Kā es braucu Eiropas Savienību lūkoties

Rajona galvenās bibliotēkas bibliotekāre ANDRA GAIGALA septembrī kopā ar citām Latvijas bibliotekārēm, kuras savās bibliotēkās koordinē Eiropas Savienības informācijas punktus, piedalījās mācību braucienā. Publicējam Andras ceļojuma piezīmes.

Eiropas Savienība veidojusies pamazām. Otrajā pasaules karā cietušās valstis meklēja ceļu, kā ātrāk atjaunot savu saimniecību un novērst konfliktus nākotnē.

Kopš 2002. gada 1. janvāra 12 ES valstis norēķinās ar kopīgu valūtu - eiro. Trīs valstis - Dānija, Zviedrija un Lielbritānija - nav pievienojušās eirozonai. ES nav oficiālas galvaspilsētas. Galvenās Eiropas Komisijas un Ministru Padomes iestādes atrodas Beļģijas galvaspilsētā Briselē un Luksemburgas galvaspilsētā Luksemburgā. Eiropas Centrālā Banka ir Frankfurtē, Vācijā. Eiropas Parlaments pulcējas Strasbūrā, Francijā, un tam ir iestādes arī Beļģijā un Luksemburgā. ES darbā tiek lietotas dalībvalstu valodas, bet dokumenti tiek gatavoti 11 valstu valodās.

Latvijas bibliotēkas un ES

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku dienestu un citām institūcijām, Eiropas integrācijas birojs 2000. g. septembrī Zviedrijas valdībai iesniedza projektu "Mini info punktu izveidošana publiskajās centrālajās bibliotēkās". Tika saņemts finansējums šī projekta realizēšanai. Laika gaitā mainījies šī pienākuma nosaukums, esam dēvēti par ES informācijas punktu vadītājiem, kontaktpersonām, darbiniekiem. Patiesībā esam rajonu bibliotēku bibliotekāres, kuru pienākums papildus tiešajam darbam apkopot atsūtītos materiālus par ES. Atalgojumu par šo darbu nesaņemam. Latvijā izveidoti 34 šādi ES informācijas punkti. To mērķis - radīt rajonu iedzīvotājiem plašākas iespējas iepazīties ar aktuālu informāciju par ES jautājumiem.

Saldus rajona galvenā bibliotēka un ES

Kopš 2000. gada septembra arī esmu ES informācijas punkta kontaktpersona. Kuriozs, ka pati nebūt neesmu ES fane. Apkopoju atsūtītos materiālus no Eiropas Integrācijas biroja, ES Informācijas centra, Saeimas ES Informācijas centra, kā arī pa elektronisko pastu saņemtos sūtījumus. Interesentiem rajona galvenajā bibliotēkā iespējams lasīt žurnālu "Eiroziņas", "Sveiks, Eiropā!", "Eiropas Dialogs". Ir arī videofilmas, dažādas grāmatas un bukleti. Izdevumi ir ne vien latviešu, bet arī krievu un angļu valodā, var izmantot interneta ES Latvijas institūciju adreses un ārzemju datu bāzes. Līdz šim šīs iespējas mūsu rajona galvenajā bibliotēkā izmantojuši studenti un skolēni.

Liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju - ES informācijas punktu koordinatorēm tiek rīkots brauciens, lai iepazītos ar Eiropas Savienības informācijas punktu darbību Briselē (Beļģijā), Hāgā (Nīderlandē) un Varšavā (Polijā), kā arī - ar ES galveno institūciju Briselē. Braucienu finansēja Eiropas integrācijas birojs, Eiropas Komisijas delegācija Latvijā un Nīderlandes vēstniecība Latvijā.

No mācību brauciena dienasgrāmatas

8. septembris. Rīga - Varšava. Man šis ir pirmais tālais brauciens. Esam 34 bibliotekāres - sieviešu kompānija. Nakts paiet, šķērsojot Lietuvu un Poliju. Poļu robežkontrole ir stingra, tomēr viss beidzas veiksmīgi. Gandrīz visu nakti nevaru aizmigt. Bet tas tikai sākumā.

9. septembris. Varšava. Ap pulksten 9 no rīta iebraucam Varšavā. Mūs sagaida poļu gids un 27 grādu karstums. Polija, tāpat kā Latvija, ir viena no ES kandidātvalstīm. Maz oriģinālu vecpilsētas celtņu, daļa pēckara periodā atjaunotas. Vecpilsēta man patīk. Plašs Centrālais parks ar strūklakām un Nezināmā kareivja kapu.

Pēcpusdienā dodamies vizītē pie Eiropas Komisijas delegācijas Polijā. Katru dienu šeit ierodoties apmēram 100 cilvēku. Var saņemt bezmaksas bukletus, izmantot divus datorus ar interneta pieslēgumu. Otra oficiālā vizīte Varšavas Eiropas informācijas centrā. Pie durvīm apsardze. Uzzinām, ka Polijā ES informācijas punkti netiek veidoti bibliotēkās. Arī citās valstīs, kuras apmeklējām, nav šādas sistēmas, jo ar ES saistīta iestāde nevar finansēt pašvaldības iestādi (bibliotēku). Eiropas informācijas centrs materiālus par ES izsūta skolām un vojevodistēm. Polijā daudzās skolās nodibināti ES klubi.

Pēcpusdienā izbraucam uz Vāciju. Robežkontrole pie Polijas - Vācijas robežas ir pēdējā, jo starp ES valstīm tādu nav. Viesnīcā esam naktī 4.30. Miegam - 2,5 stundas.

10. septembris. Berlīne. Berlīnē paredzēta ekskursija. Reihstāgs mani fascinē ar vareno izskatu, pārņem dīvaina izjūta - tā taču ir vēsturiska vieta. Ar liftu uzbraucam uz Reihstāga jumta. Uz tā 1999. gadā uzbūvēts stikla kupols, kurā uzkāpjot, paveras skats uz Berlīni. Šeit, augšā, daudz tūristu, skan dažādas valodas. Man patīk Berlīne! Daudz stiklotu namu. Gide skaidro: ja bijušās Austrumberlīnes namus nevar nojaukt vai citādi arhitektoniski pārveidot, tos aizsedz ar stiklu, šādā veidā modernizējot.

Vācija ir viena no ES dibinātājvalstīm. Berlīne bijusi Vācijas galvaspilsēta no 1871. līdz 1945. gadam, un kopš 1990. gada oktobra tai atkal ir šis statuss. Berlīne - "dvīņu pilsēta", jo šeit viss pa divi. Bijušas 2 galvaspilsētas, divi valdības nami, divas galvenās stacijas...

Rietumberlīnē nami atšķiras ar modernāku arhitektūru, ar citādām laternām pilsētas ielās. Pilsētas simbols ir lācis, tādēļ ielās daudz lāču skulptūru.

Vācijas teritorijā vērojam daudz vēja ģeneratoru - vienviet saskaitīju 11. Pusceļā uz Beļģiju mainās laika apstākļi - sāk smidzināt lietus, kļūst vēsāks. Ik pa pāris kilometriem autostrādes malā telefoni - viss braucēju ērtībai. Tuvu pie Beļģijas robežas apvidus kļūst kalnaināks. Caur aizlijušo autobusa logu vēroju skaistas ainavas. Šonakt gulēt sanāks 3 stundas.

11. septembris. Brisele. Tā ir Beļģijas galvaspilsēta kopš 1830. gada. Arī Beļģija ir viena no ES dibinātājvalstīm, federatīva konstitucionāla monarhija, kur valda Viņa Majestāte Alberts II un karaliene Paola.

Brisele ir ES institūciju mājvieta, šeit ir arī NATO un Rietumeiropas Savienības mītne. Daudz ierēdņu un žurnālistu, milzīgu platību aizņem lielas, stiklotas celtnes, kurās izvietoti tikai biroji.

Mēs apmeklējam Eiropas Parlamenta informācijas centru, pēc tam - Eiroparlamentu. Pārstāvis, kas mūs sagaida, stāsta, ka šodien tiek ievēroti pastiprināti drošības pasākumi. Ir taču 11. septembris, baiso ASV notikumu atceres gadadiena.

Apskatām Eiropas Parlamenta ēku, manas kolēģes ekskursijas vadītājam uzdod daudz jautājumu. Uz manu jautājumu - vai Eiropas Parlamentā tiek gaidīta Baltijas valstu iestāšanās ES - saņemu pozitīvu atbildi.

Tiekamies ar Alfrēdu Gomolku, kurš Eiropas Parlamentā ir eksperts visos jautājumos, kas saistīti ar Latviju. A. Gomolka, atbildot uz jautājumiem, uzsver, ka "krievu tautības cilvēkiem jābūt lojāliem pret Latvijas valsti" un ka "Eiropas Parlaments ir patiesi demokrātiska institūcija". Vēlāk gan uzzinām, ka Eiropas Parlamentā dominē partiju princips. No 626 deputātiem tikai astoņi nav ar partijām saistīti. Arī balsojot deputāti ievēro savu partiju nostādnes. Ja kāds deputāts balso savādāk, nekā nolēmusi partija, kuru viņš pārstāv, ar deputātu notiek pārrunas.

Ierēdņu daudz, un neviļus rodas doma - kam kas ir izdevīgāk - Latvijai iestāties ES, vai arī ES ir izdevīgi, ka Latvija iestājas šajā savienībā?

Briselē tiekamies ar Paplašināšanās ģenerāldirektorāta darbiniekiem. Šī institūcija nodarbojas ar sadaļu jautājumiem, kurus kandidātvalstis pārrunā ES iestāšanās sarunās. Tiekamies arī ar Phare/Tacis informācijas centra darbinieci.

Pēc oficiālajām vizītēm dodamies apskatīt Briseli. Vecpilsēta, kur atrodas arī karaļa pils, ir kalnā. Tas ir turīgo ļaužu rajons. Man Brisele nepatīk, interesanta ir tikai vecpilsētas daļa. Visur daudz turku un nēģeru. Ielas šauras, mūsu autobusam grūti manevrēt pa tām, īpaši - vakarā. Gide brīdina, ka jāuzmanās no garnadžiem. Bet vecpilsētai savs īpašs šarms. Tās simbols ir Le Manneken Pis jeb strūklaka ar čurājošo zēnu. Apkārt tirdziņi, muzeji, restorāni. Tā kā neesmu "biezā" tūriste, apskatu lielo centrālo laukumu, kas ir viens no Eiropas viduslaiku laukumiem. Vakarā šeit klausos un skatos gaismas un mūzikas izrādi.

12. septembris. Brisele - Brige - Amsterdama. Šodien tikšanās Latvijas Pārstāvniecībā Eiropas Savienībā ar vēstnieku Andri Piebalgu. Viņš uzsver, ka Latvija, iespējams, jau šogad slēgs visas sarunu sadaļas.

Brigē apmeklējam ES Informācijas centru. Brige ir Rietumflandrijas province, kas pirmoreiz minēta 7. gadsimtā. Pilsēta atrodas netālu no Ziemeļjūras, ir nedaudz lielāka par Liepāju. Man iepatīkas tās namu mazie tornīši, ielu bruģis. Daudz tūristu, burzma. Dodamies pastaigā pa Brigi. Te ir Ziemassvētku veikals, kas darbojas cauru gadu un paredzēts tūristiem. Ielās daudz velosipēdistu, jāuzmanās, lai nepakļūtu zem velosipēda riteņiem.

Vakarā mājam ardievas Brigei un Beļģijai un dodamies uz Nīderlandi, uz tās galvaspilsētu Amsterdamu. Ārā jau tumšs, māju logi apgaismoti, bet nav aizkaru. Uzzinām, ka pirms vairākiem gadsimtiem kāds Nīderlandes karalis tik ļoti baidījies no sazvērestībām, ka aizliedzis logiem aizvilkt aizkarus. Tradīcija saglabājusies. Mūs gaida Vincent Van Gogh viesnīca, kas atrodas netālu no Vinsenta van Goga muzeja. Manam gultas palagam ir divi caurumi, bet tas tīrs! Kādā no iepriekšējām viesnīcām man un divām kolēģēm viesnīcas istabiņā uz trijām tika iedots tikai viens mazītiņš dvielis.

13. septembris. Amsterdama - Hāga - Amsterdama. Nīderlande ir konstitucionālas monarhijas valsts, Eiropas Savienībā - kopš 1951. gada. Nīderlandes karaliene ir Beatrise. Troni manto valdnieka vecākais bērns, neatkarīgi no dzimuma. Ja valdniekam nav bērnu, troni manto valdnieka brālis vai māsa.

Hāgā ir valdības un karalienes rezidence. Pa ceļam redzam daudz dzirnavu, plašus kukurūzas laukus. 20 Nīderlandes vējdzirnavas joprojām izmanto ūdens sūknēšanai, lai gan apūdeņošana tiek veikta ar elektrības ierīcēm. Lielākoties vējdzirnavas saglabātas tūristu piesaistīšanai.

Hāgā apmeklējam ES Informācijas centru un Assera institūtu, kas dibināts 1967. gadā. Institūts darbojas pētniecības jomās, sniedz konsultācijas starptautiskajās un privātajās tiesībās. Institūta dibinātājs Tobiass Assers ir vienīgais holandietis, kurš ieguvis Nobela prēmiju. Šajā institūtā mācījusies arī viena no mūsu pavadonēm - Līga.

Hāgā atrodas Peace Palace (Miera pils). Te ir Starptautiskā arbitrāžas un justīciju tiesa. Ēka iespaidīga. Tiesas zālēs smagnēji koka krēsli. Pils uzbūvēta 1913. gadā, katra valsts tai dāvinājusi kādu dāvanu. Redzēju gan senas vāzes, gan grandiozas vitrāžas logos... Šeit izvietota arī Peace Palace Library, kur glabājas dažādu valstu grāmatas daudzās valodās.

Hāgā mums piedāvā apskatīt vai nu Holandi miniatūrā, vai arī doties pie Ziemeļjūras. Izvēlos jūru. Pēc autobusā pavadītajām naktīm jūra ir kā gaisma tuneļa galā. Kāpjam skatu tornī, kas atrodas jūrā. Lai tornī iekļūtu, pie ieejas jāmaksā 1 eiro. Eju pa stiklotu tuneli, kas turas uz pāļiem. Liedagā vēl sauļojas atpūtnieki, ir +24 grādi.

Vakarā atceļš uz Amsterdamu. Gide mums iesaka izbaudīt pilsētas nakts dzīvi, noteikti aiziet uz "Sarkano lukturu ielu". Pirms pusnakts to arī darām. Liekas, ka Amsterdamā naktī ir drošāk nekā Rīgā. Slaveno lukturu ielu redzu iztālēm, bet pietiekami daudz, lai tā radītu nepatiku. Šeit ir legalizēta vieglo narkotiku tirdzniecība, lai gan uz ielām narkomānus nemanīju.

14. septembris. Amsterdama - Brēmene. Pamostos pēc sapņa, kas ir realitātes un sapņa sajaukums. Man viss šis brauciens ir kā viens vienīgs sapnis. Tik daudz patīkamu iespaidu! Dodamies ekskursijā pa Amsterdamu, kas tīta miglā, tomēr jau pēcpusdienā atspīd saule, jūtams rudenīgs drēgnums. Ejam pa pilsētu kājām. Amsterdamas kanālu malās daudz laivu un baržu. Baržās esot nodrošināts viss dzīvošanai - gāze, elektrība, kanalizācija. Lai baržu noenkurotu, jāreģistrējas un jāgaida, kad kāds ar savu peldošo mājvietu dosies prom. Amsterdamas namiņi ielās un kanālu malās cieši klāt viens pie otra. Pilsētā zeme dārga, dažas ēkas līdz ar katru stāvu kļūst platākas, jo jāmaksā tikai par to zemes gabalu, uz kura celti pamati.

Izmantojam iespēju braukt ar kuģīti pa kanāliem. Gids piemin Rīgu - kāda kanāla malā pirms pāris gadsimtiem Rīgas tirgotājs uzcēlis namu. Man šie kanāli atsauc atmiņā M. Meipsas - Dodžas grāmatu "Sudraba slidas".

Atceļā vēl iegriežamies kādā zemnieku saimniecībā, kura ražo sieru un gatavo koka tupeles. Holande pazīstama ar tulpēm, dzirnavām, sieru un koka tupelēm. Mums rāda, kā no koka pagales tiek veidota tupelīte, arī degustējam sieru, tas garšīgs, lai gan man pašai "Talsu ritulis" garšo labāk.

Pēcpusdienā dodamies uz Vāciju, uz Brēmeni. Apskatīt pilsētu gan neizdodas, ir jau tumšs.

15. septembris. Mājup uz Latviju! Izrēķinām, ka Rīgā būsim ap 2 naktī. Uz viesnīcu iet vairs nebūs nozīmes, nolemjam, ka gaidīsim rītu autoostā. Grobiņas pilsētas bibliotekāre Laima piedāvā pa ceļam mani atvest uz Saldu, viņai Rīgā pretim būšot atsūtīts mikroautobuss. Esmu bezgala priecīga un bezgala pateicīga viņai! Rīgā iebraucam 2.30, mikroautobuss jau gaida. Kā iesēstos, tūlīt aizmiegu un pamostos tikai Saldū.