divu noliktavu dēļ, un nolēmām tās apvienot - Rīgā."

Ja domes lēmums būtu bijis jums labvēlīgs - vai tas ietekmētu šo procesu?

"Visticamāk pārcelšanās uz kādu laiku tiktu atlikta. Īpašums būtu "Markusu" stipri "piesējis" pie Saldus. Maniem ārzemju partneriem ir lielāka pieredze, un viņi mani brīdināja, ka nevajag neko pirkt. Brīnījos - kāpēc, jo tad var iekārtot telpas, kaut vai normālas tualetes ierīkot. Partneri sacīja - tas traucējot pieņemt stratēģiskus lēmumus. Tie jāpieņem, balstoties uz klientu un sava biznesa vajadzībām, nevis lūkojoties, kurā vietā tev kaut kas atrodas un kāda tam tirgus vērtība. Mēs taču neesam nekustamā īpašuma mākleri. Bet šajā gadījumā partneri bija ar mieru, ka īpašumu pērku."

Vai arī pats negatavojaties pārcelties uz Rīgu?

"Tas būtu lietderīgi, jo svarīgi, lai vadītājs pastāvīgi atrastos tur, kur uzņēmuma "smaguma centrs". Tomēr mani attur tie paši apsvērumi par nekustamo īpašumu, ko minēju. No ģimenes viedokļa nebūtu problēmu, jo viena meita jau mācās Rīgā."

Bet tad arī zustu sentimentālā saite ar Saldu, un agri vai vēlu šis birojs kļūtu par atavismu.

"Tas atkarīgs no cilvēkiem, kas te strādā, jo vairāki darbinieki "Markusam" ir patiešām nozīmīgi. Nav pamata arī pārcelt uz citurieni ražotni, kur piegriež un līmē abrazīvās slīplentas. Šim biznesam ir lielas attīstības perspektīvas. Varbūt, ka pēc dažiem gadiem šī būs Baltijas reģionā lielākā šāda veida ražotne. Iespējami arī daži citi projekti, ko varētu realizēt Saldū.

Manuprāt, ne visu veidu biznesam Rīga ir tā piemērotākā vieta. Provincei arī ir daudzas priekšrocības, un tas paver ceļu vietējiem cilvēkiem - ja viņi mācās, apgūst specialitāti un, kā nereti gadās, paši neierobežo sevi ar iedomātiem šķēršļiem. Ļoti daudz kas atkarīgs arī no pašvaldību attieksmes pret uzņēmējdarbību."